īpašs risks smakai pastāv, ja uztaisa trapu beztolkā. Vakar pie radiem novēroju! Zem vannas ir uztaisīts traps, pie tam siltā grīda arī ielikta! :)
Kanalizāciju taisījuši ir Santehniķi, nu kas krāsotāji un mūrētāji! :D

Ck es saprotu, tad kanalizācijas ventilācija ir nepieciešama, pirmkārt, lai pēc ūdens nolaišanām augšējos stāvos, nerastos vakums un neizrautu ūdeni no, piem., vannu un izlietņu sifoniem, kā arī vakums neapgrūtinātu ūdens aizplūšanu tālāk pa maģistrālajām caurulēm (tā radot aizsērējumus).
Vārsts ļauj kanalizācijas stāvvadā ieplūst gaisam (lai nerastos vakums) un tam vajadzētu pasargāt no gaisa izplūšanas no stāvvada (ja noslēdzas hermētiski). Ja vārsts nesnoslēdz labi - var pamēģināt ik pa laikam to noņemt un paskalot- varbūt kādi gruži vai mikroorganismi ir uz noslēgvirsmām.
Ja atceros, tad pēc LBN vārstu jāliek vismaz 50cm virs augšējā stāva WC poda vai izlietnes līmeņa (lai podam aizsērējot, kanalizācija nesāk vispirms plūst caur vārstu).
Bet ar tām kanalizācijas smakām un to (mikroorganismu!)izplatīšanos ir jābūt uzmanīgiem. Kā kādā izmeklēšanā tika konstatēts, tad vienas ģimenes inficēšanās un saslimšanas gadījums ar putnu gripu daudzdzīvokļu mājā (ja nekļūdos, tad tas notika Honkongā),notika no viena dzīvokļa vīrusiem, ar gaisu tiem nokļūstot citā dzīvoklī pa izkaltušum vannas istabu trapu nonākot augšējā dzīvokļa WC pa ventilācijas stāvvadu (resp., ar kanalizācijas sistēmas gaisu).

Nezinu, kados LBN ir rakstits par tiem varstiem, bet katra pasutitaja, projektetaja, buvnieka u.c. intereses butu ierikot pareizu k ventilaciju (t.i. valeja veida, izvaditu uz jumta),tadejadi saglabajot savu un lidzcilveku veselibu un nesarezgit dzivi ar ka jauna izgudrosanu un izmeginasanu.

Speciāli sosedam2 atradu:
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

283. Ēkās, kas nav augstākas par pieciem stāviem, nevēdināmā stāvvada galā var ievietot kanalizācijas vakuumvārstu, ja attiecīgajā ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads. Vakuumvārstam jāatrodas virs visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas.

252. Iekšējos sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:
252.1. virs lēzena neekspluatējama jumta - 0,3 m;
252.2. virs slīpa jumta - 0,5 m;
252.3. virs ekspluatējama jumta - 3 m;
252.4. virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas - 0,1 m.
253. Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem, ja tie atrodas vienā līmenī vai augstākā līmenī attiecībā pret gaisa izplūdes posmu un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas. Vēdināšanas stāvvadu galiem jumtiņi nav nepieciešami.
254. Ir aizliegts savienot kanalizācijas stāvvadu vēdināšanas gaisa izplūdes posmus ar telpu vēdināšanas sistēmām un dūmvadiem.

254.punktā ir arī atbilde par to, vai kanalizācijas vēdināsanu ievadīt citos gaisa vai dūmmvados.

Protams, brīvi vēdināmu kanalizācijas stāvvads ir labākais un pareizākais risinājums.

Kanalizacijas vedinasanu drikst ierikot skurstena cuka, ja ta ir briva un netiek lietota citiem merkiem, ka tikai k vedinasanai.
ES JAU TE RAKSTIJU IEPRIEKS, KA K SISTEMA NERODAS TIKAI VAKUMS, BET ARI GAISA PLUSMA UZ ARU, AR TO VAKUMVARSTS NETIEK GALA!!!
Un vispar es esmu pret tiem varstiem, jo kadel gan pec objekta nodosanas vai renovacijas ipasniekam butu jasatraucas par k-kadiem varstiem, to darbibas traucejumiem un nomainu!

Nu tā jau būvēja tikai caara laikos. Tagad jau nebūvēsim stāvvadus līdz jumtam, nieka vārsta ekonomijas dēļ.

Nezinu, kas ir mainijies projektesana, cilvju domasana vai saprasana, bet vel nesen 80-gadu beigas cela majas ar stavvada ventilaciju jumta...

Kads izskataas tas sazarojums kanalizacijas ventilaacijai, shaadu diez var likt tas sliipais bus ventilaaacijai [www.mnl.lv]

Var likt.