Vai kadam nav nacies saskarties ar efektivu un estetisku notekudenu novadisanas sistemu pie privatmajas?? Man skiet simpatiska (no estetiska viedokla) notekudenu kolektoru ar rezgiti iebuve zem notekudenu teknes, bet paliek atklats jautajums, ka udenus efektivi novadit talak no si kolektora. Esmu redzejusi, ka izmanto perforetas elsatigas melioracijas caurules, bet ka tas notiek prakstiski, isti nezinu. Vai ir iespejams sadu cauruli ierakt vienkarsi loti dzili zeme, nenovadot ipasi talu no kolektora vietas?? Varbut kadam ir personiga pieredze saja jautajuma??

Tas atkarīgs no gruntsūdens stāvēšanas līmeņa pret planēto virsmu. Seņčiem ir vienkārša lietus aka. Tiek rakta bedre, kur pa slāniem iestrādāti laukakmeņi, tad oļi un virsū grants. Šodien to vēl var papildināt ar sitiem, kas laiž ūdeni, bet neļauj skaloties grunts daļiņām tālāk. Uz šo bedri tiek novadīta caurule un pateicoties akmeņiem ūdens ātri aiztek.
Šodien var nopirkt gatavu dz/betona grodu bez dibena un to noslēpt zemē, tas kalpos par lietusūdens savākšanas un pakāpeniskas drenāžas bedri.

Jā, taču šī sistēma nenodrošinās liela laukuma jumta ūdens aizvadīšu. Man pašam ir izveidota šāda sistēma ar kolektoriem pie teknēm, un tālāk sistēma ar kritumu uz šādu bedri. Nu tad kad uznāk lietus šī bedre ātri vien piepildās ar ūdeni līdz pat augšai. Man ir doma tai savākšanas trubai galā ~20m meliorācijas cauruli, kuru novadīt prom no bedres. Tā kā man sanāk normāls kritums tai virzienā, tad domāju, ka tas man atrisinās šo problēmu un to bedri varēšu aizbērt.

Jumta laukums varetu nebut ipasi liels (kopeja majas platiba ir pie 100 m2)un grutsudenu limenis ir zems (t.i. vieta nav slapja), jo maja atrodas kalnina un totali smilsaina vieta, ta, ka aka varbut ir risnajums, tikai tiesam jautajums, cik gan lielai tai ir jabut, lai ta neparpilditos.

Ja smilšaina grunts un ne pārāk liels jumta laukums mierīgi pietiks ar parastu akas grodu. Var jau likt arī divus - vienu vienā mājas pusē, otru otrā pusē. Šajā variantā nebūs jārok savienojošās caurules no vienas mājas puses uz otru. Tām varētu būt tendence aizsalt. Jo lai neaizsaltu, šamējās jārok dziļi (tad arī ar 1 grodu nepietiks, līmeņa dēļ), vai jāapsilda, kas savukārt sadārdzina ekspluotāciju. Perforētās caurules smilšainā gruntī sevišķi sevi neattaisno, jo smalkajai smiltij tendence ar laiku caurumus aizdambēt.

Mēs arī pašlaik tieši par to štukojam. Māja ir nogāzē. Mums arhitekte ieteica rakt vienkārši zem katras notekcaurules bedri, ko pildīt kā Ivars Brinkmanis saka,un ļaut, lai pats sūcas zemē un pa nogāzi drenējas uz upi. It kā jārok daudzas bedres, bet nav jārok tās savienojošās trubas nesasalstošā dziļumā.Ko tauta saka par šādu variantu?

Manuprat bedres raksana zem katras notekcaurules ir vajs variants - tiesi no ta viedokla, ka udens suksies pie (zem) pamatiem. Mes ari bijam uztaisijusi lidzigu eksperimentu ar sadu bedri, kas piepildita ar akmens skembam (rakam gan to kadu gabalinu no pamatiem, tilpums bija apmeram 3-5 spaini) un no vienas notekas si bedre regulari parpluda - ta ka sis nav labs risinajums.

Tās bedres vajag rakt nostāk no mājas, protams. Lai mitrums nesūcas pa tiešo uz pamatiem. Tas, ka pārplūst, varbūt nozīmē, ka sliktāk drenējas, varbūt vajag parakt lielāku. Par to ūdeņu aizvadīšanu uz grāvi ar nevajag sasteigt, a to pēc kāda laika tepat atkal taujās par zālāja apūdeņošanas iespējām.

To Inese X. Un vel - ko jus liksiet virs sim bedrem - vakus, restites?? Zaliti tur neiesesi - ta vieta regulari iekritis un izskatisies neestetiski...

Doma bija atstāt nobērtas ar sīkām šķembām vai oļiem...
Tilpums protams lielāks par 3-5 spaiņiem, man vīrs teica, ka jārok bezmaz mucas tilpumā...
Didims - labi, var rakt tālāk no mājas pamatiem, bet - cik? Un kā tos lietusūdeņus tā estētiski dabut tālāk no notekām? kaut kādas renes likt vai kā?