Paldies visiem par viedokļiem.
Kopējā situācija ir tāda:
Iepriekš neapdzīvota ēka ar kopējo platību 200m2 lēnām tiek sākta apdzīvot. Ievilkts ūdens, kanalizācija, elektrība un izremontēta pirmā telpa, kas sadalīta divās istabās un vannas istabā. Tā kā nākotnē būs vajadzīgs apkurināt arī citas telpas un iespējams arī bēniņu stāvu, tad doma par krāsnīm pat netiek izskatīta.
Šī 30kW krāsniņa jau bija īpašumā un cita pielietojuma viņai īsti nav šobrīd. Skurstenis ir izbūvēts(arī nosiltināts) un darbojas. Centrālapkures katlu pirkt nevēlos, jo skaidrs, ka šā brīža platībai būtu jāpērk pats mazākais variants, kurš pēc tam atkal būtu nederīgs, ja platība trubultosies un tiks pieslēgta akumulācijas tvertne. Siltummaini Tukuma zēni izgatavotu pa 40EUR, tāpēc domāju, ka jāmēģina ar esošo resursu. Trīs no pieciem radiatoriem arī jau bija, PP cauruļu kausētājs un vītņgriezis arī, tāpēc liekas, ka atliek tikai mēģināt.

Višu šo procesu uztveru kā treniņu un esmu varējis pilnīgi visu izdarīt paša spēkiem, līdz šim, bet apkure, tomēr, liekas vissarežģītākā no komunikācijām, tāpēc arī visi šie jautājumi.

Atliek tikai pabrīnīties kā šajā forumā cilvēki steidz sniegt padomus autoram un augstos toņos diskutē savā starpā, nesaprotot ne autora situāciju un plānus.
Tiesa, no situācijas izklāsta arī viss netop daudz skaidrāks -kā tas ir mājas remontēšana kā treniņš? Nepatiks rezultāts, nojauksi un sāksi no jauna?
Tomēr, ja ļoti ļoti gribas pagaidu variantu ar savu 30 kW NUF NUF galvenajā lomā, tad to var darīt tādā veidā, ka ielikt to lielā 40+ m2 telpā un siltummaini nevis bāzt iekšā kurtuvē, bet uzlikt šāda tipa [www.kurtuves.lv] siltummaini, lai dūmgāzes silda siltumnesēju. Rezultāts būs daudz prognozējamāks un drošāks.

varbūt to radiovilni no šī foruma vajadzētu delitēt, lai nestāsta cilvēkiem galīgās blēņas?
> 1) Vai doma par siltummaiņa ierīkošanu šādā
> krāsni nav galīgi garām?
> apšaubāma, ja ņem vērā ka var dabūt kaut ko
> gatavu pa pieņemamu cenu

vai Vilnis atpirks esošo krāsniņu, lai cilvēks iegādātos Viļņa ieteikto? ja rokas neaug no pēcpuses, tad kādas problēmas? tik jāatcerās ka tos siltummaiņa izejas caurumus vajadzēs apstrādāt ar atbilstošiem materiāliem, galu galā kurtuvē tomēr ap tūkstots grādiem...

> 2) Ja nav galīgi garām vai atpakaļgaitai ir
> jābūt zemāk par turpgaitu, Ja jā, tad cik
> būtu vēlams. Likšu to horizontāli, tādēļ
> tā varētu būt problēma
> nav obligāti, bet parasti tā dara, lai
> elektrības pārrāvumā gadījumā notiek
> efektīva paštece
doto siltummaini tā ražotājs paredzējis horizontālai montāžai... gribētos uzzināt, ar kādu radioviļņu palīdzību Vilnis taisās patstāvīgi atgaisot šo siltummaini pie vertikālās montāžas...

> 3) Kurā vietā vispareizāk ierīkot krānu
> sistēmas papildināšanai. Starp sūkni un
> katlu?
> nav nozīme kur, lai ir ērti galvenais

jebkuram apkures katlam ir svarīga gan sūkņa, gan uzpildes krāna vieta... sūkni liek atpakaļgaitā, lai tas atrastos vietā, kur viszemākā apkures šķidruma temperatūra, uzpildes krānu ierīko pēc izejas... ja degošam čuguna katlam uzpildes krāns atradīsies pie katla atpakaļgaitas, tad pie ūdens papildināšanas čuguns vienkārši sasprāgs... tēraudam pie tādiem radiomīlētāju experimentiem parādās plaisas metinājumu šuvēs...

> 4) Vai sistēmai ar piespiedu cirkulāciju ir
> būtiski cauruļu kritumi, t.i. vai katram
> nākamajam radiatoram jātrodas augstāk vai
> zemāk par iepriekšējo?
> nav būtiski, bet būtiski būtu tomēr
> nodrošināt pašteci mazajā lokā, resp, katls >
> tvertne, atkal elektrības pārrāvuma gadījumam,
> jeb budžeta versijā lai nav jāliek otrs
> sūknis. Radiatoriem nav tie kritumi tik svarīgi,
> jo tur darbosies sūknis

gribētos redzēt dzīvē kaut vienu radioviļņa būvēto apkures sistēmu, kur uz radiatoru loka stāv sūknis, bet siltā ūdens tvertne sildās uz pašteci... ir pašteces sistēma un ir piespiedu cirkulācijas sistēma un piespiedu cirkulācijas sistēma nekad nestrādās bez sūkņa...

> 5)Vai paši radiatori jāliek līmenī vai
> atgaisošanas gals nedaudz augstāk?
> pietiek ar līmeni, jo ventilis nodoršina
> burbuļa iznākšanu

vispirms jau radiovilnim vajadzētu izprast atšķirību starp radiatoru un konvektoru un tikai tad domāt par to, kur ražotājs ir paredzējis atgaisotāju un kādas prasības ir montāžai...

> 6) cik un kurās vietās jāliek pretvārsti?
> principā viens - mazajā lokā, atpakaļgaitā,
> turklāt gravitācijas jeb klapītes tipa nevis ar
> atsperi

kāpēc apkures sistēmā ir vajadzīgs vārsts, kurš nodrošina plūsmas virzienu, ja plūsmu konkrētā virzienā nodrošina sūknis?

> 7) vai radiatoriem obligāti jāliek
> atpakaļgaitas vārsts?
> nē, bet bez tiem grūtāk balansēt plūsmu, jo
> tuvākie radiatori saņem vairāk un tālākie
> mazāk. Var protams to darīt ar siltma
> regulatoru, bet tad pēc noregulēšanas nebūtu
> gudri vairs regulēt.

neatkarīgi no tā vai mums ir radiatori vai konvektori, tiem katram ieejā un izejā ir sava armatūra, kas pilda tam paredzētās funkcijas... atpakaļgaitā tiek uzstādīts balansēšanas ventīlis, kuru izmanto apkures loka radiatoru caurplūdes regulēšanai, lai visiem loka radiatoriem pietiktu siltuma, bet turpgaitā ir termoventīlis, ar kuru rokas režīmā mēs regulējam temperatūru vai uzmontējam uz tā termogalvu un jau iestādīto temperatūru uzturēs tā...

> 8) radiatoru ieplūdi un izplūdi labāk likt
> vienā galā vai diagonāli?
> atkarīgs no radiatora tipa, var gan tā gan tā

ja ražotājs konkrētam izstrādājumam ir izbūvējis tikai ieeju un izeju, tad to tā arī izmantojam, bet ja tur ir visi četri caurumi, tad tikai diagonāle, jo pretējā gadījumā uz garāka radiatora tālākā gala radiovilnis varēs ar savu pliko pakaļu sēdēt un to sildīt, lai neaizsalst.. jo sūknis dzīs ūdeni pa tuvāko ceļu un sildīs tikai 3-4 radiatora ribas...

> 9)Drošības grupa jāliek pie katla uz
> turpgaidas?
> jā

drošības grupu montējam uz katla, šajā gadījumā uz šī siltummaiņa, lai tad, kad kāds pamuļķis aizvērs kādu krānu uz apkures loka pie strādājoša katla, drošības grupa spētu nostrādāt, ja atradīsies pēc tā noslēgtā krāna, tad skatīsimies, kas būs vājāks: katls vai kāda truba...

> 10)Izplešanās trauka virzienam ir nozīme?
> Horizontāli, vertikāli, caurule virs trauka vai
> zem?
> parasti zem, turklāt ņem vērā ka vajag
> uztaisīt atslēdzamu to trauku, lai var
> pretspiedienu iepūst teiksim pēc gada. Ja
> neieliksi, tad pasākums notiks uz tumšo.

izplešanās trauku montējam tikai un vienīgi pēc tā ražotāja ieteikumiem, nevis klausāmies radioviļņu ieteikumus... un pirms izplešanās trauka nekad neliekam krānus, kurus jebkurš garāmejošais radiovilnis aizvērs un mums no izplešanās trauka pāri paliks tikai nosaukums... šī ir tā vieta apkures sistēmā, kur montējam pretvārstu, kura normāls stāvoklis ir noslēgts, bet izejā ieskrūvējot izplešanās trauka pievadu, tas atveras...

