Manā mājā ir vecais skurstenis un pārmūrēta podiņu krāsns
0,5x2,5x2m, ar diviem klēpjiem malkas ziemā pietiek līdz nākošās dienas 12.
Plīti gan nojaucu jo gribējās kamīnu,bet vēlāk atteicos, par dārgu.
Boileris man ir uz bēniņiem 150L ar elektrību un plīts arī. Pietiek dušai un podam.Wc zemgrīdas el.apkure ar releju. Vēl ap ūdensvadu el.kabelis lai ziemā nesasalst,jo dažreiz neesmu klāt.

Pastāstīšu par savējo sistēmu. Man kaltls, malkas, laikam 15kW. To tīru 1x nedēļā, jo ātri aizaug. Mājas platība 180m2 + pirts kas ir ārpus mājas (caurule plastmasas, siltināta) ~30m2. Pirtī ir viens radiators gadījumam, lai neaizsaltu ūdens caurules. Pie Madonas, ap -5 vidējā temp. Jākurina katru dienu ap 4 stundām un temp. turas ~18. Māja sailtināta ar 10cm akmensvati, malka pašu (gadu veca, bet nomizota). Par siltināšanu saku visu to labāko, bet katls ir laikam par švaku. Siltuma bouleris ir, ap 0,75m3, ūdens (pienāk ~6 grādi) silts praktiski visu diennakti. Ja malka pašiem ir, tad neko citu labāku neiesaku.

Saved kārtībā ēkas konstrukcijas un tavai mājiņai priekš apkures un karstā ūdens lietām ar 14 kW ir atliektiem galiem un vēl pa virsu. Visu šeit nosaka tikai un vienīgi norobežojošo konstrukciju stāvoklis un uz blīvumu un tā tālāk to visu var pārbaudīt, tad jau redz cik caurumu un kurā vietā, kas ir darāms. Tie ar tiem 40 kW, tā normāli pārspīlēts pasākums. To visu pareizi izbūvē un viss notiek. Es gan pat iekrautu normālu plīti cepšanai un vārīšanai un ieliktu normālus infrasarkano staru radiatorus no sērijas Thermor uz elektrību noautomatizētu to visu un miers mājās. Šāda izvēle ir pakārtota manam dzīvesveidam, pārsvarā uz riteņiem, tas nekas, kad projektēju apkures un ventilācijas un vēl šo to uztaisītu, kas saucās svaigs gaiss mājās. Ja malka pati mājās brauc un kvalitatīva, tad pirmais variants arī ir Ok.

To Uldisj

Vai Tu nevari man kā nespeciālistam :) paskaidrot, ko nozīmē norobežojošo konstrukciju stāvoklis? Un Tu gribi teikt, ka ar 14kW pietiktu gan siltumam, gam siltajam ūdenim un arī siltuma akumulatoram (ar automātisku vadību), lai varētu uzturēt vienmērīgu temperatūru visā mājā ~ 24 stundas pēc kurināšanas beigām?

To andris 181

Vai Tu 18 grādus turi tādēļ, ka tie Tevi apmierina, vai arī vairāk nedabū augšā (vajadzētu jaudīgāku?)? Man būtu vēlme turēt ap 22 grādiem. Un kā Tu teici, vismaz vienu reizi nedēļā tīri katlu, kāds Tev ir?

Ar 4 stundu kurināšanu nodrošinu tos 18 grādus. Pēc 17-19 stundām (neesmu mājās, krāsns nekuras) temperatūra nokrītas uz apt. 14-15 grādiem. Esmu pieradis pie tiem 18 grādiem, bet nekad neesmu "uzdzinis" uz 22 grādi! Tur vajadzētu kurināt 7-9 stundas!! Jā, kurinot malku, aizaug fiksi un tamdēļ 1x nedēļā tīru. Kārtiņa jau nost nonāk. Ātrāk māja ar uzsilst. Nu par to kurināšanu - jāpemet 1x stundā pilna krāsns, savādāk nekā. Krāsns? Nav vainas, sūdzību nav. sūknis labs un dzirdēt labi ar var. Veiksmīgi!

