kur vareetu atrast kas uzstaada zibensnovedeeju lauku maajai ar metaala jumtu un cik tas vareetu maksat?

Atrast var tuvākajā ciemā. :)

Ja nopietni, tad vispirms tieciet skaidrībā, ko īsti vēlaties - uzstādīt zibensnovedēju vai ierīkot zibensaizsardzības sistēmu, kas nav viens un tas pats.

Par izmaksām - pārāk maz informācijas, jo izmaksas nosaka pārāk daudz faktori (jumta konstrukcija, jumta materiāls, ēkas izmēri, ēkas augstums, ēkas tuvumā esoši objekti un to parametri, u.c.).

Ar ko atšķiras zibensnovedējs no zibensaizsardzības sistēmas?
Māja ir aptuveni 70 gadu veca guļbūve 14*10, pieci gadi atpakaļ taisits kapitālais remonts,iekšējā apdare ar reģipsi, centrālapkure,elektrība vilkta ar trīsdzīslu vadu, bet zemējuma vads nav iezemēts...jumts Brocēnu metāla dakstiņu profils...25 metri no mājas ir šķūnis-saimniecības ēka 7*12...tuvu mājai atrodās pāris koki, kas nedaudz pārsniedz jumta augstumu, televizijas antena ir uz metāla masta, kas iestiprināts zemē un piestiprināts pie mājas...
Gribētos sakārtot zibensaizsardzības lietas...

Zibensaizsardzības sistēmas sastāvdaļas ir zibensuztvērējs, zibensnovadītājs, zemējuma kontūrs. Ja gribas šīs lietas sakārtot, tad jādomā arī par pārsprieguma aizsardzību un potenciāla izlīdzināšanu, jo pēc zibens spēriena nebūs patīkami konstatēt, ka daļa vai visas mājā uzstādītās elektroierīces ir cietušas. Kas attiecas uz izmaksām, tad tās būs diezgan ievērojamas.
Par ierīkošanu vajadzētu griesties pie tuvākā elektrospeciālista vai elektromontāžas firmā, kas izvērtējot situāciju sarēķinās cik tas varētu maksāt.
Latvijā spēkā par zibens aizsardzības ierīkošanu ir padomju РД 34.21.122-87 (var atrast internetā krievu valodā).

Es domaaju taa:

Zemejuma kontuurs ar montaazhu: ~ 500..1000 Ls
Zibens novedeejs taada kaa "bubma" vai "konuss" ar stirpinaajumiem un veel kaut ko ~ 500 Ls
Montaazha laukos ~ 300 Ls.
Parsprieguma automaats 190 Ls + skapis 30 Ls

Kopaa: 2000..2100 Ls.

JanisJanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es domaaju taa:
>
> Zemejuma kontuurs ar montaazhu: ~ 500..1000 Ls
> Zibens novedeejs taada kaa "bubma" vai "konuss" ar
> stirpinaajumiem un veel kaut ko ~ 500 Ls
> Montaazha laukos ~ 300 Ls.
> Parsprieguma automaats 190 Ls + skapis 30 Ls
>
> Kopaa: 2000..2100 Ls.


Kaadeelj tieshi aktiivaa zibensaizsardziiba shajaa gadiijumaa?
Kaa ar potenciaalu izliidzinaashanas sisteemu?
:)

Šopavasar par šo lietu konsultējos ar vienu speciālistu no Latvenergo. Viņš apgalvoja, ka privātmājai zibens novedēja sistēmu varot mēģināt uztaisīt pats. Tomēr šajā diskusijā ne visi zibens aizsardzības aspekti ir pieminēti:

1) zibens tieša trāpījuma gadījumā ne paša , neprofesionālu elektriķu veidoti kontūri un sistēmas nepalīdzēs - bojājumi būs vienalga;
2) ir svarīgi , lai mājā būtu sazemētas visas metāliskas un elektriskas sistēmas (centrālā apkure - trubas , radiatori - citas metāliskas trubas, visi elektro patērētāji, elektronijka )uz vienu un to pašu kontūru (to neviens šeit nav pieminējis)
3) pats galvenais zibens aizsardzības sistēmas būves gadījumā - panākt lai no zibens uztvērēja līdz kontūram būtu pēc iespējas mazāka pretestība - šeit jālieto vara ( Cu ) vadi - pēc iespējas resnāki, Al un Fe neder
4) Zemējuma kontūram ar centrālapkures zemējumu, elektro patērētāju zemējumu arī ir jābūt savienotiem ar max resnuma Cu vadu

Problēma ir tā, ka zibens spēriena momentā ir ļoti spēcīga elektriskā strāvas plūsma ( 2000 - 5000 A) , un saskaņā ar Oma likumu - jo lielāka pretestība, jo lielāks Spriegums. Pie Strāvas 2000 A , un pretestības 1 Oms, Spriegums būs 2000 V. Paralēli elektrības lietām - protams ir jāatceras pa magnētisko lauku, kas rodas zibens trieciena brīdī, un Spriegums un Strāva var parādīties jebkurā vadītājā - metālā - pat ja zibens tam tieši nav trāpījis.

Protams, ka zibensnovedēju var iekārtot pats, ka tik rokas no īstās vietas aug. Nav tik traki ar citu metālu vadiem. Alumīniju varbūt tiešām nevajag lietot, bet kātīgu dzelzs drāti uz 8- 10mm gan var izmantot. Nav tie vadi mājā tik gari un starpība pretestībā starp varu un dzelzi grozās miliomos. Zemējuma mietus pat ir ļoti labi sametināt savā starpā, tad "neiemetīsies zaļais" mitros vara vada savienojumos. Visos gadījumos vislielākā pretestība ir tieši zemējuma kontūram un tā noteikti būs par kārtu lielāka par pašu vadu pretestību. Pēc tās pašas oma formulas sanāk, ka vadu pretestībai tad vairs nav lielas nozīmes. Zemē nevajad dzīt cinkotus elektrodus, jo tos ātrāk saēd rūsa. Itkā tā nevajadzētu būt, bet prakse ir pierādījusi, ka tā ir. Var jau pirkt gatavus anodētus elektrodus un citus pričendāļus par bargu naudu bodē, bet var sadzīt vecus krievu laiku leņķadzelžus zemē, pa jumtu novilkt dzelzs drāti un piemetināt pie leņķadzelžiem. Rezultāts būs pilnīgi vienāds. Ja pērkons iespers, tad māja jau nenodegs, bet elektronika vienalga būs beigta un nav svarīgi, vai tā ieslēgta elektrotīklā, vai izslēgta. Man pēdejos pērkonos izblieza datortīkla sviču. Pilnīgi viss bija atslēgts no tīkla, bet elektromagnētisko indukciju jau neviens vēl nav atcēlis

No pieredzes arii saku, ka ja zibens iespers kaut kur ljoti tuvu (kaut vai zibensnovedejaa) elektronikai var iestaties kirdik. Es pirms gada biju ofisaa veelu vakaraa, kad zibens iespeera zibensnovedejaa aiz sienas. Rezultataa 70% no elektronikas ofisaa nobeidzaas, turklaat neatkariigi no taa vai bija kaut kur pieslegti vai nee. Pat paaris routeri un switchi, kas metajaas uz galda bez neviena vada(!) nobeidzaas. Baigais magnetiskais lauks laikam un kaut kada strava induceejas pati no sevis. Pats neko nesajutu, iznjemot baigo bliikshkji :)

Runā ka aktīvos ar laiku aizliegs vispār...

"Priekškam jāpiesaista zibens ?"

Lietojiet un uzstādiet kvalitatīvu pasīvo sistēmu.