Ārzemju pircēju ietekme uz Rīgas dzīvokļu tirgus kopējo cenu līmeni ir nenozīmīga
Foto: Ārzemju pircēju ietekme uz Rīgas dzīvokļu tirgus kopējo cenu līmeni ir nenozīmīga
Lai gan ārvalstu pircēju pieprasījuma un ierobežotā piedāvājuma rezultātā pakāpeniski pieaug labu mājokļu cenas Rīgas centrā, ārzemnieku ietekme uz visu galvaspilsētas dzīvokļu tirgu un īpašumu cenu līmeni ir nenozīmīga, teikts "Latio" jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.
"Pēdējo divu gadu laikā Rīgas mikrorajonu tipveida dzīvokļu cena atrodas gandrīz nemainīgā līmenī, pirkuma darījumu skaitam palielinoties. Dzīvokļu cenas mikrorajonu jaunajos projektos, kur galvenokārt darbojas vietējais pircējs, divu gadu laikā atkarībā no vietas un projekta kvalitātes pieaugušas par 10–20%. Darījumu skaits Rīgas centra dzīvokļu segmentā, kurā šo pēdējo divu gadu laikā vērojams gan pieprasījuma, gan cenu līmeņa straujāks kāpums, uz kopējā galvaspilsētas dzīvokļu darījumu fona ir niecīgs. Pēdējo trīs mēnešu laikā Rīgā kopā tika veikti vidēji 660 dzīvokļu pirkuma darījumi mēnesī, no kuriem vien 2% notikuši vietās, kas interesē ārvalstu pircējus, – Vecrīgā un klusajā centrā. Piemēram, septembrī Vecrīgā veikti vien četri, bet klusajā centrā – septiņi dzīvokļu darījumi," skaidro "Latio" Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle.
Zemesgrāmatas datu analīze rāda, ka pēdējo divu gadu laikā veiktajos pirkuma darījumos Vecrīgas, Rīgas tuvā un klusā centra jaunajās un pilnībā rekonstruētajās dzīvokļu mājās ārzemnieku īpatsvars ir ap 65–80%, savukārt mikrorajonos – ap 20%. Jāņem gan vērā, ka ārzemju pircējus interesējošais Rīgas centra dzīvokļu segments ir ievērojami mazāks par jauno dzīvokļu tirgu citās Rīgas daļās. Piemēram, Rīgas klusajā centrā 2011.gadā ar dzīvokļiem jaunos vai pilnībā rekonstruētos namos notikuši 40 pirkuma darījumi, no tiem 26 darījumos pircēji bijuši ārzemnieki. Mikrorajonos no aptuveni 270 jauno dzīvokļu darījumiem aptuveni 50 gadījumos pircēji pērn bijuši ārzemnieki. Pirkuma darījumi ar jaunajiem dzīvokļiem Rīgā ik mēnesi veido aptuveni 10% no visiem dzīvokļu darījumiem.
Atšķirīgais ārvalstu pircēju pieprasījuma sadalījums atspoguļojas arī jauno dzīvokļu cenu izmaiņās. Rīgas centrā, kur piedāvājums ir ierobežotāks, bet pieprasījums augstāks, cenas palielinās straujāk. Oktobrī gan būtiskas cenu izmaiņas jauno dzīvokļu tirgū nav notikušas. Savukārt šā gada 3.ceturksnī Rīgas centra jauno projektu dzīvokļu (tai skaitā arī pilnībā renovēto ēku) vidējā cena bija 2262 eiro par kvadrātmetru – par 5,2% vairāk nekā gada 2.ceturksnī. Vecrīgā un tās tuvumā esošo jauno projektu (arī pilnībā renovēto ēku) dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena 3.ceturksnī bija 3877 eiro – par 5,1% vairāk nekā 2.ceturksnī. Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu vidējā cena šā gada 3.ceturksnī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni bija augusi par 0,3% un bija 1174 eiro par kvadrātmetru.
Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1% jeb pieciem eiro un bija 577 eiro. Salīdzinot ar gada sākumu, sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir par 0,3% lielāka, bet salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, nav mainījusies – arī pērn šajā laikā kvadrātmetra vidējā cena bija 577 eiro. Ik mēnesi nedaudz svārstoties pieauguma vai samazinājuma virzienā, tipveida dzīvokļu cenu līmenis saglabājas nemainīgs jau aptuveni divus gadus.
Saglabājas iepriekšējo mēnešu tendence – nemainīgas vai nedaudz pieaugošas ir cenas dzīvokļiem labā stāvoklī, ar labu atrašanās vietu, zemi īpašuma sastāvā un kvalitatīvu apsaimniekošanu, savukārt sliktā stāvoklī esošu dzīvokļu cenas samazinās. Oktobrī cenu samazināšanos ietekmēja arī apkures sezonas sākums – piedāvājumā nonāca sērijveida dzīvokļi, kuri to īpašniekiem rada zaudējumus, jo nav apdzīvoti, vai arī īpašnieks meklē citu mājokli ar mazākiem uzturēšanas izdevumiem. Vēloties pārdot īsā laikā, daļa tipveida dzīvokļu pārdēvēju piekrīt cenas samazinājumam par 10–20%.