"Eko ostas" vadība: būvdarbu vadītājs, iespējams, licis veikt nesankcionētu metināšanu
Firmas "Montāžnieks-A" darbu vadītājs, iespējams, licis uzņēmuma darbiniekiem veikt SIA "Eko osta" Tvaika ielā, Rīgā, esošās balasta ūdeņu tvertnes nesankcionētus metināšanas darbus, kaut arī metinātājs to neesot vēlējies darīt.
Firmas "Montāžnieks-A" darbu vadītājs, iespējams, licis uzņēmuma darbiniekiem veikt SIA "Eko osta" Tvaika ielā, Rīgā, esošās balasta ūdeņu tvertnes nesankcionētus metināšanas darbus, kaut arī metinātājs to neesot vēlējies darīt.
Tā dienu pēc traģiskā negadījuma, kurā tvertnes eksplozijā viens cilvēks gāja bojā un divi tika ievainoti, aģentūrai LETA atzina SIA "Eko osta" attīrīšanas iekārtu kompleksa vadītājs Aleksandrs Poļakovs. Savukārt "Montāžnieks-A" pārstāvis iepriekš aģentūrai LETA noliedza, ka firmas darbinieki būtu pārkāpuši drošības noteikumus.
Poļakovs stāstīja, ka īsi pēc balasta ūdeņu tvertnes eksplozijas viņš piegājis pie blakus stāvošajiem strādniekiem un jautājis, kāpēc uz rezervuāra notikuši metināšanas darbi, un saņēmis atbildi, ka to licis darīt darbu vadītājs.
"Eko osta" jau iepriekš paudusi neapmierinātību ar darbu vadītāju un lūgusi "Montāžnieks-A" vadībai viņu mainīt, tomēr šis lūgums nav izpildīts, aģentūrai LETA teica "Eko ostas" direktors Jānis Balodis.
"Eko ostas" tehniskais direktors Aleksandrs Fedorenko aģentūrai LETA sacīja, ka "Montāžnieks-A" strādnieki, veicot metināšanu uz rezervuāra jumta, pārkāpa virkni drošības noteikumu, no kuriem būtiskākais bija darbu veikšana bez rakstiskas atļaujas.
Fedorenko uzsvēra, ka 13.janvārī, kad notika nelaime, būvnieki nelūdza atļauju metināšanas darbiem, un "Eko ostas" administrācija pat neiedomājusies, ka uz rezervuāra varētu kaut ko metināt, jo rezervuāra būvniecības darbi praktiski jau bijuši pabeigti, būvniekiem bija jāveic tikai rezervuāra izolācija.
"Eko ostas" tehniskais direktors apgalvoja: ja "Montāžnieks-A" strādnieki būtu lūguši atļauju veikt metināšanas darbus uz rezervuāra jumta, šāda atļauja netiktu dota.
"Eko ostas" direktors skaidroja, ka tvertnei, kas šonedēļ eksplodēja, 12.decembrī esot veikta hidrauliskā ekspertīze, pēc kuras tvertnes metināšana ir aizliegta, pretējā gadījumā tvertnei būtu nepieciešama cita ekspertīze.
Balodis uzsvēra, ka pēc tvertnes hidrauliskās ekspertīzes metināšanas darbi pieļaujami tikai pēc tvertnes degazifikācijas un pārliecinoties par to, ka tvertne ir tukša. Tas netika izdarīts.
Balodis atzina, ka uzsprāgušajā tvertnē negadījuma brīdī atradās ūdens ar naftas produktu piemaisījumu, jo, veicot hidraulisko ekspertīzi, šī tvertne tika uzpildīta caur blakus esošo tvertni un vecajām caurulēm, kurās atradās naftas produktu nogulsnes, kas savukārt nokļuva arī jaunajā tvertnē.
Pēc hidrauliskās pārbaudes beigām ūdens no jaunās tvertnes tika izsūknēts, tomēr naftas produktu nogulsnes varēja palikt uz rezervuāra sienām. Rezervuārā arī saglabājās aptuveni 40 centimetru augsts ūdens un naftas produktu maisījuma līmenis, kura pilnīga izsūknēšana no rezervuāra neesot iespējama tehnoloģiski. Rezervuārā esošie naftas produkti un fakts, ka tvertne sildīta, arī veicināja naftas produktu izgarojumu rašanos, kuri ir sprādzienbīstami, skaidroja Balodis.
