Aptaujas "Sabiedrības attieksme un informētība par enerģētikas jautājumiem" rezultāti
Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela– tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. Mazāk iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika, bet ievērojami lielāka interese izrādīta par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus.
Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela– tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. Mazāk iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika, bet ievērojami lielāka interese izrādīta par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS
Latvijas iedzīvotāju aptaujas
"Sabiedrības attieksme un informētība par enerģētikas jautājumiem"
Galvenie secinājumi
Interese un informētība
• Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela – tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. Mazāk iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika (interesi atzina kopumā 49%), bet ievērojami lielāka interese izrādīta par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus (78%). Tādi jautājumi kā pašreizējo enerģijas avotu pieejamība nākotnē un iespaids, ko enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu, interesē attiecīgi 60% un 58%.
• Kopumā labāk informēti iedzīvotāji ir jautājumos, kas viņus vairāk interesē: par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus (37%), par to iespaidu uz dabu (25%), pieejamību nākotnē (19%), bet par vismazāk interesējošo jautājumu – valsts enerģētikas politiku – iedzīvotāji arī visretāk jūtas informēti (16%).
Attieksme pret dažādu elektroenerģijas avotu izmantošanu
• Sabiedrībā nepastāv vienota nostāja par elektroenerģijas avotu izvēles kritērijiem. Lai arī kopumā nozīmīgi ir ekonomiskie faktori (50% aptaujāto starp 3 svarīgākajiem atzīmējuši izmaksas, 17% – ietekmi uz valsts ekonomiku, 16% – ražošanas efektivitāti, 4% – uz ietekmi uz darba tirgu), ļoti nozīmīgi izrādījušies arī ekoloģiskie jautājumi (49% par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem atzīst ietekmi uz cilvēka veselību, 29% – ietekmi uz vidi, 20% – piesārņojuma līmeni, 15% – ietekmi uz globālo sasilšanu, 6% – uz ainavu). Enerģijas piegādes drošību, stabilitāti par svarīgu atzīst 20%, bet enerģētisko neatkarību no citām valstīm – 17%.
• Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem elektroenerģijas avotiem, var izdalīt 3 avotu grupas:
o Pozitīvi vērtētie (vēja enerģija, saules enerģija, ūdens enerģija, biomasas pārstrādāšana), ko pozitīvi vērtē 76%-86%. Pret tiem ir 3%-7% aptaujāto.
o Drīzāk pozitīvi vērtētie (gāze, ogles), ko pozitīvi vērtē 45%-48%, bet negatīvi – 35%-39%.
o Negatīvi vērtētie (atomenerģija, nafta), ko pozitīvi vērtē 29%, bet negatīvi – attiecīgi 53%-52%.
Attieksme pret dažādu elektroenerģijas ražotņu izmantošanu Latvijā
• Vairākums (66%) iedzīvotāju uzskata, ka, viņuprāt, Latvijai vajadzētu elektroenerģiju censties pašai saražot pašai, nevis iepirkt no ārzemēm (18%).
Tomēr vairākus enerģijas ieguves veidus iedzīvotāji noraida:
o Viskritiskākā attieksme ir pret iespēju enerģiju iegūt, ceļot atomelektrostaciju – to atbalsta 19%, bet pret to ir 60%.
o Drīzāk negatīva nekā pozitīva ir arī attieksme pret TEC, kas darbināmas ar gāzi vai oglēm: to celšanu atbalsta 30% - 32%, bet pret to ir 46% - 48%.
o Lai arī ir vērojamas pretenzijas, kopumā pozitīva attieksme ir pret tādiem enerģijas ieguves veidiem kā mazie HES, hidroelektrostacijas (uz Daugavas) un ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas –- tās kopumā atbalsta 50%-62%, bet pret tām ir 33% - 15% iedzīvotāju.
o Vispozitīvākā attieksme iedzīvotājiem ir pret vēja ģeneratoru celtniecību – to atbalsta 82%, bet pret ir 5%.
Ekoloģijas jautājumu ietekme
• Pētījums parāda sakarību starp uzskatiem par enerģijas avota potenciālo kaitējumu dabai un atbalstu idejai par šādas enerģijas ražotnes celtniecību Latvijā. Iedzīvotāji lielākas simpātijas izrādījuši pret tiem enerģijas avotiem, kas nodara mazāku kaitējumu dabai.
• Atomenerģija tika atzīta par viskaitīgāko videi (58% uzskata, ka tā nodara lielu
kaitējumu videi (t.sk. 33% norādīja, ka tā nodara "ļoti lielu kaitējumu"). Nākamie par videi kaitīgākajiem tika atzītas ar oglēm darbināmas TEC (50%) un ar gāzi darbināmas TEC (43%).
Enerģētiskā neatkarība
• Enerģētisko neatkarību no citām valstīm par vienu no trim svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties elektroenerģijas ražošanas veidu, atzina 17% respondentu.
Avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS
Latvijas iedzīvotāju aptaujas
"Sabiedrības attieksme un informētība par enerģētikas jautājumiem"
Galvenie secinājumi
Interese un informētība
• Kopumā iedzīvotāju interese par vispārīgiem enerģētikas jautājumiem nav liela – tikai 10% norādīja, ka rūpīgi seko līdz šiem jautājumiem, un 33%, ka dažkārt tiem pievērš uzmanību. Mazāk iedzīvotājus interesē valsts enerģētikas politika (interesi atzina kopumā 49%), bet ievērojami lielāka interese izrādīta par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus (78%). Tādi jautājumi kā pašreizējo enerģijas avotu pieejamība nākotnē un iespaids, ko enerģijas ražošanas veidi atstāj uz dabu, interesē attiecīgi 60% un 58%.
• Kopumā labāk informēti iedzīvotāji ir jautājumos, kas viņus vairāk interesē: par elektroenerģijas cenām, izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus (37%), par to iespaidu uz dabu (25%), pieejamību nākotnē (19%), bet par vismazāk interesējošo jautājumu – valsts enerģētikas politiku – iedzīvotāji arī visretāk jūtas informēti (16%).
Attieksme pret dažādu elektroenerģijas avotu izmantošanu
• Sabiedrībā nepastāv vienota nostāja par elektroenerģijas avotu izvēles kritērijiem. Lai arī kopumā nozīmīgi ir ekonomiskie faktori (50% aptaujāto starp 3 svarīgākajiem atzīmējuši izmaksas, 17% – ietekmi uz valsts ekonomiku, 16% – ražošanas efektivitāti, 4% – uz ietekmi uz darba tirgu), ļoti nozīmīgi izrādījušies arī ekoloģiskie jautājumi (49% par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem atzīst ietekmi uz cilvēka veselību, 29% – ietekmi uz vidi, 20% – piesārņojuma līmeni, 15% – ietekmi uz globālo sasilšanu, 6% – uz ainavu). Enerģijas piegādes drošību, stabilitāti par svarīgu atzīst 20%, bet enerģētisko neatkarību no citām valstīm – 17%.
• Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem elektroenerģijas avotiem, var izdalīt 3 avotu grupas:
o Pozitīvi vērtētie (vēja enerģija, saules enerģija, ūdens enerģija, biomasas pārstrādāšana), ko pozitīvi vērtē 76%-86%. Pret tiem ir 3%-7% aptaujāto.
o Drīzāk pozitīvi vērtētie (gāze, ogles), ko pozitīvi vērtē 45%-48%, bet negatīvi – 35%-39%.
o Negatīvi vērtētie (atomenerģija, nafta), ko pozitīvi vērtē 29%, bet negatīvi – attiecīgi 53%-52%.
Attieksme pret dažādu elektroenerģijas ražotņu izmantošanu Latvijā
• Vairākums (66%) iedzīvotāju uzskata, ka, viņuprāt, Latvijai vajadzētu elektroenerģiju censties pašai saražot pašai, nevis iepirkt no ārzemēm (18%).
Tomēr vairākus enerģijas ieguves veidus iedzīvotāji noraida:
o Viskritiskākā attieksme ir pret iespēju enerģiju iegūt, ceļot atomelektrostaciju – to atbalsta 19%, bet pret to ir 60%.
o Drīzāk negatīva nekā pozitīva ir arī attieksme pret TEC, kas darbināmas ar gāzi vai oglēm: to celšanu atbalsta 30% - 32%, bet pret to ir 46% - 48%.
o Lai arī ir vērojamas pretenzijas, kopumā pozitīva attieksme ir pret tādiem enerģijas ieguves veidiem kā mazie HES, hidroelektrostacijas (uz Daugavas) un ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas –- tās kopumā atbalsta 50%-62%, bet pret tām ir 33% - 15% iedzīvotāju.
o Vispozitīvākā attieksme iedzīvotājiem ir pret vēja ģeneratoru celtniecību – to atbalsta 82%, bet pret ir 5%.
Ekoloģijas jautājumu ietekme
• Pētījums parāda sakarību starp uzskatiem par enerģijas avota potenciālo kaitējumu dabai un atbalstu idejai par šādas enerģijas ražotnes celtniecību Latvijā. Iedzīvotāji lielākas simpātijas izrādījuši pret tiem enerģijas avotiem, kas nodara mazāku kaitējumu dabai.
• Atomenerģija tika atzīta par viskaitīgāko videi (58% uzskata, ka tā nodara lielu
kaitējumu videi (t.sk. 33% norādīja, ka tā nodara "ļoti lielu kaitējumu"). Nākamie par videi kaitīgākajiem tika atzītas ar oglēm darbināmas TEC (50%) un ar gāzi darbināmas TEC (43%).
Enerģētiskā neatkarība
• Enerģētisko neatkarību no citām valstīm par vienu no trim svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties elektroenerģijas ražošanas veidu, atzina 17% respondentu.
Avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv
