Iniciatīvas grupa šodien lems par Konstantīna Čakstes pieminekļa projekta turpmāko realizāciju
Šodien pēcpusdienā uz sēdi sanāks iniciatīvas grupa, kas lems par latviešu nacionālajai pretošanās kustībai un Konstantīnam Čakstem veltītā pieminekļa projekta turpmāko realizāciju, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Beļskis.
Šodien pēcpusdienā uz sēdi sanāks iniciatīvas grupa, kas lems par latviešu nacionālajai pretošanās kustībai un Konstantīnam Čakstem veltītā pieminekļa projekta turpmāko realizāciju, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Beļskis.
Iniciatīvas grupas pārstāvis advokāts Andris Grūtups jau ir izteicies, ka iniciatīvas grupas sēdē rosinās pārtraukt realizēt K.Čakstes pieminekļa projektu.
Interesenti par iniciatīvas grupas sanāksmē nolemto tiks informēti sanāksmē plkst.16.30 viesnīcas "Reval Hotel Rīdzene" konferenču zālē.
Kā ziņots, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome atkārtoti ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt K.Čakstes pieminekļa novietošanu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā.
Grūtups paudis viedokli, ka "ierēdņi neatbalsta ne pieminekļa atrašanās vietu, ne Gļeba Panteļejeva piedāvāto pieminekļa veidolu, ne arī ideju par pieminekļa celšanu latviešu nacionālajai pretošanās kustībai".
Viņš arī teicis, ka iniciatīvas grupas sēdē rosinās pārtraukt realizēt K.Čakstes pieminekļa projektu. "Ja uzņēmīgi cilvēki ziedo piemineklim naudu un viņiem vēl gadiem jācīnās par atļauju to uzstādīt, - tas ir mazliet par traku," sacīja Grūtups.
Advokāts Grūtups uzskata, ka K.Čakstes piemineklim savākto naudu - vairāk nekā 187 000 latu - būtu lietderīgi ziedot filmas "Rīgas sargi" uzņemšanai. Tomēr Beļskis pieļāva, ka iniciatīvas grupa tomēr neatteiksies no ieceres par pieminekļa nepieciešamību latviešu nacionālajai pretošanās kustībai un K.Čakstem.
K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, pēc tam dokuments tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
K.Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Grūtups iepriekš stāstīja, ka 2002.gadā sācis organizēt domubiedru grupu pieminekļa celšanai pretošanās kustībai, jo vairākas amatpersonas viņam stāstījušas, ka uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs centies iegūt viņu atbalstu Pētera I pieminekļa novietošanai bijušā Ļeņina pieminekļa vietā.
Sākumā Grūtups vēlējies, lai par latviešu tautas pretošanās simbolu abām okupācijas varām kļūtu Hermīne Puriņa, latviešu virsnieka sieva, kura kopā ar robežsargiem Masļenku sādžā atklāja uguni pret okupantiem sarkanarmiešiem un gāja bojā. Taču dzejnieks Jānis Peters ierosinājis celt pieminekli LCP priekšsēdētājam K.Čakstem.
Pieminekļa K.Čakstem un latviešu nacionālajai pretestības kustībai celtniecībai tika izveidota īpaši izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri katrs apņēmušies iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
2002.gada 17.decembrī Rīgas dome piekrita K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Iniciatīvas grupas pārstāvis advokāts Andris Grūtups jau ir izteicies, ka iniciatīvas grupas sēdē rosinās pārtraukt realizēt K.Čakstes pieminekļa projektu.
Interesenti par iniciatīvas grupas sanāksmē nolemto tiks informēti sanāksmē plkst.16.30 viesnīcas "Reval Hotel Rīdzene" konferenču zālē.
Kā ziņots, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome atkārtoti ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt K.Čakstes pieminekļa novietošanu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā.
Grūtups paudis viedokli, ka "ierēdņi neatbalsta ne pieminekļa atrašanās vietu, ne Gļeba Panteļejeva piedāvāto pieminekļa veidolu, ne arī ideju par pieminekļa celšanu latviešu nacionālajai pretošanās kustībai".
Viņš arī teicis, ka iniciatīvas grupas sēdē rosinās pārtraukt realizēt K.Čakstes pieminekļa projektu. "Ja uzņēmīgi cilvēki ziedo piemineklim naudu un viņiem vēl gadiem jācīnās par atļauju to uzstādīt, - tas ir mazliet par traku," sacīja Grūtups.
Advokāts Grūtups uzskata, ka K.Čakstes piemineklim savākto naudu - vairāk nekā 187 000 latu - būtu lietderīgi ziedot filmas "Rīgas sargi" uzņemšanai. Tomēr Beļskis pieļāva, ka iniciatīvas grupa tomēr neatteiksies no ieceres par pieminekļa nepieciešamību latviešu nacionālajai pretošanās kustībai un K.Čakstem.
K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, pēc tam dokuments tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
K.Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Grūtups iepriekš stāstīja, ka 2002.gadā sācis organizēt domubiedru grupu pieminekļa celšanai pretošanās kustībai, jo vairākas amatpersonas viņam stāstījušas, ka uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs centies iegūt viņu atbalstu Pētera I pieminekļa novietošanai bijušā Ļeņina pieminekļa vietā.
Sākumā Grūtups vēlējies, lai par latviešu tautas pretošanās simbolu abām okupācijas varām kļūtu Hermīne Puriņa, latviešu virsnieka sieva, kura kopā ar robežsargiem Masļenku sādžā atklāja uguni pret okupantiem sarkanarmiešiem un gāja bojā. Taču dzejnieks Jānis Peters ierosinājis celt pieminekli LCP priekšsēdētājam K.Čakstem.
Pieminekļa K.Čakstem un latviešu nacionālajai pretestības kustībai celtniecībai tika izveidota īpaši izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri katrs apņēmušies iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
2002.gada 17.decembrī Rīgas dome piekrita K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