Balodis piebilda, ka tvertnes hidraulisko ekspertīzi veica "Montāžnieks-A", līdz ar to uzņēmuma darbiniekiem bija zināms par ūdens un naftas produktu maisījuma atrašanos tvertnē.
Balodis skaidroja, ka kuģu balasta ūdeņos naftas produktu koncentrācija var sasniegt pat 15% un, reizi gadā tīrot balasta ūdeņu rezervuārus, tajos sakrājas līdz 20 tonnām naftas produktu atkritumu.
Kā LETA jau ziņoja, "Montāžnieks-A" direktors Ivans Kortiks savukārt uzskata, ka "Eko ostā" balasta ūdeņu tvertnes eksplozija nav notikusi būvdarbus veikušo strādnieku vainas dēļ.
Sarunā ar aģentūru LETA Kortiks uzsvēra, ka eksplodējusī tvertne vēl pagājušās piektdienas vakarā bijusi tukša, un neviens no "Eko ostas" administrācijas nav brīdinājis, ka nedēļas nogalē tvertnē iepildīts sprādzienbīstams šķidrums, kaut arī bija zināms, ka tvertnes tuvumā notiek metināšanas darbi.
"Montāžnieks-A" direktors pastāstīja, ka pirmdien uzņēmuma strādnieki, kas ieradās "Eko ostas" teritorijā, kā ierasts, vērsās pie "Eko ostas" tehniskā direktora pēc metināšanas darbu atļaujas. Strādniekiem dota mutiska atļauja veikt metināšanas darbus, bet rakstisku atļauju šiem darbiem tehniskais direktors solījis atnest pusstundas laikā.
Kā apgalvo Kortiks, "Eko ostas" tehniskais direktors neesot brīdinājis strādniekus, ka nedēļas nogalē tvertnē būtu iepildīts kāds šķidrums, tāpēc arī strādnieki, nesagaidījuši rakstisku atļauju, turpināja iepriekšējā nedēļā nepabeigtos metināšanas darbus, kam sekoja tvertnes eksplozija.
Kortiks sacīja, ka metināšanas darbi "Eko osta" teritorijā bija atļauti, bet vienīgie ierobežojumu metināšanai bija kuģu atrašanās pie termināla piestātnēm. Eksplodējušās tvertnes būvdarbus "Montāžnieks-A" veica jau aptuveni pusgadu.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
Tā dienu pēc traģiskā negadījuma, kurā tvertnes eksplozijā viens cilvēks gāja bojā un divi tika ievainoti, aģentūrai LETA atzina SIA "Eko osta" attīrīšanas iekārtu kompleksa vadītājs Aleksandrs Poļakovs. Savukārt "Montāžnieks-A" pārstāvis iepriekš aģentūrai LETA noliedza, ka firmas darbinieki būtu pārkāpuši drošības noteikumus.
Poļakovs stāstīja, ka īsi pēc balasta ūdeņu tvertnes eksplozijas viņš piegājis pie blakus stāvošajiem strādniekiem un jautājis, kāpēc uz rezervuāra notikuši metināšanas darbi, un saņēmis atbildi, ka to licis darīt darbu vadītājs.
"Eko osta" jau iepriekš paudusi neapmierinātību ar darbu vadītāju un lūgusi "Montāžnieks-A" vadībai viņu mainīt, tomēr šis lūgums nav izpildīts, aģentūrai LETA teica "Eko ostas" direktors Jānis Balodis.
"Eko ostas" tehniskais direktors Aleksandrs Fedorenko aģentūrai LETA sacīja, ka "Montāžnieks-A" strādnieki, veicot metināšanu uz rezervuāra jumta, pārkāpa virkni drošības noteikumu, no kuriem būtiskākais bija darbu veikšana bez rakstiskas atļaujas.
Fedorenko uzsvēra, ka 13.janvārī, kad notika nelaime, būvnieki nelūdza atļauju metināšanas darbiem, un "Eko ostas" administrācija pat neiedomājusies, ka uz rezervuāra varētu kaut ko metināt, jo rezervuāra būvniecības darbi praktiski jau bijuši pabeigti, būvniekiem bija jāveic tikai rezervuāra izolācija.
