Sveiki! Esmu ierikojis jonu apkuri jaunuzcelta maja, par izmaksam uz apkuri nemacesu vel pateikt... japagaida vesais laiks:) Atiecībā uz speciālo skidrumu, man izskaidroja, ka var liet ieksa ari udeni, tik jaskatas, lai tas nav ciets... protams ka ziema udens var sasalt, bet taisos tak maja dzivot cauru gadu:)

Sūdīgi Tev speciālisti trāpījušies un vienreiz uzpildot sistēmu ar cietu ūdeni nekas nenotiks, tās kaļķu daļiņas izgulsnēsies un tas arī būs viss, ja visu laiku sistēmu papildina regulāri ar šādu ūdeni, tad ir jautri. Katla kontūrā ir jābūt propilēn vai etilēnglikolam, vai arī vienkārši no Tava maka būs lielāki tēriņi, izvēle tikai un vienīgi tavās rokās.

man ar to aparatu bija pieredze kadas 2-3 sezonas kamer gazi pievilka. skidrumam jabut specialam ar noteiktu pretestibu. man speci vairakas reizes merija un reguleja bet ta isti ari nonoreguleja. visi tikai raustija plecus un pazuda. no sakuma reklameja 0.4 ls/m bet realais bija ~ 1 ls/m (videji pa sezonu)

uldisj - glikolam sistēmā jābūt tāpēc, ka tas nodrošina vajadzīgo īpatnējo pretestību, vai tomēr tāpēc, ka tas ir šķidrums ar zemāku sasalšanas temperatūru (gadījumam, lai sistēma neaizsalt, ja nav elektrības)?

johanam:
Cik Tu tagad ar gazes apkuri par to pashu maju maksa?

Glikolam ir cita siltumvadītspēja, augstāka nekā ūdenim un citi fizikālie parametri arī ir labāki. Šinī gadījumā glikols pilda visas funkcijas ko viņš var dot. Siltumapmaiņa notiek efektīvāk un ātrāk. Par tiem 0,4 ls vai lats kvadrātā to nosaka lielākoties ēkas konstrukciju stāvoklis un ir pareizi uztaisīta visa apkures sistēma, sākot ar cauruļvadu diametriem un beidzot ar radiatoru pieslēgumiem. Ta saucamajam jonu katlamm glikols ir vajadzīgs tikai mazajā lokā, ja vien nav citu prasību. Atdalīt to no ēkas un katla var elementāri ar siltummaini, to visu pareizi noautomatizēt un viss notiek.

Hmmm... Vai tā varētu būt ka ūdenim arī var dabūt tādu pašu īpatnējo pretestību kā glikolam. Jo manā gadījumā udens no urbuma nederēja, esot pārāk ciets, tad nu nema to citur un merot blivumu, kaut kadā veidā dabūja vajadzīgo blīvumu. Meisteri paskaidroja, ka udens tik pat labi vada to elektribu/siltumu (precizi nemaku noformulēt) kā glikols. šaja gadijuma man ir skaidrs ka udens sasalst, bet glikols ne, tacu maju paredzēts apkurinat visu laiku.

der jebkurš ūdens, vajadzīgo pretestību var dabūt eksperimenta ceļā nolaižot no sistēmas daļu ūdens un pielejot destilētu ūdeni. tā jaukt kamēr pie 60 grādiem katls strādā ar pilnu jaudu!

destilēta ūdens vietā der arī ar reverso osmozi filtrēts ūdens, jo tur sāļu savienojumu gandrīz nav nemaz!

Jautājums elektriķa kungam.
Ja ņemu 7 ltr. PET dzeramā ūdens pudeli un ielieku iekšā divus elektrodus ūdenī, kādiem jābūt to izmēriem, lai iegūtu apm. 200 W jaudu?

Ar elektrodu lielumu vien būs par maz, ļoti nozīmīgs faktors būs arī ūdens blīvums.