sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tomēr silto grīdu masa un apkures katla buferis ir
> 2 atšķirīgas lietas. Buferis pēc idejas uzkrāj
> lieko enerģiju kas paliek pāri no katla darbības,
> bet grīdas betons palielina siltuma inreci

Ne gluži. Lieko enerģiju var ilgi un dikti pumpēt grīdas betonā bez būtiskas izmaiņas telpu temperatūrā.

Šo gan ir grūti saprast kā tas var būt.

Grīda arī ir buferis, tikai 20 reizes ietilpīgāks.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> sqq rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > tomēr silto grīdu masa un apkures katla buferis
> ir
> > 2 atšķirīgas lietas. Buferis pēc idejas uzkrāj
> > lieko enerģiju kas paliek pāri no katla
> darbības,
> > bet grīdas betons palielina siltuma inreci
>
> Ne gluži. Lieko enerģiju var ilgi un dikti pumpēt
> grīdas betonā bez būtiskas izmaiņas telpu
> temperatūrā.
Te nu tu aizšāvi garām :D
Pirmkārt, jebkuram apkures katlam ar cieto kurināmo ir noteikta minimālā optimālā temperatūra.
Ja tu grīdā sāksi gāzt iekšā 60 grādus un augstāk, tad tev ne tikai kāju vēnas pārsprāgs, bet arī grīdas segums izkāps pa logu.
Otrkārt, cik bieži tev sleģāsies katls, jo tā būtība ir nostrādāt savu ciklu līdz attiecīgai temperatūrai un izslēgties. Ja tev katlā būs uzstādījums 80 grādi (piemēram), tad tos viņs sasniegs gana ātri, jo grīdās tev jālaiž max 30-36 grādi, tādējādi, pat uzstādot termomikseri tev no katla paņems mazu daļu siltumnesēja, ko ielaist grīdās.
Treškārt, ja ir uzstādīti telpu termoregulatori, tad pie aizvērtiem lokiem tev siltumnesēja apjoms kļūs vēl mazāks un katla darbība savu efektivitāti zaudēs ātri.
Jebkurai iekārtai ir optimāls darbības cikls, lai tā darbība būtu efektīva.
Un bufertrauks šajā gadījumā nodrošina optimālu katla darbību un kompensē temperatūru starpību starp nepieciešamo un katla darba radīto. Bez tam, salāgojot sistēmu panāk arī retāku iekārtas slēgāšanos.

Tiem, kas saka, ka grida arī ir buferis, atliek par to pārliecināties salaižot 80grādus gtīdā un par ekserimenta rezultātiem šeit uzrakstīt.

nokijs rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldiss rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > sqq rakstīja:
> >
> -------------------------------------------------------
> > > tomēr silto grīdu masa un apkures katla
> buferis
> > ir
> > > 2 atšķirīgas lietas. Buferis pēc idejas
> uzkrāj
> > > lieko enerģiju kas paliek pāri no katla
> > darbības,
> > > bet grīdas betons palielina siltuma inreci
> >
> > Ne gluži. Lieko enerģiju var ilgi un dikti
> pumpēt
> > grīdas betonā bez būtiskas izmaiņas telpu
> > temperatūrā.
> Te nu tu aizšāvi garām :D
> Pirmkārt, jebkuram apkures katlam ar cieto
> kurināmo ir noteikta minimālā optimālā
> temperatūra.
> Ja tu grīdā sāksi gāzt iekšā 60 grādus un augstāk,
> tad tev ne tikai kāju vēnas pārsprāgs, bet arī
> grīdas segums izkāps pa logu.
> Otrkārt, cik bieži tev sleģāsies katls, jo tā
> ā būtība ir nostrādāt savu ciklu līdz attiecīgai
> temperatūrai un izslēgties. Ja tev katlā būs
> uzstādījums 80 grādi (piemēram), tad tos viņs
> sasniegs gana ātri, jo grīdās tev jālaiž max 30-36
> grādi, tādējādi, pat uzstādot termomikseri tev no
> katla paņems mazu daļu siltumnesēja, ko ielaist
> grīdās.
> Treškārt, ja ir uzstādīti telpu termoregulatori,
> , tad pie aizvērtiem lokiem tev siltumnesēja
> apjoms kļūs vēl mazāks un katla darbība savu
> efektivitāti zaudēs ātri.
> Jebkurai iekārtai ir optimāls darbības cikls, lai
> i tā darbība būtu efektīva.
> Un bufertrauks šajā gadījumā nodrošina optimālu
> u katla darbību un kompensē temperatūru starpību
> starp nepieciešamo un katla darba radīto. Bez tam,
> salāgojot sistēmu panāk arī retāku iekārtas
> slēgāšanos.

