EM informē par dabas gāzes piegādes infrastruktūras paplašināšanas iespējām Latvijā
29.jūlijā Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par dabas gāzes piegādes infrastruktūras pieejamības paaugstināšanas iespējām Latvijas teritorijā.
29.jūlijā Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par dabas gāzes piegādes infrastruktūras pieejamības paaugstināšanas iespējām Latvijas teritorijā.
Informatīvajā ziņojumā ir izvērtētas dabas gāzes piegādes infrastruktūras pieejamības paaugstināšanas iespējas, kā arī norādīti iespējamie finanšu instrumenti, kas ļautu realizēt dabas gāzes piegādes infrastruktūras attīstības projektus.
Ekonomikas ministrija saņēma a/s Latvijas Gāze priekšlikumus par iespējamiem dabas gāzes piegādes attīstības virzieniem Latvijas teritorijā, kā arī tehniski ekonomiskos aprēķinus Tukuma, Smiltenes, Alūksnes, Gulbenes, Ludzas, Engures un Saulkrastu gazifikācijai. Vienlaikus, interesi par gazifikācijas iespējām pauda Tukuma un Engures pašvaldības. Ņemot vērā uzņēmuma a/s Latvijas Gāze un pašvaldību paustās intereses, Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu, kura izvērtēja dabas gāzes piegādes infrastruktūras paplašināšanas un finansēšanas iespējas.
Valdības noteiktās enerģētikas politikas viens no pamatuzdevumiem ir paaugstināt energoapgādes drošumu, ko var nodrošināt, veicinot energoresursu piegādes dažādošanu, palielinot atjaunojamo energoresursu pielietojumu un novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju. Valdības noteiktās prioritātes enerģētikas jomā 2007.-2013.gadam paredz Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātei un koģenerācijai. Savukārt, Eiropas Komisijas klimata un enerģētikas politikas mērķis ir veicināt siltumnīcu efekta samazināšanu un atjaunojamo energoresursu pielietojuma palielināšanu. Tādēļ darba grupa secināja, ka ir niecīgas izredzes saņemt ES fondu līdzfinansētu atbalstu projektiem, kas paredz atjaunojamo energoresursu aizvietošanu ar fosilajiem energoresursiem.
Izvērtējot dažādus dabas gāzes infrastruktūras paplašināšanas finansēšanas instrumentus, darba grupa secināja, ka iespējamā gazifikācija varētu tikt atbalstīta plānošanas reģionu noteiktajos nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības centros, kur tas dotu papildus spēcīgu stimulu ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai. Tomēr, izskatot katru šādu iespēju, nepieciešams izvērtēt valsts vai pašvaldības ieguldīto līdzekļu lietderību ilgtermiņā. Līdz ar to pirms katra attiecīgā projekta izskatīšanas būtu nepieciešams veikt projekta dzīves cikla izmaksu – ieguvumu analīzi, tai skaitā, ņemot vērā tendences pasaules dabasgāzes tirgū.
Informāciju sagatavoja:
Elita Rubesa - Voravko
Sabiedrisko attiecību nodaļas
Pārvaldes vecākā referente
Tālr. nr.: 67013233
E-pasts: Elita.Rubesa@em.gov.lv
Informācijas avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv
Informatīvajā ziņojumā ir izvērtētas dabas gāzes piegādes infrastruktūras pieejamības paaugstināšanas iespējas, kā arī norādīti iespējamie finanšu instrumenti, kas ļautu realizēt dabas gāzes piegādes infrastruktūras attīstības projektus.
Ekonomikas ministrija saņēma a/s Latvijas Gāze priekšlikumus par iespējamiem dabas gāzes piegādes attīstības virzieniem Latvijas teritorijā, kā arī tehniski ekonomiskos aprēķinus Tukuma, Smiltenes, Alūksnes, Gulbenes, Ludzas, Engures un Saulkrastu gazifikācijai. Vienlaikus, interesi par gazifikācijas iespējām pauda Tukuma un Engures pašvaldības. Ņemot vērā uzņēmuma a/s Latvijas Gāze un pašvaldību paustās intereses, Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu, kura izvērtēja dabas gāzes piegādes infrastruktūras paplašināšanas un finansēšanas iespējas.
Valdības noteiktās enerģētikas politikas viens no pamatuzdevumiem ir paaugstināt energoapgādes drošumu, ko var nodrošināt, veicinot energoresursu piegādes dažādošanu, palielinot atjaunojamo energoresursu pielietojumu un novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju. Valdības noteiktās prioritātes enerģētikas jomā 2007.-2013.gadam paredz Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātei un koģenerācijai. Savukārt, Eiropas Komisijas klimata un enerģētikas politikas mērķis ir veicināt siltumnīcu efekta samazināšanu un atjaunojamo energoresursu pielietojuma palielināšanu. Tādēļ darba grupa secināja, ka ir niecīgas izredzes saņemt ES fondu līdzfinansētu atbalstu projektiem, kas paredz atjaunojamo energoresursu aizvietošanu ar fosilajiem energoresursiem.
Izvērtējot dažādus dabas gāzes infrastruktūras paplašināšanas finansēšanas instrumentus, darba grupa secināja, ka iespējamā gazifikācija varētu tikt atbalstīta plānošanas reģionu noteiktajos nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības centros, kur tas dotu papildus spēcīgu stimulu ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai. Tomēr, izskatot katru šādu iespēju, nepieciešams izvērtēt valsts vai pašvaldības ieguldīto līdzekļu lietderību ilgtermiņā. Līdz ar to pirms katra attiecīgā projekta izskatīšanas būtu nepieciešams veikt projekta dzīves cikla izmaksu – ieguvumu analīzi, tai skaitā, ņemot vērā tendences pasaules dabasgāzes tirgū.
Informāciju sagatavoja:
Elita Rubesa - Voravko
Sabiedrisko attiecību nodaļas
Pārvaldes vecākā referente
Tālr. nr.: 67013233
E-pasts: Elita.Rubesa@em.gov.lv
Informācijas avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv