Ar to gribēju pateikt- nē, nedrīkst uz tā paša kontūra, tas ir bīstami visos iespējamos veidos. Volti būs tādi vados, ka tapetes uzliesmos.

Skaidrs, jautājumu nav. Paldies!

Atvainojos, man tāds Dumjš jautājums? Cik saprotu, tad 99,999% procentu gadījumos zibens sper vienlaicīgi ar atmosfēras nokrišņiem. Tātad teritorija ap ēku ir slapja un slapjai videi lieliska elektrovadāmība! Tā ka zibens izlādei vairāk kā 100000V tad strāvas noplūde pa vadītāju notiek pa tā perimetru (Fuko strāvas) un te noplūdei būtiskāks ir laukums. Tātad faktiski pie ēkas man zemē ~30cm dziļumā labāk ir ierakts 1*2m (4m2) tērauda plātnes gabalu, nekā izmantot 10mm stieņus (stienim 1m ~0,031m2/m).

Zem plāksnes var būt, ka būs sausa smilts, ka slikti vada. Nepamērīsi omus, nezināsi. Privātam jau nav noteikts, roc zemē kaut žiguli pie mājas, kamēr īpašumu negrasies apdrošināt, jo apdrošinātājs neizmaksās kompensāciju par šādiem brīnumiem.

Ivara Godmaņa vārdabrālis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Atvainojos, man tāds Dumjš jautājums? Cik saprotu,
> tad 99,999% procentu gadījumos zibens sper
> vienlaicīgi ar atmosfēras nokrišņiem. Tātad
> teritorija ap ēku ir slapja un slapjai videi
> lieliska elektrovadāmība! Tā ka zibens izlādei
> vairāk kā 100000V tad strāvas noplūde pa vadītāju
> notiek pa tā perimetru (Fuko strāvas) un te
> noplūdei būtiskāks ir laukums. Tātad faktiski pie
> ēkas man zemē ~30cm dziļumā labāk ir ierakts 1*2m
> (4m2) tērauda plātnes gabalu, nekā izmantot 10mm
> stieņus (stienim 1m ~0,031m2/m).


Zibens visniknāk sper dažas minūtes pirms lietus kad vēl viss ir sauss.

Jā, mēs varam apgalvot, ka zibens sper pirms atnācis lietus. Taču te ir viena problēma. Gaisa apjoms pirms lietus frontes ir relatīvi sausāks nekā kopā ar lietu. Bet jo sausāks gaiss, jo lielāka tā dialektriskā pretestība zibens lādiņa novadam. Bez šaubām, man nav ststistiski zināmi fakti, bet zibens izlādei pret ēku -augstāko punktu vienkāršāk norisināties mitrumā, tas ir lietus laikā.Bet te grunts augšējā virskārta jau slapja. Tātad loģiskāk zibeni novadīt pa mitru virsmu nevis to iedzīt zemē, kur oponents saka, ka mitruma vēl nav.

Ivar, ar šo ideju atgādini vienu Raimondu, kurš visur spēj izdomāt "efektīvākus" risinājumus.
Drošībā nevar paļauties uz "ja nu" un 30cm dziļumā pēc ilgstošāka sausuma perioda lietusūdens nenonāks ne stundas ne divu ne trīs, reizēm pat rudens lietus jāgaida, lai zeme tiktu izmērcēta. Ja neesi pamanījis, pēc sausuma ūdens tek pa virsu un nesūcas zemē.
Ieteiktu tomēr pieturēties pie pārbaudītiem un ieteicamiem risinājumiem. Vismaz pusmetru zem zemes, vismaz 1m nost no pamatiem un parasti horizontālam risinājumam vajag vairāk "dzelžu", lai sasniegtu līdzīgu pretestību kā vertikāli iedzītam stienim vai stieņiem.

Bez šaubām tā domāšana tāda kaitīga lieta vien ir. Ja mēs esam pieraduši malku skaldīt ar cirvi, tad kapēc izmantot zāģi? Bet tā vispār taisnība, pārbaudīts risinājums der. Bet tad jautājums, kā zemējumu risina uz kuģiem jūrā – vētras laikā nolaiž dzelmē enkuru? Kā zemējumu risina nabaga Somijā, tur taču nav zemes, kurā iedzīt stieņus, bet ir akmens.

Godātais kungs, jūs uzdodat pārāk daudz jautājumu. Pašreizējā laikmetā tā nav pieņemts. Protieties!

Akmeņainās vietās kā Somijā ir problēmas ar zemējumu, tur nākas gan urbties, gan tālu to vilkt pa visādām šķirbām un vēl lieto ķīmiskos zemējumus. Zemējumu dzen dziļi zemē, kur ir daudz ūdens, kuģis jau ir ūdenī, turklāt sāļā, ne destilētā. Lai domātu un izdomātu, šis tas ir arī jāzina.