Manuprāt, rezumē šitam stāstam ir tāds. Ja ir zarubūda, kuru nevar piekurināt, tad jā, akumulācijas tvertne ir variants. Ja māja ir nopakota atbilstoši mūsdienu prasībām, tad akumulācijas tvertne ir lieka, jo tur tāpat tas uzvārītais ūdens dzisīs vairāk nekā mājais būs pieprasījums pēc viņa. Man viņs šādā laikā ieslēdzas dažas reizes dienā, un palielam pēc lielāka karstā ūdens pieprasījuma-paceļ boileri. Apkures režīmā tur varbūt 2 grādi stundā krītas. Ja viņš savus 90L sāk celt no 60 līdz 70grādiemn, nu tur izdegšanas procesā apstājas pie 74-75 grād. Tad var parēķināt cik bieži raustas un vai tā ir problēma vispār..

Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Manuprāt, rezumē šitam stāstam ir tāds. Ja ir
> zarubūda, kuru nevar piekurināt, tad jā,
> akumulācijas tvertne ir variants. Ja māja ir
> nopakota atbilstoši mūsdienu prasībām, tad
> akumulācijas tvertne ir lieka, jo tur tāpat tas
> uzvārītais ūdens dzisīs vairāk nekā mājais būs
> pieprasījums pēc viņa. Man viņs šādā laikā
> ieslēdzas dažas reizes dienā, un palielam pēc
> lielāka karstā ūdens pieprasījuma-paceļ boileri.
> Apkures režīmā tur varbūt 2 grādi stundā krītas.
> Ja viņš savus 90L sāk celt no 60 līdz 70grādiemn,
> nu tur izdegšanas procesā apstājas pie 74-75 grād.
> Tad var parēķināt cik bieži raustas un vai tā ir
> problēma vispār..

Nejauc divas lietas. Akumulācijas tvertne ir liela siltumnesēja apjoma tvertne, lai nebūtu bieži jākurina. Tas vairāk raksturīgs ir malkas un ogļu katliem.
Bufertrauks ir tāda paša tilpuma kā kopējais siltumnesēja apjoms vai mazāka. Un signālu katla darbības uzsākšanai dod no šinī tvertnē esošā siltumnesēja temperatūras. Ideālā variantā tā būtu tvertne tvertnē, kur iekšējā čaula ir karstā ūdens tvertne, kā, piemēram Nibe VPA300/200. Respektīvi, ar devēju tu uzstādi temperatūras diapazonu ārējā čaulā un pēc tās arī vadies. Kā piemērs, ieslēgšanās t ir 40 grādi, bet izslēgšanās 60. Un apkures loks tiek barots no šīs kombinētās tvertnes., jo siltajām grīdām nav nepieciešams vairāk kā 30-35 grādi. Mūsdienu mājās radiatoros arī nav nepieciešami 70 grādi, bet pietiek ar tiem pašiem 36. Tādējādi tu iegūsti stabilu apkures loka temperatūru, patstāvīgas temperatūras karstā ūdens temperatūru krānā, pie noteikuma, ja karstā ūdens padeves temperatūra uz krānu tiek regulēta ar termovārstu. Jo, barot ūdens boileri caur čūsku ir nelietderīgi.

nokij, bet ja es pielieku pie sava eventualā tobija- Akumulācijas tvertni apkurei ar izolāciju un augšējo ūdens siltummaini iekšā - garums 10 m; laukums 1,34 m2 tilpums 300? vai labāk par 400l ?
jeb muca mucā ir pārāks risinājums???

Vispār jau tas tilpums ir ar papildus domu ka būtu arī otrais siltummainis iekšā kur pieslēgt saules kolektoru... kādreiz.

Mx rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nokij, bet ja es pielieku pie sava eventualā
> tobija- Akumulācijas tvertni apkurei ar izolāciju
> un augšējo ūdens siltummaini iekšā - garums 10 m;
> laukums 1,34 m2 tilpums 300? vai labāk par 400l
> ?
> jeb muca mucā ir pārāks risinājums???
>
> Vispār jau tas tilpums ir ar papildus domu ka
> a būtu arī otrais siltummainis iekšā kur pieslēgt
> saules kolektoru... kādreiz.


Arī kā papildus opcija. Bet ss gadījumā šie 300l kalpo kā siltummainis, jo klasiskā kombinētā boilera gadījumā siltumatdeve no apkures cilpas ir maza un kompresors slēgātos kā negudrs, jo visu laiku sasniegtu savu max temperatūru.

Nokij, Piedod, bet jautājums nebija par SS. jeb es kko ne līdz galam saprotu :)

Jautajums ir par granulu katlu, kam liekam klāt buferi. no kā barosies radiatori. Buferis ar siltā ūdens siltummaini čūskas veidā nevis mumu /mucā. Tad jautajums cik lielu tilpuma buferi (ar čūsku, laukums 1.34m2) likt? 300 l radiatoriem + ūdenim būtu pietiekami, vai par skādi nebūtu likt lielāku (400)?
Vai arī tikai muca/mucā ir jēdzīgs siltā ūdens sagatavošanas veids?

ja kādreiz izdomāju uzlikt saules kolekloru, vai ir vērts šajā pašā buferī uzreiz ņemt arī otro siltummaini čusku (kas vasarā varētu sildīt šo buferu un dot silto ūdeni), vai vispār solāro vajag nodalīt vai par to aizmirst?