Silto ūdeni "nedzer" jau no senākiem laikiem, kad pie mums tādi anodi vēl nebija parādījušies. Iespējams, ka tas ir vairāk saistīts ar kaļķakmens un izsēdušos dubļu klātbūtni siltajā ūdenī, ko var apjaust pie boilera apkopes un tīrīšanas. Un tos vecos centralizētā ūdens cauruļu siltummaiņus diez vai kāds kaut jel kad ir tīrījis.

Jā, duļķes esmu ievērojis gandrīz visos ūdeņos - pilsētas krāna vai akas, kad nostāvas spainī pāris dienas, un pat uz izpumpētas akas grodu sienām. Nez ko tās duļķes dara, kad ūdens plūst caur smilšu slāņiem pazemē...
Taču viss tas, arī kaļķis, aukstajā ir pat vairāk - tā daļa, kas izsēžas, taču vairs nav šķīdumā. Ne velti vietās, kur kaļķis nav vēlams, iesaka destilētu, bet ja nav - vismaz novārītu ūdeni. Ar divām žiletēm vārīts ūdens man ar laiku sāka šķist rūgts (jeb iedoma?), savukārt tam magnijam droši vien pieslēdz līdzstrāvu, un, ja reiz viņš nodilst, tad kur citur paliek kā ūdenī?

Es atvēru savu mazo 10 l boileri pēc 3 gadiem un sskatos tikai aprūsējusi skrūve palikusi (sākumā domāju ka tā vajag, tas ar ir anods :) ), sildelements gan tikai nedaudz apkaļķojies bij.

tagad palasījos un karsto ūdeni vairs nevārīšu čaiņikā (lai gan 3 gadi tā darīju :) ), vārīju karsto ūdeni jo tā bij daudz ātrāk un arī kaļķis gandrīz nemaz naf.

Vai tas anods ir jāmaina arī, ja kombinētais boileris nekad netiek ar elektrību sildīts?

Dubļus un iespējamās kaļķa nogulsnes no boilera jau pa laikam vajag iztīrīt šakatā. Tas katram individuāli no ienākošā ūdens parametriem. Līdzīgi kā čaiņiks ar laiku pieaug ar nogulsnēm.

Neimane (dietoloģe) sarakstījusi, ka 90%-iem esot pazemināts magnija daudzums organismā, moš jādzer pastiprināti ūdens no boilera? ;-)

Vai jamaina anoda stienis ja nesilda boileri. Ja analizē to, kā šis Mg stienis veic labo darbu, tad ir tā: magnijs-Mg ierindojams šādā metālu elektroķīmiskās aktivitātes rindā: Mg, Al, Zn, Fe...Cu. Apskatām Mg- anods, Fe korpusa materiāls, Cu-sildītāja ārpuses materiāls. Aukstā ūdenī korodēs Mg un tā ar savu potenciālu aizsargās Fe, Cu. Karstā ūdenī korozija pastiprinās: uz Mg izdalās oksīdi, tas "nodilst" uz Fe arī izdalās oksīdi (rūsa), Bet papildus Mg aizsargā ar savu elektrisko potencialu Fe, kas maz korodē. Cu neoksidājas, nekorodē. Tāpēc nesildot, anods dils vienalga, tikai lēnāk! Kā redzams, ja nav vispār anoda (Mg), tad korodēs korpuss Fe, jo to veicinas Cu klātbūtne!!!. Tāpēc apkurē, kur krāsnis ir no Fe, (gāzes apkure ir no Cu!), apsaiste karstajā zonā jātaisa ar resnām Fe caurulēm, bet jau siltajā zonā var pāriet uz Cu caurulēm. Tā samazināsiet korozijas iespaidu uz sistēmu. Arī tērauda radiātori korodēs vairāk sistēmās ar Cu caurulēm.

Man "sauso" tenu boilerim iekšpuse ir pārklāta ar kaut kādu pārklājumu, tur Mg īsti netiek klāt ne Fe, ne Cu, bet tāpat anods dilst. Dilst gan ļoti lēnām, ~3 gados puse no stieņa.

No šā izriet, ka man sistēmā ar steigu jātaisa caurums krāsns tuvumā, kur iestellēt maināmu magnija stieni un savākt uzkrājušās nogulsnes, jo es kaut kā ļāvos pierunāties arī krāsns-akumulatoru apsaisti uztaisīt no vara.

Netekošā apkures sistēmā skābeklis izreaģē ar to fe un sazin vēl ar ko, kas ir ūdenī. No jauna tam tur nevajadzētu nonākt. Ja nav kautkādu el potenciālu starpība sistēmā (kad varētu notikt elektrolīze), tad nekas tur nenotiks.

aae: ja iekšpuse boilerim pārklāta ar kautko, tad atliek TENs. Vienalga ir tas vai nav, karstumā, Mg, ūdenī korodēs.