Sveiki.

Dzīvojam privātmājā, kur centralizētā kan. nav pieejama un ir iesākts būvēt kanalizāciju, bet nav pabeigts. Tas vairāk attiecināms uz iekštelpām. Tā kā alternatīva ziemā ir āra mazmājiņa uz kuru doties 2:00 naktī -10 grādos īpaši nemotivē gribējām uzlikt podu, bet konstatējām, ka sanitārā ventilācija kā tāda šeit vispār neeksistē. Tāpēc cenšos saprast cik liela problēma tā ir.

Neesmu eksperts, bet ja pareizi saprotu šķidrums plūstot cauri trubai izvelk ārā gaisu, kas atrodas tajā, un pēcāk tur var arī vairs nekas cauri neplūst, ja tur veidojas vakuums. Esmu dzirdējis, ka ir arī specifiski gadījumi, kad bez ventilācijas var iztikt, tikai kādi nav ne jausmas.

Pētot dažādas shēmas saprotu, ka princips ir tāds, ka aiz katra pieslēguma(pods, duša, izlietne) nāk sifons un jautājums par ventilāciju sākas aiz sifona. Tā kā podam sifons ir jau iebūvēts tad uz podu sifona ierīkošana neattiecas. Tas noved mani pie jautājuma...

Vai pareizi saprotu šo tabulu(https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2019/07/tabula-kanalizacija.jpg) un tie attālumi domāti no sifona līdz pieslēgumam pie ventilācijas stāvvada? Respektīvi runājot par podu sanāk ir atļauts 6m neventilēts posms max. līdz ventilācijas stāvvadam? Iemesls kāpēc es uzdodu so jautājumu ir tāds, ka kā jau minēju kanalizācija iekšā ir tikai iesākta būvēt. Lielā mērā 2. stāvā nav nekā. Tikai tas, tāds kāds tas ir 1. Kā reizi tieši 2m no poda pieslēga atrodas stāvvads, kurš vertikāli pagaidām iziet cauri griestiem uz 2 stāvu, un tur ir korķis galā. Sanāk no poda līdz šim vert. posmam ir 2m neventilēts horiz. posms. Tas laikam ir bijis domāts kā zars, kur plūst šķirdumam un kakām no 2.stāva, bet teorētiski par cik otrā stāva kā tāda nav, jebšu tur nekas vēl nav uztaisīts, to var izmantot arī ventilēšanai. Tas ir, ja vien saprotu tabulu pareizi, un pieļaujamais attālums ir 6m, tā kā 2 līdz ar to būtu pavisam ok.

Tas būtu par iekštelpām, bet kā ar vēdināšanu ārā? Piem. posmu, kur truba aprakta zemē no mājas līdz izsmeļamajām akām. Jo arī tur ventilācijas nav nekādas.

Par citu tēmu runājot vēl kāda specifika kas mums šeit ir. Ir tikai 2 grodi 3 grodu vietā, varētu būt lielāki, bet tas vēl sīkums. Tāpēc interesanti, ko tas maina, vai 1 groda trūkums kaut ko nesačakarē 3 grodu izsm. aku sistēmā? Ja nemaldos lai tur kaut kas arī tiktu attīrīts/filtrēts jābūt vismaz 3 grodiem, citādi tas pats čurainais ūdens tik pat čurains aiziet gruntī.

Kā saka politiķi: Interesants jautājums? Taču tas samērā plašs. Kopumā tev nepieciešama informācija par divām lietām – kanalizācijas vēdināšanu un ķīmiskajiem procesiem noūdens septikā – grodos (riteņos)! Jā - kanalizācijas stāvvadi obligāti jāvēdina, tas ir jāpievada gaisu no ārpuses un vienlaicīgi tie kalpo septikas grodu vēdināšanai. Ja nenotiek āra gaisa pievads, tad atejas poda saturam krītot vertikālajā Ø100mm caurulē, tas kā sūknis VAR izsūkt mazajos sifonos ūdens slēgu – dušai, vannai un tad smakas ieplūst telpās. Tapēc tradicionāli kanalizācijas stāvvadam jābūt izvadītam virs jumta vismaz 1m augstumā, vai arī realizējama cauruļu apvienošana pie dūmvadu sistēmas. Katrā ziņā no eksplutācijas viedokļa labāka ir dūmvadu un vēdcauruļu apvienošana izvadot jumta korē – te iespējamā atmosfēras nokrišņu iekļuve ēkā vismazākā un labāka to tīrīšana ar aprūpi. Kopumā tādam jābūt paredzētam normālā arhitektūras projektā – sk. Jumta plāns. Arī noūdens grodiem realizējama atsevišķa gaisa pieplūde, kura nepieciešama tajos notiekošo pārpūdēšanas procesu nodrošināšanai. Taču doto noūdens grodu apjoms, skat. 'domas: ( [building.lv] ) ir tas, kurš nosaka to tilpumu. Vispārīgi pieņemts, ka pirmā groda apjoma pilnīgai nomaiņai jānorit apmēram 2 mēnešu (60 dienu ) periodā. Modernās bioloģiskās iekārtas ar papildus naudas tēriņiem, tas ir elektrības patēriņu, kompresora uzraudzīšanu un bakeriju ikgada pirkšanu pūdēšanu nodrošina straujāk – taču pieprasa ļoti regulāru noūdens lietošanu, citādi sanāk ziepes... Tas garantē slimību bakteriju daudzuma samazināšanos un tapēc jau no otrā groda pieļaujama dabiska noūdens ievade gruntī vai arī tā pārsūknēšana uz komposta kaudzēm.