> 11) Kād būtu nepieciešms izplešanās trauka
> spiediens tukšam traukam, ja aukstas sistēmas
> spiediens būs 0.5?
> te raksts, noteikti būs lietderīgi izlasīt jo
> pats visu taisīsi:
> [andzja.wordpress.com]-
> apkures-sistema-slegta-izplesanas-tvertne/

Andzjas piemērā dotā sistēma ar 13 metrus augstu statistisko spiedienu ir vislabākais padoms cilvēkam, kuram sistēmas statistiskais augstums mazliet zem 2 metriem... un "padomnieks" Andzja arī nav spējis veikt izplešanās trauku bez krāna... pie tam viņam ir vajadzīgi pat veseli divi krāni, lai gan pretvārsts ir lētāks par krānu, bet šeit sadārdzinam sistēmu uz diviem...

> 12) vai atgaisošanas vārsti jāliek katrā
> "virsotnē"? Pēc izejas no katla caurules sanāk
> laist līdz griestiem un tikai tad uz leju. Vai
> tā vispār var darīt?
> Var tā darīt, bet atgaisotājus vajag
> virsotnēs, jo savādāk tur nostāsies burbuļi
> un viņi tur veidosies arī pēc sistēmas
> palaišanas

atgaisotājs jebkurā sistēmas punktā, pēc kura caurule aiziet uz leju par vienu diametru un neatkarīgi no tā vai tā ir turpgaita vai atpakaļgaita...

> 13)Vai tas, ka pēc izejas no katlu telpas
> sistēma sadalās tādos kā divos mazos lokos
> neradīs problēmas? Loku tilpumi nav vienādi.
>
> Var dalīt lokos, bet balansēšana notiek ar
> cauruļu diametriem trasei un radiatoriem. Tiesa
> tik mazai telpai nav tur nekādi cauruļu diametri
> jāvariē, jo sīka sistēma - viena diamtera
> caurule ir ok.

sistēmas balansēšana notiek tikai un vienīgi ar speciāli tam paredzētajiem balansēšanas vārstiem... ūdens plūsma vienmēr izvēlās vieglāko pretestības ceļu un pa radioviļņa cauruli ar mazāko diametru pie mazjaudīga sistēmas sūkņa vispār nekādas caurplūdes nebūs... par to dzīvē sen pārliecinājušies tie radioviļņi, kuri pie radiatoru sistēmas ir pievienojuši "mazliet" silto grīdu bez maisītāja un sava sūkņa...

> Izmantošu tērauda radiatorus un PP caurules

ar tām PP caurulēm gan esi uzmanīgs... principā PP caurules paredzētas tikai aukstajām bezspiediena sistēmām, tātad kanalizācijai... pēc tā PP būs obligāti jāmeklē vēl kāds nopietns burtiņš par armējumu un vēl cītīgāk jāpievērš uzmanība maksimālajai darba temperatūrai... mums būs malkas krāsniņa, kura nespēs nodrošināt konstantu izejas temperatūru zem 80 grādiem, mums jārēķinās ar teorētisku iespēju uzvārīt to mazo 6KW siltummaini 30 KW krāsniņā... es ieteiktu meklēt caurules ar vismaz 130 grādu darba temperatūru... nu negribētos būt tur tuvumā tajā brīdī, kad katls uzvārās un caurule, kurai ražotājs pieļauj īslaicīgu siltumnesēja temperatūru 110 grādi, vienkārši degungalā izjūk...

