Sveiki!
gribeeju pataujaat par subj.kameer pamatu bedrei nav saakts beert ciet, gribyu no pamata peedas liimenja veel uz leju uz paaris metriem - cik nu sanaaks maalsmilts gruntii ar akmenjiem - divaas vietaas iedziit zemeejuma stienjus - vienu zibensnovadiitaajam, otru elektroitaishu zemeeshanai.
lai peec tam nav jaamokaas, un jamie jaadzen no virszemes liimenja, taatad.
varbuut kaads var iisi pastaastiit, kas ,kaa, cik apm cena, kur nopirkt? shopavasar gribeeju tai megaveikalaa "viss elektrikjiem", kas rumbulaa, ievilkties un to teemu papeetiit, aber tas veikals jau ziklapeejies ciet.
paldies jau ieprieksh.

Pirms gadiem 5 izpētīju, ka vara santehnikas cauruli var nopirkt lētāk kā apVarotu tērauda stieni. Caurules savstarpēji un pie nerūsējošā tērauda skrūvēm lodēju ar alvas-svina lodi. Zemē izdevās iedzīt gan 3, gan 6 m garumā.

priešstatam par zemējuma dziļumu.

dziļums (m) omi

2 30,4
4 24,5
5 25,2
6 25,7
7 24,8
8 25,2
10 25,2
11 21,1
12 16,9
14 12,5
15 11,2
16 10
17 9
18 8,37

3 un pat 6 metru dziļumā labu zemējumu nesameklēt

v_t, vai tie omi dažādos dziļumos nav atkarīgi no konkrētās vietas un zemes struktūras, gruntsūdens sastāva un līmeņa?

Elektroskandijā Vienības gatvē pirku 1.5m, 20mm,tērauda cinkotos , uzaudzējamos zemejuma stieņus. Pārdošanā bija arī sitamā galva (āmuram). Perfim domatā baigi dargā. Vēl neesmu sitis iekšā, bet tur ir. Pie āmursitamās galvas piemetināju no veca Hilti lielā urbja galu. Vajadzētu būt labi.... (Sitamā galva izgatavota no ļoti cieta materiāla! Urbis tikai ciecakausejuma, to ņem. Metinās labi.

Man arī liekas, ka sausā smiltī būs pilnīgi savādāka pretestība nekā slapjā melnzemē.

Principā zemējumu vari pārbaudīt diezgan vienkārši. Paņem fāzes vadu un pievieno tējkannas dakšai. Kā nulli pieliec savu zemējuma vadu un ieslēdz tējkannu. Ja normālā ātrumā tev uzvārīs ūdeni tad zemējums darbojas. Nezinu gan kādu pretestību vajag zibensnovedējam, bet parastai strāvas noplūdei pietiks.

Ir jau tomēr arī kaut kādas normas_Ar tējkannu pretestību nevar izmērīt_Ne jau katrs var iedzīt 18 elektrodus vienu virs otra_Zibensaizsardzībai vajag 10 Ohm, zemējuma kontūram 4 Ohm_Izdevīgāk abus taisīt kopā_Pret zibentiņu nekas nav 100% drošs_

Nu es neesmu elektriķis un normas nezinu, bet pārsvarā dzīvē cenšos iztikt ar lietām kas man ir pieejamas un kaut ko atceros no vidusskolas fizikas stundām. Ja mani atmiņa neviļ, tad formulas bija apmēram šitādas:

Tējkanna = 2KW, tātad apmēram 9 A strāva (jauda=I*U)
R = U/I = 220/9 = 24 (Omi)

Nu jā, nekāda īpaši lielā pretestības pārbaude nesanāk. Tur vajag stiprāku patērētāju, lai varētu vairāk nomērīt. Var vēl gludekli pieslēgt :)

Tad iznāk tā, jo vairāk tējkannas sasprauž, jo mazāka pretestība :) Zemējums nav domāts tam, lai varētu pieslēgt pēc iespējas vairāk tējkannu_Ja Antiņam ievadā ir piemēram 20A aut slēdzis, tad viņš var vārīt apmēram ar 10kW 3 fāžu traktoru vai ar apmēram 4kW tējkannu katrā fāzē_Domāju, ka to viņš var darīt bez kaut kādu stieņu bakstīšanas, tātad iznāk ka virtuālajam kontūram piemīt pretestība, kaut arī tas vēl nav izbūvēts_

Zemējuma stieņu pretestības lielums noplūdes strāvām ir atkarīgs no slāņiem kādos dzen. Praksē parasti sanāk 9 - 12 m, kas bieži arī ekonomiski izdevīgi. Gadījumos, kad nav vieta izveidot kontūru, nākas dzīt līdz pietiekošam rezultātam. Situ ar atskaldāmo (elektrisko) un cietu slāņu vai akmeņu gadījumā neviens metinājums darba uzgalim netur, tādēļ tika izvirpots konisks savienojums ar kātu (virpotājs sajūsmā par tādu darbu).