Ierosina noteikt lielākus administratīvos sodus par Būvniecības noteikumu pārkāpšanu un patvarību
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien akceptēja grozījumu projektu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt lielākus sodus par Būvniecības noteikumu pārkāpšanu un patvarību.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien akceptēja grozījumu projektu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt lielākus sodus par Būvniecības noteikumu pārkāpšanu un patvarību.
Ja šie grozījumi tiks pieņemti Saeimā, par patvaļīgu būvniecību, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā, būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem līdzšinējo 250 latu vietā.
Deputāti arī vēlas papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.pantu "Patvarība", nosakot, ka "par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, kā arī par bezdarbību, kas izpaužas likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto pienākumu neizpildē, ja šīs darbības vai bezdarbības tiesiskumu apstrīd cita persona, valsts vai sabiedriskais uzņēmums, iestāde vai organizācija, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu", varēs uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem pašreizējo 25 latu vietā.
Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāve Mirdza Vītola gan pauda viedokli, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā vajadzētu atjaunot kādreizējo 151.pantu, kas noteiktu administratīvos sodus par telpu un teritoriju uzturēšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtības, kas izriet no īres attiecībām, pārkāpšanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr nobalsoja par savu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta variantu un nolēma to iesniegt izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Ja šie grozījumi tiks pieņemti Saeimā, par patvaļīgu būvniecību, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā, būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem līdzšinējo 250 latu vietā.
Deputāti arī vēlas papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.pantu "Patvarība", nosakot, ka "par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, kā arī par bezdarbību, kas izpaužas likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikto pienākumu neizpildē, ja šīs darbības vai bezdarbības tiesiskumu apstrīd cita persona, valsts vai sabiedriskais uzņēmums, iestāde vai organizācija, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu", varēs uzlikt naudas sodu līdz 250 latiem pašreizējo 25 latu vietā.
Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāve Mirdza Vītola gan pauda viedokli, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā vajadzētu atjaunot kādreizējo 151.pantu, kas noteiktu administratīvos sodus par telpu un teritoriju uzturēšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtības, kas izriet no īres attiecībām, pārkāpšanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr nobalsoja par savu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta variantu un nolēma to iesniegt izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