Huiņa, ne iebildumi :)

Iepriekšējais ieraksts pazuda līdz ar foruma ķibelēm, tāpēc rakstu atkāroti.
Nepieciešams lielā apkures loka sūknim pievienot termodevēju, kas slēdz iekšā/izslēdz sūkni atkarībā no temperatūras iekštelpās. Risinājums nepieciešams, jo ir paliels siltuma akumulators un negribas lieki dzenāt siltumnesēju un zaudēt enerģiju sistēmas zudumos. pagaidām to daru ar roku manuāli. Apkures telpa patālu no optimālās temperatūras mērīšanas vietas, tāpēc nepieciešams bezvadu temperatūras devējs un pats agregāts, kas slēdz iekšā/ārā sūkni. Ir kādi ieteikumi konkrētiem risinājumiem? Ja pievienotu saites uz konkrētiem produktiem, būtu ļoti pateicīgs, jo izvēlē var viegli apjukt.

zeenjaa rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Iepriekšējais ieraksts pazuda līdz ar foruma
> ķibelēm, tāpēc rakstu atkāroti.
> Nepieciešams lielā apkures loka sūknim pievienot
> termodevēju, kas slēdz iekšā/izslēdz sūkni
> atkarībā no temperatūras iekštelpās. Risinājums
> nepieciešams, jo ir paliels siltuma akumulators un
> negribas lieki dzenāt siltumnesēju un zaudēt
> enerģiju sistēmas zudumos. pagaidām to daru ar
> roku manuāli. Apkures telpa patālu no optimālās
> temperatūras mērīšanas vietas, tāpēc nepieciešams
> bezvadu temperatūras devējs un pats agregāts, kas
> slēdz iekšā/ārā sūkni. Ir kādi ieteikumi
> konkrētiem risinājumiem? Ja pievienotu saites uz
> konkrētiem produktiem, būtu ļoti pateicīgs, jo
> izvēlē var viegli apjukt.

Salus RT310i
[youtu.be]

bezvadu:
[www.medusaka.lv]

vada:
[www.medusaka.lv]

Vēl labāk būtu arī maisītājvārstu uzlikt un to arī regulēt. HMC87 ir labs šim mērķim. Tad telpas termostats varētu laist uz apkuri remdenāku ūdeni un sanāktu patīkamāks komforts un mazāks patēriņš.
[www.medusaka.lv]

JanisJanisJanis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vēl labāk būtu arī maisītājvārstu uzlikt un to arī
> regulēt. HMC87 ir labs šim mērķim. Tad telpas
> termostats varētu laist uz apkuri remdenāku ūdeni
> un sanāktu patīkamāks komforts un mazāks patēriņš.
> [www.medusaka.lv]

man trīsgaitas vārsta vietā stāv ESBE lielais termovārsts 30*-70* tieši šim mērķim, lai varu pats grozīt un pielāgot lielā loka temperatūru. Apkures katls tāpat 1x dienā jākurina, lai akumulācijas tvertni pielādētu, līdz ar to pagiest lielāku vai mazāku temperatūru lielajā lokā nav problēmu.
Bet to sūkni slēgāt pēc pašajūtas, gan bieži sanāk. Sevišķi +5*-+15* āra temperatūrā. Būtiskākie arumenti šādam risinājumam :
- diemžēl ir lielākoties viencauruļu sistēma (termogalvas noslēdz cirkulāciju, kad māja uzsilusi un sūknis sāk strādāt nepareizi);
- bez cirkulācijas akumulators diezgan ātri uzsilst, bet pastāvīgi cirkulējot (arī, ja siltumu mājā nevajag);
- rodas nevajadzīgi siltuma zudumi (vecā paštece nosiltināta, bet tomēr iet caur aukstajiem bēniņiem, kur dziest nevajadzīgi).

varbūt gudrāki cilvēki zinās ko ieteikt.
malkas apkures sistēma ar tērauda katlu, lielais, mazais loks, mazajam termoventilis ar 70* atpakaļgaitu un cirkulācijas sūknis ar termoslēdzi. Pašlaik termoslēdzis uzlikts uz 70*, lai mazā loka cirkulācijas sūknis sāk strādāt tikai, kad katlā temperatūra virs šiem 70*, lai nemaļ pa tukšo. Problēma: kad sāk kurināt katlu pēc ilgākas (nakts) nekurināšanas, katlā sāk veidoties gaiss. Pirmās 15 reizes tas ir saprotams, kamēr ūdens visu gaisu izvāra no ūdens. Bet nu jau mani tas sāk uztraukt, jo, ja neesmu klāt, tad risks, ka tas gaisa burbulis kaut kur iestrēgs un viss uzvārīsies (gadijies, skādi nenodarīja, no augstiem spiedieniem izdevās izvairīties). Klātienē tomēr pamanos atgaisot un tad atkal visu dienu viss strādā normāli. izmēģināju termosēdzi likt uz 50*, lai sāk malt, jau laicīgi, tad viss normāli.

ieteikumi? izskaidrojumi?