Aprīkot ar ventilāciju uz jumta varētu būt zināmas grūtības + laiks, tādēļ vispirms vajadzētu pamēģināt uzlikt kanalizācijas gaisa (vakuma) vārstu. [www.salidzini.lv]

Paldies godmaņa vārda brālim. Taisnība, tēmas ir divas, un nosaukums maldinošs. Tik tālu man tapa skaidrs: Āra posmu vēdina iekštelpu ventilācijas zars, jumta vai caru dūmvadu, kā arī padod gaisu grodiem; Grodiem atsevišķa ventilācija tomer ir vajadzīga; Lielākā bēda bez ventilācijas ir smaka; Divi grodi strādā tikai tad ja liec attīrīsanas iekārtu; Īsumā šā brīža sistēma, jeb 2 grodi kuriem nepiekļūs gaiss nav eksploatējama. Vai kaut ko sapratu nepareizi?

Paldies par atbildēm, bet neviens tā arī tieši neatbildēja uz manu pirmo jautājumu. Vai stāvvadu 2m attālumā no poda, kurš šobrīd netiek izmantots(stāvvads nevis pods), var izmantot ventilēšanai, piem. pagaidu variantā? Šobrīd tas bija domāts vairāk kā pagaidu variants, jo visu sistēmu diezin vai pārbūvēsim pa vienu nakti, kas tapat jau bija skaidrs.

Par vakuuma vārstu biju dzirdējis.

Tāpēc tieši jautāju par jau esošo stāvvadu kurš pagaidām netiek izmantots, varbūt uz tā var ierīkot gaisa/vakuuma vārstu? Pieņemot, ka esmu sapratis atļauto neventilēta posma garumu poda gadijumā pareizi.

rid rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tāpēc tieši jautāju par jau esošo stāvvadu kurš pagaidām netiek izmantots, varbūt uz tā var ierīkot gaisa/vakuuma vārstu?

Protams, ka var. Noņem korķi, uzliec vārstu un viss.
Jautājuma cena galu galā ir ap 3 eiro. Un pat ja izrādīsies, ka kādu dīvainu iemeslu dēļ nepalīdzēs, nauda zemē nomesta nebūs, jo to vārstu kaut kur vajadzēs likt tā vai tā.

Turpināsim. Septikas piepildītajās bedrēs vienmēr pozitīva, taču zema temperatūra, jo kā zināms tikai 1938. gadā zeme izsala 1,8m dziļumā. Mana vectēva pieredze. Tā zeme ziemā principā vidēji caursalst 25...30cm, tapēc noūdens bedrēs ķīmiskie procesi norit patstāvīgi, lai gan bedres turēt vaļā ir sliktas gaumes lieta. Modernajā dārgajāa attīrīšanā Kompresora uzdevums ir palielināt pieplūstošā gaisa apjomu no ārpuses, lai paātrinātu aerobo pūšanu organikai, taču process notiek arī bez tā, bet lēnāk. Noris saucamā anaerobā (bezskābekļa) pūšana, te ( [www.google.com].) lekcija. Rezultātā rodas sērūdeņraža paliekas, kuras rada smaku tukšajās kanalizācijas caurulēs. Tapēc, ja kāds caurules gals ēkā ir bez ūdens slēga, tad tas smakos un te nav būtiski vai tas atrodas 10cm vai 2m attālumā no poda.

Jautājums(/-jumi) godmaņa vārda brālim. Ja no otrā groda vāka virs zemes iznāk orandžā truba ar korķi galā, kas notiek, ja korķi nomainu ar vakuuma vārstu? Kas notiek, ja modificēju vārstu un izdaru tā lai vārsts vienmēr paliek vaļā? Vai ventilēts tikai otrais grods, jeb ar vienu pietiek abiem?

Pēc godmaņa vārda brāļa stāstītā saprotu, ka gadijumā, ja mājoklī regulāri neviens neuzturās vai regulāri uzturās 1-2 cilvēki līdz ar to kakātāju mazāk, attīrīšanas iekārta pat varētu būt sliktāks risinājums ņemot vērā faktu, ka lai viņa pilnvērtīgi funkcionētu vajadzīga, atvainojos par izteicienu, regulāra d*****a.

Vārsts pie bedres nebūs vajadzīgs - var iztikt ar r veida cauruli. Problēma ir tajā, ka jūs sajaucat vakuma vārstus ar vēlmi ventilēt. Ja netiek ventilēts caur stāvvadu, bet pie grodiem, tad gāzes, kas veidojas plūdīs arā un smirdēs pagalmā. Karstās bezveja dienās smacenis kāps arā pa ventilācijas cauruli un paliks pagalmā.