Daudz un dikti ir apspriesta tēma par siltumsūkņiem, tomēr paliek neatbildēts jautājums par siltām dēļu grīdām, tāpēc, varbūt, var kāds padalīties pieredzē vai dot padomu - ir paredzēts zemes siltumsūknis un kombinētais grīdas segums - koka dēļu grīda un flīze, tāpēc arī jautājums, ko izvēlēties - siltās grīdas/radiatori vai tikai siltās grīdas (arī zem dēļu grīdas)?
Jau iepriekš, paldies!

Varot realizēt arī apsildi zem koka segumiem, tīklā pat bija apraksti. Man gan tas neliekas īpaši lietderīgi - ūdenim būs jābūt kaut drusku, bet karstākam, līdz ar ko sistēma būs kaut drusku, bet mazāk ekonomiska.
Kultūras Diena 9.marts.2007, intervija ar latviešu izcelsmes zviedru arhitektu Vari Bokalderu:
"Atgriežas arī daudzas senas idejas. Ka visa māja nav vajadzīga vienlīdz silta. Pēdējā laikā silto grīdu vietā arhitekti sākuši projektēt siltās sienas. Cilvēki sapratuši, ka kājām, tāpat kā galvai, pārāk daudz siltuma nemaz par labu nenāk. Ka labākais siltums tāpat kā vecās krāsnīs nāk no sāniem."

Pēteris Rimša - "Ekoloģiskas dzīvojamās mājas meklējumos", Praktiskā būvniecība, jūnijs 2003:
"Cilvēks jūtas omulīgi, ja grīdas temperatūra ir 2°C zemāka par gaisa temperatūru telpā, jo tā ir temperatūras starpība, ko spēj kompensēt pa pēdām no ķermeņa izdalītais siltuma daudzums. Ilgstoša atrašanās uz siltākām grīdām radīs diskomforta sajūtu, uz aukstākām - būs vēsi."

Es nu gan neesmu eksperts siltumsūkņos. Taču mani mazliet mulsina variants SILTĀ GRĪDA/RADIATORI. Šitajā variantā vajadzēs divas dažādas siltumnesēja temperatūras - grīdām mazāku, radiatoriem lielāku. Tātad siltumsūkni nāksies darbināt ne tik ekonomiskā režīmā, kā tikai silto grīdu variantā. Tāpat vēl nāksies likt kādu siltummaini, ja to visu sistēmu grib saslēgt kopā. Neesmu gan visu siltumsūkņu paleti pētijis. Gan jau ir arī tādi, kuriem siltā ūdens sildīšanas daļa izmantojama arī šādiem mērķiem.
Par siltajām sienām. Kaut kādos vācu arhitektūras un dizaina žurnālos šamējās bija aprakstītas un ilustrētas 80.to gadu beigās. Sienām virsū bija alumīnija follija, tad sildelementi,tad sienas apdares paneļi. Tas viss vēl bija nobildēts arī ar termogrāfu.

Lai dabūtu dažādas siltumnesēju temperatūras, taisa atsevišķus aizejošos kontūrus un liek trīsgaitas vārstu ar kuru var statiski vai automātiski regulēt temperatūru.

Bet tas nozīmē to, ka siltumsūkni nāksies darbināt 55 grādu režīmā, kas savukārt nav tas lietderīgākais (el.patēriņa ziņā) variants.

Vislabaak uzstadit LIELUS radiatorus. Buus panaakts silto gridu efekts!

It kā jau sakot, ka var likt šos radiatorus, bet manā gadījumā nezinu vai tas būtu lietderīgi, jo koka grīda paredzēta apmeram 25% no apsildāmās platības, un īsti tos radiatorus nav kur novietot, jo lielie logi (līdz grīdai). Un grīdas radiatori neesot efektīvi, kā arī ļoti dārgi? Ko ieteiksiet?

Pats nesen biju mājā, kurā lielākā daļa pirmā stāva bija īstu dēļu grīda, zem kuras siltā ūdens apsildes caurules. Virtuvē un koridorā flīzes. Viesistabā un 2 istabās bija liepas dēļi. Ar siltumu pat ziemā nebija pilnīgi nekādu problēmu.

vislab'akais un ekonomisk'akais variants ar siltums'ukni ir silt'as gr'idas. Siltumsuuknis teoreetiski var dot 60 graadi temperatuuru, praktiski 55 graadi padevee. ja vajag vairaak kaa 55 tad to uzsilda jau elektriiba, bez jebkaadas ekonomijas. Var likt deellu, koka griidu pirmo reizi ilgaak uzsils peec tam viss ok. Cilveeks vislabaak juutas, ja kaajas ir siltumaa, passam siltaas griidas ir jau 6 gadi probleemu nav. Ja vajag konsultaaciju par apkures veidiem uzrakstiet savu e- pasta adresi.