Sakiet lūdzu kāds zinošais, ko varētu iesākt tādā gadījumā, ja būvalde neizniedz būvatļauju dēļ tā, ka nav izbūvēti inžiniertīkli, pamatojoties uz detālplānojumu. TAČU (citāts no detālplānojuma) "ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas tīklu shēma ir iekļauta Detālplānojumā, bet kā pagaidu risinājums aku urbumi atsevišķajos zemesgabalos un notekūdeņu nosēdaku izbūve, ar slēgtu, izolētu dibenu; paredzot to izvešanu uz attīrīšanu .... utml..
Pašreizējā situācija, ka mūsu pāris ielās būvniecība nepārk aktīva tāpēc runa par "samešanos" neiet un skaidrs, ka būvēt individuāli kādu kilometru komunikāciju (izņemot el.jo tā ir) ir vairāk kā nereāli.

Tas saucas zemes gabals burkānlauka vidū :)
Ja vien nav kāds pazīstams būvvaldē tad visdrīzāk ka nespīd tikt pie būvatļaujas.

Visi taču apzinās ka ja reiz būs ieinvestēts "pagaidu" spicē un nosēdakā ar "izolētu" dibenu, tad neviens vairs neiesprings uz centralizētiem tīkliem...

Tur jau lieta, ka buus spiesti iespringt, jo tehniskajos noteikumos rakstiits, ka buus jaasleedzas klaat obligaati. Tikai velns sazin kad...

Kas Jums parādīts tieši jūsu mājas tehniskajā projektā? Ja tur būtu iezīmēta lokālā kanalizācijas un ūdens apogādes sitēma (kas tur drīkstētu būt saskaņā ar detālplānojumu), un projekts saskaņots, tad būvvatļauju nedrīkstētu neizsniegt. Bet, ja jums tikai arhitektūra (un BK), tad visādi sanāk.

Te vnk. totāls apburtais loks. TP (GP) lokālo kanalizāciju un ūdens ņemšanas vietu neuzrādījām, jo attiecīgo instaņču tehniskajos noteikumos, rakstīts, ka jāpieslēdzas pie inženiertīkliem ir obligāti. (jo vinji noteikumus taču raksta tikai pamatojoties uz APU, ko arī uztaisa būvvalde, ka tik sev izdevīgāk). To tad mēs labprāt arī darītu (pieslēgtos), ja vien tādi būtu. Īsāk sakot, vairākas reizes jau ar novada galveno teritorijas plānotāju kopīgu valodu tā arī rast nespējām.

Jā, APU (PAN vai OPAN)ir pamats arī tehnisko noteikumu izniegšanai. Bet pastāv arī variants, kad projektu var saskaņot ar TN izsniegušajām institūcijām arī ar atkāpēm no viņu pašu izsniegtajiem TN (pat ar atkāpēm no LBN), bet tomēr APU tam var būt šķērslis. Ja APU ir strikti noteikts par tām centralizētajām sistēmām, tad, manuprāt vienīgā iespēja ir panākt APU nomaiņu, jo detālplānojumu apstiprina gan pati būvvaldde, gan vietējā Dome vai padome (kas ir VIRS būvvaldes) un, ja apstiprinātajā detālplānojumā ir teikts, ka var būt arī lokālās ietaises, tad uz šī pamata vajadzētu varēt panākt savu. Būvvaldes lēmumus var oficiāli pārsūdzēt padomē un tas manā praksē pat ir veicies. Ja arī tad negatīvs lēmums, tad tiesā. Vispirms varbūt ir vērts aiziet pie padome pr-ja?
Ja pagasti vēlas, lai neviens neko neuzbūvētu bez centrealizētajām apgādes sistēmām, tad viņi jau detālplānojumā nekādā gadījumā nepieļauj lokālās ietaises un tad praktiski nebūtu variantu. Jūsu gadījumā viņi šo ir palaiduši garām. Protams, ar pagastu plēsties nav diez kas, bet vai Jums atliek cita iespēja? Tomēr, ir pagasti, kur pat juridiski argumenti un likumdošanas zināšanas nelīdz (pirm., Stopiņu).

Jaa paldies par ieteikumu. Jau iesniedzām novada domē iesniegumu, lai apskata šo ne visai taisnīgo būvvaldes "izrunāšanos". Vienīgais, ko spēj argumentēt būvvalde, ka laiki mainās, un kad akceptēja detālplanojumu viss bija savādāk...(apmēram 2gadi pagājuši.)
Vēl doma aiziet pie pagasta ūdens un kanalizācijas projektētājiem/būvniekiem uzprasīt kādu rakstisku izskaidrojumu, kad ir paredzētas tās komunikāciju izbūves kārtas, kas ir aprakstītas detālplanojumā (jo tās tomēr ieliņas pagasta iekšienē, lai gadījumā būtu kāds papīrs, kur iespējams tiesas gadījumā saožama šī te pārlieku birokrātija.
Ar pagasta domi nav doma plēsties, bet ar dažiem kadriem no būvvaldes gan sanācis un vēl sanāks, pret kuriem pat labas pazīšanās ar blakusdarbiniekiem tajā pašā kabinetā nelīdz.

Paga , paga - šo visu izlasīju - bet liekas kaut kas neiet kopā. Manuprāt pareizais ceļs būvatļaujas saņemšanai ir :

1) APU ;

2) TN no visām iesaistītajām organizācijām ;

3) Izstrādāts ,saskaņots (ar iesaistītajām organizācijām) un attiecīgās būvvaldes akceptēts būvprojekts (projekts + lēmums par projekta akceptēšanu);

4) Būvatļauja.

Manuprāt , ja ir solis 3 ir paveikts , un tur tiešām ir visi būvvaldes zīmogi un paraksti , kā arī saskaņojumi ar visām iesaistītajām organizācijām, tad 4 solis manuprāt ir tikai formalitāte.

Iespējams , ja kāds arhitekts "no malas" ir izstrādājis projektu bez saskaņojumiem un neņemot vērā visus vietējos noteikumus un vispārpieņemto praksi, un būvvalde šo projektu neakceptē - tad ir iespējama šāda situācija. Šādā gadījumā vienīgais ieteikums ir meklēt kādu "vietējo" arhitektu, kuram ir prakse un pieredze šādu jautājumu risināšanā. Iespējams būs daļēji vai pilnīgi jāpārtaisa projekts ...

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad pagasta būvvalde neakceptē kaut ko un viss, pat pilnīgi pretlikumīgi. Tad vajag nekavējoties iet pie pagasta pr-ja un teikt, ka būs tiesa, kurā, pagasts ar garantiju zaudēs - parasti pēc šādas sarunas viss atrisinas pāris dienu laikā.
Vispār es vēl apbrīnoju tos cilvēkus, kas cīnās ar šitām vējdzirnavām - reizēm toč gribas sakravāt koferus un uz citām zemēm prom, jo mūsu ierēdņu patvaļa ir prātam neaptverama. Varētu padomāt, ka kādam kaut kas slikts notiks, ja tas cilvēks kaut kādā, visticamāk čuhņā sev uztaisīs vietējo kanalizāciju un ūdeni. Nu gribam mēs letiņi paši sevi no šīs zemītes izdzīt.
Tās bezgalīgās nevienam nevajadzīgās cīņas un spēka un laika tērēšana, kur varētu vienkārši cilvēkiem ļaut dzīvot savā zemē, bez to nevienam nevajadzīgo un smieklīgo papīru jūras kārtošanas.

Varu tikai piekrist aaaa.
Var un vajag iet pie ŪKT speciālistiem un uzzināt iespējamos variantus, bet pareizākais - pēc vizītes pie padomes pr-ja, ir OFICIĀLI PĀRSŪDZĒT padomē būvvaldes nepamatoti pieņemto lēmumu izsniedzot detālplānam neatbilstīgu APU (nevis viņu bezdarbība un "izrunāšanās").