Norobežojošās konstrukcijas - ārsienas, logi, jumts un viss pārējais, kas sakaras ar āra gaisu pa tiešo. Normāli visu savedot kārtībā šai mājiņai kopā ar otro stāvu vairāk par 6,5 kW nevajag. Karstais ūdens tiek lietots no rīta un vakarā un normālu izbūvētā sistēmā prioritāte ir karstajam ūdenim un 200l trauks pie nosacījuma, kad nav kāda super vanna vai baseins nav nemaz tik viegli nosēdināms, ja vien dārzu ar to nelaista. Akumulācijas tilpne priekš malkas apkures iekārtas ir domāta lai novāktu lieko siltumu, kad tas vairs nav nepieciešams ēkai. Ideāls variants ir zemgrīdas apkure. Ja nē radiatoru virsmas jāpalielina, tā lai tie var izmantot arī zemās temperatūras, cik radiatori būs lieli, tas jau ir atkarīgs no siltuma zudumiem, katrā telpā atsevišķi. Pamatkapitāls vienmēr jāiegulda konstrukcijās, tad arī nepieciešams mazāks finansējums apkures sistēmas izveidei. Lai Jums jauka diena.

Es domāju, ka manai mājai tās robežkonstrukcijas ir labas - atbilst vai pārsniedz Latvijas būvstandartos norādīto gan pēc siltumizolācijas, gan pēc gaisa caurlaidības, bet nekas pārdabisks. Māja atrodas netālu no Rīgas.

Apkurināmā platība ap 320m2 vai nedaudz vairāk. Cokolstāvs, viens pilns stāvs un otrs gandrīz pilns stāvs (nedaudz slīpums kā mansardā vienā pusē), kā arī nedaudz virs garāžas daļas saistītā korpusā B. Ja viss būtu vienā mājā (taisnstūrī), tad siltumzudumi būtu vēl mazāki.

Visur siltās grīdas, pagrabā temperatūra 16-17 grādi, citur 18-20. Vidējā nosūces temperatūra pēc ventilācijas datiem 18-18.5 grādi. Ventilācija darbojas režimā ap 100 m3/h, atgriež 90-95% siltuma.

Tā kā man ir siltumskaitītājs, tad varu pateikt februāra siltumpatēriņa datus, kad gāja vaļā arī mitri iekšdarbi:

4,623 MWh pēc skaitītāja, kas domā, ka sistēmā ir ūdens
4,276 MWh pēc korekcijas, ņemot vērā ka sistēmā ir propilēnglikola maisījums ar ūdeni, kuram ir mazāka īpatnējā siltumietilpība

Uz vienu m2 februāra mēnesī (vidējā āra temperatūra varētu būt daži grādi mīnusā) siltumpatēriņš tātad bija 13.36 kWh (siltuma) jeb, dalot ar stundu skaitu mēnesī, vidējie nepārtrauktie siltuma zudumi bija 19.9 W/m2 jeb 6.36 kW uz visu māju.

Te nu var rēķināt, cik izmaksātu dažādi apkures veidi:

Siltumsūknis - 4276 kWh (siltuma) / vidējais COP * 0.074 Ls/kWh
pie vid COP=5, tas būtu 855 kWh elektrības jeb 63 Ls
pie vid COP=4, tas būtu 1069 kWh elektrības jeb 79 Ls
pie vid COP=3, tas būtu 1425 kWh elektrības jeb 105 Ls
pie vid COP=2, tas būtu 2138 kWh elektrības jeb 158 Ls

Elektrība (TEN, jonu katls) - 4276 kWh * 0.074 Ls/kWh = 316 Ls

Granulu katls - 4276 (kWh) / (4.1 līdz 5) kWh/kg = 855 līdz 1043 kg * 120 Ls/t = 102 līdz 125 Ls
1 kWh = 3.6 MJ,
granulu siltumatdeve 15-18 MJ/kg jeb 4.1-5 kWh/kg
granulu cena 120 Ls/t

Pārējos apkures veidus interesenti paši var rēķināt :) Te var arī saprast, pie kādiem nosacījumiem viens vai otrs apkures veids ir ekonomiski izdevīgāks noteiktā laika posmā. Rēķinos nav ietverta karstā ūdens sagatavošana.

Visi aprēķini protams attiecas uz konkrēto manu māju.

Ups, aizmirsu Granulu katlam rezultātu izdalīt ar lietderības koeficientu, kas moderniem granulu katliem var sasniegt 90%. Tātad sanāktu

Granulu katls - 4276 (kWh) / (4.1 līdz 5) kWh/kg / 0.9 = 950 līdz 1159 kg * 120 Ls/t = 114 līdz 139 Ls

Ja katlam zemāks lietderības koeficients, tad izmaksas palielinās.