"Eko ostas" tehniskais direktors apgalvoja: ja "Montāžnieks-A" strādnieki būtu lūguši atļauju veikt metināšanas darbus uz rezervuāra jumta, šāda atļauja netiktu dota.
"Eko ostas" direktors skaidroja, ka tvertnei, kas šonedēļ eksplodēja, 12.decembrī esot veikta hidrauliskā ekspertīze, pēc kuras tvertnes metināšana ir aizliegta, pretējā gadījumā tvertnei būtu nepieciešama cita ekspertīze.
Balodis uzsvēra, ka pēc tvertnes hidrauliskās ekspertīzes metināšanas darbi pieļaujami tikai pēc tvertnes degazifikācijas un pārliecinoties par to, ka tvertne ir tukša. Tas netika izdarīts.
Balodis atzina, ka uzsprāgušajā tvertnē negadījuma brīdī atradās ūdens ar naftas produktu piemaisījumu, jo, veicot hidraulisko ekspertīzi, šī tvertne tika uzpildīta caur blakus esošo tvertni un vecajām caurulēm, kurās atradās naftas produktu nogulsnes, kas savukārt nokļuva arī jaunajā tvertnē.
Pēc hidrauliskās pārbaudes beigām ūdens no jaunās tvertnes tika izsūknēts, tomēr naftas produktu nogulsnes varēja palikt uz rezervuāra sienām. Rezervuārā arī saglabājās aptuveni 40 centimetru augsts ūdens un naftas produktu maisījuma līmenis, kura pilnīga izsūknēšana no rezervuāra neesot iespējama tehnoloģiski. Rezervuārā esošie naftas produkti un fakts, ka tvertne sildīta, arī veicināja naftas produktu izgarojumu rašanos, kuri ir sprādzienbīstami, skaidroja Balodis.
Balodis piebilda, ka tvertnes hidraulisko ekspertīzi veica "Montāžnieks-A", līdz ar to uzņēmuma darbiniekiem bija zināms par ūdens un naftas produktu maisījuma atrašanos tvertnē.
Balodis skaidroja, ka kuģu balasta ūdeņos naftas produktu koncentrācija var sasniegt pat 15% un, reizi gadā tīrot balasta ūdeņu rezervuārus, tajos sakrājas līdz 20 tonnām naftas produktu atkritumu.
Kā LETA jau ziņoja, "Montāžnieks-A" direktors Ivans Kortiks savukārt uzskata, ka "Eko ostā" balasta ūdeņu tvertnes eksplozija nav notikusi būvdarbus veikušo strādnieku vainas dēļ.
Sarunā ar aģentūru LETA Kortiks uzsvēra, ka eksplodējusī tvertne vēl pagājušās piektdienas vakarā bijusi tukša, un neviens no "Eko ostas" administrācijas nav brīdinājis, ka nedēļas nogalē tvertnē iepildīts sprādzienbīstams šķidrums, kaut arī bija zināms, ka tvertnes tuvumā notiek metināšanas darbi.
"Montāžnieks-A" direktors pastāstīja, ka pirmdien uzņēmuma strādnieki, kas ieradās "Eko ostas" teritorijā, kā ierasts, vērsās pie "Eko ostas" tehniskā direktora pēc metināšanas darbu atļaujas. Strādniekiem dota mutiska atļauja veikt metināšanas darbus, bet rakstisku atļauju šiem darbiem tehniskais direktors solījis atnest pusstundas laikā.
Kā apgalvo Kortiks, "Eko ostas" tehniskais direktors neesot brīdinājis strādniekus, ka nedēļas nogalē tvertnē būtu iepildīts kāds šķidrums, tāpēc arī strādnieki, nesagaidījuši rakstisku atļauju, turpināja iepriekšējā nedēļā nepabeigtos metināšanas darbus, kam sekoja tvertnes eksplozija.
Kortiks sacīja, ka metināšanas darbi "Eko osta" teritorijā bija atļauti, bet vienīgie ierobežojumu metināšanai bija kuģu atrašanās pie termināla piestātnēm. Eksplodējušās tvertnes būvdarbus "Montāžnieks-A" veica jau aptuveni pusgadu.
Kristaps Ceplis LETA
Copyright © LETA
