protams, ka arī konvektors atdod daļu siltuma sienai. un šis ekstra siltums paātrināti tiek izvadīts atmosfērā. termogrāfu bildes ir spīdošiem radiatoriem aiz sienas ir pieejamas.
atstarotājs darbojas visos gadījumos.
jautājums par dizainu jau ir cita lieta.

Vai kāds ir radiatorus izvietojis pēc Tihelmana principa? Teorētiski izskatās labi, jo tad varētu nedomāt par diametru maiņām loka garumā un visu taisīt vienā diametrā.
Pie tam manā gadījumā objekts pieļauj izveidot "2c noslēgtu apli".

sīkak: [vodotopim.ru] vai
[www.youtube.com]

buros, jo vēl nav nekāda pamatota skaidrība par vajadzīgo diametru... lai gan kaparam jau daudz variantu nav, ja 15 paliek radiatora atzars, tad 18 un 22 ir vienigie diametri ar ko spēlēties.

Tihelmana principā ir viens mīnuss: cauruļu ceļi līdz radiatoriem. Tie katrs iet no savas puses...Pie manis teiktā, vēl: veidojot radiatoru barošanas lokus, jāskatās, lai lokos būtu līdzīgs skaits radiatoru, vai citādi sakot, aptuveni vienādas plūsmas pretestības: Jo lielāks radiators, jo lielāka pretestība. Protams tas viss ir idealizēts, jo pie katra radiatora var stāvēt termoregulators, kas to visu apgāž...un pretestības būs dažādas. bet ja temperatūras režīmi, radiatoru lielumi izvēlēti pareizi, tad puslīdz slodzes būs līdzīgas. Pašus pieslēgumus no pievadošās caurules liek ar 15 mm, bet protams var 18 mm. Mazliet tomēr par radiatoru lielumu. Jā, ir tabulas, kurās ir ieejas- izejas temperatūras, un pēc tām nosaka, kādu jaudu atdos radiators. Iesaku izvēlēties to zemāko ieejas- izejas temperatūru, un pēc tās. Jā. būs lielāks radiators, bet: Pie zemākas siltumnesēja temperatūras vēl būs silts, otrkārt, ar mazāku plūsmas ātrumu būs silts, jo pie maza plūsmas ātruma radiatora ieejā karsts, bet tālāk, radiators atdod siltumu un tā virsma paliek vēsāka. Mazas plūsmas gadījumā augšpusē karstāks, apakšā- vēsāks. Ja radiators liels, atdotā siltuma pietiks. Sūknis strādās ar mazāku jaudu, sistēma klusāka. Siltumu var izmantot līdz pilnīgi atdzisušai krāsnij. Akumulatoru gadījumā tas ir ļoti svarīgi, un jāņem radiatori 1,5 reizes lielāki, vai vairāk....Tāpēc akumulatou gadījumā labāk ir grīdas apsilde.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> ... vēl: veidojot
> radiatoru barošanas lokus, jāskatās, lai lokos
> būtu ... aptuveni vienādas plūsmas pretestības
> ...
>... par radiatoru lielumu. ...
> Iesaku izvēlēties to zemāko ieejas- izejas
> temperatūru, un pēc tās.
> ...
> Pašus pieslēgumus no pievadošās
> caurules liek ar 15 mm, bet protams var 18 mm.


Paldies RX, paturpināšu izjautāt.
Radiatoru pretestības lokos ir svarīgas tikai tad, ja vairāki loki strādā uz vienu sūkni. Ja katram lokam savs sūknis, tad pretestību sabalansēšanai nav tik liela nozīme, vai pareizi?

Ja plānojās granulu katls, tad kādu ieejas/izejas temperatūru aprēķinos priekš radiatoriem izmantot būtu ekonomiski pareizāka? Un kādi faktori to varētu mainīt?

Par Tihelmanu (lai gan rus forumos, ierēc ka kkāds Tihelmans piesavinājies senzināmu metodi), sanāk, ka viss loks ir viena diametra, izņemot pienākošais/aizejošais stāvvadus, tos vajagot lielākus. Vai tik tālu piekrītat?

*********** offtopic katram priekš saviem aprēķiniem**********
Savukārt, ja viss loks ir viena diametra, tad samazināt izeju uz radiatoru arī vairs īsti pamatojumu neredzu, jo pretestība radiatoram noteikti būs lielāka kā taisnai trubai. Vienīgais arguments varētu būt cena. Jo fakts ir ka:
- vienāda diametra t-veida cena ir zemāka nekā reducēta; piem. 18-18-18 būs lētāk nekā 18-15-18.
- cenas radiatora pieslēgumam ar lielāku diametru ir lielāka, piem. 1/2 uz 18 būs dārgāk, nekā 1/5 uz 15.
*********** offtopic beidzās ******************

Izteikšu tikai savas, kā interesenta-pašizglītību ieguvuša viedokli: Krāsns jāizvēlās optimāla, tas nozīmē, ka tās jaudai jābūt tādai (majaudīgai), lai tikai pašos lielākajos aukstumos to vajadzētu darbināt uz max jaudu. Pieļauju, ka pat mazliet mazāku, jo normāli krāsns tiks darbināta 30-50% režīmā no max. bet krāsnī noteikti jāuztur ne zemāka kā 65-70 grādu temperatūra, citādi skursteņa dūmgāzes un rasas punkts bojās krāsni, tecēs skurstenis. To var panākt gandrīz tikai ar trīszaru vārsta atdalītu krāsni, kur vārsts kalpo temperatūras reducēšanai-samazināšanai. Līdz ar to jau nonākam līdz radiatoriem. Ja vēlme likt pa lokiem sūkņus...tad pirms sūkņa tāpat jābūt regulējamam vārstam. Par T veida savienojumiem...es liku tā un tā. Pērk ar vienādiem, liek caurules pāreju. Tikai jalodē vairāk. Tas arī citos risinājumos: gatavs dāgāks kā kombinēt. Par resnumiem viss tika pateikts. Par temperatūras izvēli radiatoros: Ja nav vārsts pie krāsns, tad 70/40/20 tabula. Ja ir, tad 45/35/20 tabula. Jo zemāka temperatūra radiatoros, jo lēnāka gaisa plūsma caur radiatoriem, jo tie aukstāki, mazāk lido putekļu, nav tā saucamā putekļu smaka.Kas par smaku?...Puteklis ir arī ercītes, un tās "sadegot"- izžūstot rada smaku. bet tas tā...zinātājam. Tāpat pie aukstākiem radiatoriem telpā mazliet mitrāks gaiss, sass gaiss pie centralizētas apkures ir problēma. Piezīme: teiktais ir manas izziņas inforrmācija, jo neuzticējos "meistariem" bet pats centos visu saprast, izprojektēt, uzbūvēt. Pamatoti darīt to ko darīju.... Mezgla risinājumus jāuzzīmē uz papīra, un jāsalīdzina kopcena. Gadās ka redukcija uz 15mm iznāk dārgāk kā nemainot diametru, atstāt 18mm. Radiatoru tabula ir te, kā piemērs: [www.purmo.com]

JanisJanis Wrote:
-------------------------------------------------------
…
> Ja nauda ir var taisīt visu datorizētu, bet ja
> nav tik daudz var tiasīt, kā angļi taisa gadu
> desmitiem on/off režīmā visu.

Jānīti! Pie mums nevar tā kā pie angļiem jo mūsu climatiskajā zonā neizmanto Anglijā obligāto laika slēdzi.
Iedomājies tikai angļu apkuri pie mums ar on/Off un Tas tev liksies dārgi pat dzīvojot Krievijā

Kāpēc nevar on/off? Gāzes katls ar termostatu iet on/off gadiem arī pie mums. Mierīgi var on/off arī pimo un otro stāvu. on/off+termostats protams.