Iznāk, ka pātērētājam nekad nevar būt pamats sūdzēties par sprieguma kvalitāti, jo viņš nedrīkst zināt, kādas prasības spriegumam jāizpilda. Nez ko par to saka PTAC?

to lourenss

LEKi ir ne tikai Latvenergo darbiniekiem, bet arī projektētajiem un montažiekiem, mūsu birojā uz plaukta stāv visi esošie LEKi, zinu, ka arī citiem ir savi komplekti. Tas nozīme visiem, kas ar elektrību saistītām lietam nodarbojas profesionāli ;-)

Par vadu dzīslu marķējumu: to nosaka LEK 002 punkts 3.4.30: „Trīsfāžu sadales ietaisēs fāzes apzīmē – ar A, kurai atbilst dzeltena krāsa, B – zaļa un C sarkana.”
LEK 002 aizvieto PSRS PUE un Elektrisko staciju un tīklu tehniskās ekspluatācijas noteikumus.

to Vienstāvs

Par elektroenerģijas kvalitāti: ir Latvijas energostandarts LEK 018 „Barošanas sprieguma raksturlielumu normas publiskajā elektroapgādes tīkla” tajā aprakstīti visi sprieguma raksturlielumi ar pieļaujamam novirzēm, arī aprakstīti elektroenerģijas pārtraukumi. Ja Tev ir aizdomas vari sūdzēties Latvenergo lai viņi Tev pieradītu ka spriegums Tava rozetē atbilst LEK 018

Visi LEKi atteicās ne tikai uz Latvenergo bet arī uz lietotāju elektroietaisēm.

Sveiks, Vienstāvs!

Laikam neuzmanīgi izlasīji manu komentāru?
LEK-us nevar pa brīvu palasīt kādā bibliotēkā, bet tos var nopirkt un tad lasīt. Piemēram, kā Oļegs rakstīja, tad viņa birojs ir iegādājies visus LEK-us. Tādējādi jebkurš šī biroja darbinieks var izlasīt sev vajadzīgo sadaļu.

Oleg?
Vai Tev ir pieredze par elektromontāžas darbiem citās ES valstīs?

Savulaik pirms pieslēguma līguma parakstīšanas prasīju, vai es varu dabūt to standartu redzēt. Mutiski pateica, ka nē. Parakstīju - ja būtu kasījies, droši vien novilcinātu vēl ilgāk, tā jau viss process vilkās pāris gadus.
Mistiskajam LEKam tai laikā bija būdslapa kautkādā apakšdomēnā. Telefoni, kas tajā bija uzrādīti, neatbildēja. E-pasta adreses beidzās ar energo.lv, arī uz vēstulēm neviens neatbildēja. Standartu es vēlāk dabūju neoficiāli (pa blatu) no personīgi pazīstama Latvenergo darbinieka. Bet ja es tagad sadomātu sūdzēties par sprieguma kvalitāti - kā es to varētu pamatot? Es taču prasības it kā nedrīkstu zināt! Kautkāds spriegums ir? Ir.
Nedomāju, ka tas ir pareizi no patērētāja tiesību viedokļa, ka līgumā iekļauj punktus, kurus viena puse nevar pārbaudīt.

Vienstāvs

Tu vari rakstīt oficiālo vēstuli ar sūdzību Latvenero piemērām par to, ka raustās spriegums un mirgo lampas, jo tas arī ir normēts parametrs un mēneša laikā dabūsi atbildi. Vari pieprasīt pārbaudīt sprieguma kvalitāti.

to lourenss

Pār kādu pieredzi iet runa? Pār tīkla izbūvi ES valstīs kaut ko zinu, bet neko neesmu viņiem projektējis, izņemot igauņus.

Lai piekasītos pie standarta, voltmetrs būtu jāslēdz pie kompja un jālogo dati zināmu laika periodu, bet juridiski tas tik un tā neskaitīsies, tad jāalgo sertificēta firma par baltu naudu. Pēdējā laikā gan esmu tikai subjektīvi ievērojis, ka lampas sārtas, elektroinstrumenti, tējkanna utt strādā, toties kaimiņiem UPSis regulāri sācis slēgties ārā.
Savulaik jau bija situācija, kad tukšgaitas spriegums bija ap 200V. Ja vēl ko ieslēdza, ap 180. Bet tad trafs nodega, un jaunajam tūlīt pēc nomaiņas tukšgaitā bija 220. Tagad, iespējams, kautkas mainījies - varbūt līdz ar jauniem pieslēgumiem citur ir krities 20 kV spriegums, jo pie konkrētā padlaiku fermas trafa esam tikai 3 lietotāji.

Vienstāvs!

Pamēģini Olega ieteikumu: palūdz pārbaudīt piegādātās elektroenerģijas kvalitāti. Zinu, ka CETos bija mērierīce ar druku. Stopiņu novadā, kad palaida jaunu transformatora punktu, CET vīri uztaisīja parametru izdruku...

Nezinu, vai tagad Sadales tīkliem visos reģionos ir tāda mērierīce...

Ja skatās no LE puses, tad trafa maiņa nav izdevīga, ja tam pieslēgti 3 nelielas dzīvojamās mājas.

Ja būs tehniskas problēmas 20 kV līnijā, tad iespējams, ka vēl kādam ir piegādāta nekvalitatīva elektroenerģija. Tādā gadījumā ir vairāk patērētāju un citi ekonomiskie aprēķini, kas motivēs ātrāk risināt tehniskās problēmas jautājumu.

trafa maiņa kā tāda šādās situācijās parasti labumu nedod, iespējams, ka ir bijušas citas problēmas - pārāk lielas pārejas pretestības aizejošajos pievienojumos vai arī transformatora pakāpju slēdzis nebija attiecīgajā pakāpē(ar to regulē sekundārās ķēdes spriegumu līdzīgi kā autotranformatorā, tikai ne tik lielā amplitūdā).

20 kV līnijā tehniskas problēmas ir mazticamas, jo pie tāda sprieguma pārāk lielas pārejas pretestības esamība savienojumu vietās var ietekmēt tikai max iespējamo jaudu nekrītoties spriegumam 20 kV līnijas galā, bet tākā pārsvarā laukos esošās elektrolīnijas/trafi tiek noslogoti minimāli, tad šeit satraukumam nav pamata.

un nobeigumam.
Ja ir problēmas ar piegādātās elektroenerģijas kvalitāti, tad var un vajag rakstīt iesniegumus, iespējams, problēma ir pavisam viegli labojama, bet patērētāja slinkuma dēļ viņš pats sēž blāvas elektrogaismas ieskaustā telpā.

Veiksmi visiem un lai lampiņas spoži spīd :)

Paldies Mārim!

Tavs skaidrojums ir ļoti izsmeļošs un pamudinošs rīkoties.

Atceros savu kaimiņu, kad manā daudzīvokļu mājā vakaros blāvi spīdēja lampas. Šis kaut ko svilpoja par transformatora maiņu mikrorajonā, ka māja tiek "nobarota" no cita transformatora, kurš pārslogots utt. Kaut ko esot lasījis avīzē par jaudas palielināšanu mikrorajonā.

Otrā dienā apnika, nolēmu pārbaudīt visu līdz TP. Problēma smieklīga - bija jānomaina ēkā ienākošā kabeļa galā drošinātājs, kuram gala plāksnītes nevarēja pievilk...

Šoreiz kādam būs jāpastrādā ar pildspalvu..!