Kanāli, kuriem jāglābj mūsu dzīvības!
Katru dienu mēs novērojam, ka Latvijā arvien vairāk pieaug jaunbūvējamo ēku skaits. No vienas puses tas zināmā mērā traucē mūsu ērtībām, bet no otras puses mēs apzināmies, ka ekonomika attīstās un ka līdz ar to aug jaunas, skaistas ēkas, kādas mūsu projektētāji agrāk nekad nav projektējuši un mūsu celtnieki agrāk nekad nav cēluši.
| Kanāli,
kuriem jāglābj mūsu dzīvības! |
||
| |
||
|
Katru dienu
mēs novērojam, ka Latvijā arvien vairāk pieaug jaunbūvējamo ēku skaits.
No vienas puses tas zināmā mērā traucē mūsu ērtībām, bet no otras puses
mēs apzināmies, ka ekonomika attīstās un ka līdz ar to aug jaunas,
skaistas ēkas, kādas mūsu projektētāji agrāk nekad nav projektējuši un
mūsu celtnieki agrāk nekad nav cēluši. Mājas paliek arvien augstākas un
plašākas, ārēji arī skaistākas. Lai gan spriest par to ir katra gaumes
jautājums, tomēr aktuāls kļūst cits jautājums – vai drošākas? Daudz ir
dzirdēts par celtnieku slikto kvalitāti, bet par jauno ēku ugunsdrošību
runāts vispār netiek. Arī šajā ziņā tik tiešām atliek vēlēties daudz ko
labāku, nu vismaz Somijai atbilstošu, jo runā, ka tieši no somiem mēs
šobrīd daudz ko patapinām.
1.att. Mehāniskās dūmu novadīšanas kanālu princips Neskatoties uz to, Latvijā spēkā vēl arvien ir Eiropas laikam un garam neatbilstoši būvnormatīvi LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas", kas atsaucās uz Padomju celtniecības normām SNiP, kuras savukārt Latvijā nav spēkā jau vairākus gadus, bet jaunie obligātie Valsts standarti daudzām ugunsdrošajām konstrukcijām vispār nav vēl pieņemti. Latvijas normatīvos un celtniecībā ir izveidojusies plaisa, un tiek pieļauta vesela rinda pārkāpumu, kas savukārt neatbilst citiem būvnormatīviem LBN 006-00 "Būtiskas prasības būvēm" noteiktajām prasībām, kuri nosaka šīs būtiskas prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām un jo sevišķi tas attiecas uz mehānisko stiprību, stabilitāti un ugunsdrošību. Galvenais šī plaisa apdraud mūsu – šo jauno ēku lietotāju drošību! Šobrīd Latvijā tiek atļauts būvēt tādas ēkas, kuras bez veselas rindas normatīvu pieņemšanas, nemaz nedrīkstētu pieļaut būvēt. Bet varbūt jaunie ēku ugunsdrošības normatīvi netiek pieņemti apzināti, lai celtnieki varētu pagūt uzbūvēt arvien lielākas, tomēr lētākas ēkas, jo drošība šo procesu tikai sadārdzina? Kā gan citādi Latvijas celtniecības normās būtu atstāti tik daudz būtisku melno plankumu? 2.att. Dažādu materiālu izturība Šobrīd Latvijā tiek projektētas un būvētas ļoti daudz tādu ēku, kurām ir jāparedz mehāniskie dūmu nosūces kanāli, it sevišķi tām ēkām, zem kurām ir apakšzemes stāvvietas. To paredz spēkā esošie Latvijas būvnormatīvi. Tomēr, kādām šīm konstrukcijām ir jābūt, precīzu normatīvu nav, kā vien LBN 006-00, bet tie pārsvarā netiek ievēroti, jo kā gan citādi var tikt pieļauts būvēt mehāniskos dūmu nosūces kanālus no cinkotā skārda bez atbilstošiem testu protokoliem un sertifikātiem konstrukcijai kopumā? Pat parastie tērauda lokšņu kanāli paši par sevi neizpilda ugunsdrošības prasības, jo tie uguns klātbūtnē deformējas, kā rezultātā nav spējīgi aizkavēt uguns un dūmu izplatīšanos. 3.att. Karstuma deformēts metāla kanāls Daudzās Eiropas Savienības valstīs mehānisko dūmu nosūces kanālu izbūve no cinkotā skārda vispār netiek pieļauta, jo pat ventilācijai, kurai tiek paredzēta ugunsizturība sākot no EI 60 minūtēm, skārda risinājumi nespēj nodrošināt to stabilitāti ugunsgrēka laikā. Ventilācijas kanālu darbība tiek apturēta, kamēr mehānisko dūmu nosūces kanālu uzdevums ir ugunsgrēka laikā nosūkt kaitīgos dūmus kopā ar karsto gaisu, lai nodrošinātu cilvēku evakuāciju un glābšanas darbus.. Tas nozīmē, ka mehāniskajiem dūmu nosūces kanāliem ir jābūt daudz ugunsizturīgākiem par ventilācijas kanāliem. Tiem ir jānodrošina ugunsizturība kā no kanālu ārpuses, tā no to iekšpuses. Pat pēc spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem kanālu iekšpusē ir jāspēj nodrošināt +800* C temperatūru. Bet lai apliecinātu konkrētās konstrukcijas ugunsizturību, nepietiek vien ar ugunsizturības atbilstības sertifikātu kādam no konstrukcijā esošam materiālam. Ir jābūt gan testu protokoliem, gan atbilstības sertifikātam uz konstrukciju kopumā. Tas nozīmē, ka konstrukcijai ir pilnībā jāgarantē jaudīgo dūmu nosūces ventilatoru darbu tam noliktajā laika periodā. Diemžēl tādas prasības, ar dažiem izņēmumiem, no uzraugošo valsts iestāžu puses izvirzītas netiek! Tāpēc Latvijā tiek būvētas arvien inženiertehniski apšaubāmākas būves. Tajā skaitā arī mehāniskie dūmu nosūces kanāli, kuru uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības degošā ēkā, nodrošinot glābjoties cilvēkiem iespēju elpot. Ugunsdzēsēju statistika liecina, ka 75% cilvēku iet bojā vispirms nosmokot kaitīgajos dūmos. Ir dzirdēti celtnieku izteikumi, ka šādus kanālus neesot reāli uzbūvēt un tie neesot nekur atrodami. Tomēr tā nav. 4.att. Horizontālie dūmu nosūces kanāli Jau 5 gadus PROMAT Latvijā piedāvā savu ugunsdrošo konstrukciju produkciju, kas tik tiešām ir pārbaudīta un tiek izmantota ļoti daudzās pasaules valstīs, tai skaitā arī ventilācijas un dūmu kanāli. PROMAT ugunsdrošās silikāta plāksnes PROMATECT-LS, no kurām veido šos kanālus, ir ne tikai abpusēji ugunsdrošas, izturot pat +1000* C, bet no tām izbūvēti mehāniskās dūmu nosūces kanāli spēj izturēt ļoti lielu iekšējo un ārējo spiedienu + 1500 Pa. Tie ir arī ūdensizturīgi un to hermētiskumu nodrošina speciāla ugunsdrošā līme K 84. Šādu kanālu priekšrocības ir: -vienā kārtā veidota konstrukcija; -stabila forma un izturība pret mitrumu; -sieniņu biezums 35 mm; -plāksnes savienotas ar vienkāršu salaidumu un skavu stiprinājumu; -vieglas formas detaļas, vienkārša izgatavošana pēc izmēriem; -gluda virsma, nodrošina minimālu gaisa pretestību, -viegla un ātra kanālu montāža; -vairāk kā 25 gadu pieredze daudzos lielos objektos Rietumeiropā. 5. att. Promat kanālu plastiskā izbūve Ja šie mehāniskie dūmu novadīšanas kanāli tiek izmantoti svaiga gaisa pievadīšanai uz telpām, vai autogāzu nosūcei no apakšzemes autostāvvietām, tad spiediena starpība var būt + 500 Pa. PROMATECT-LS kanāli atbilst visaugstākajām pārbaužu prasībām, kas tiek izvirzītas daudzu valstu standartos. Ne velti lielākās pasaules būves bez tām nav iedomājamas? No šādām plāksnēm veidoti dūmu kanāli nodrošina daudz stingrākas prasības, nekā dažu valstu(tai skaitā Latvijas) normatīvi paredz. Izmantojot tieši šo PROMAT risinājumu ir garantija, ka mehāniskās dūmu nosūces kanāls ugunsgrēka laikā funkcionēs un daudziem cilvēkiem tādejādi tiks izglābtas dzīvības. Tā piemēram 1998. gadā Vācijā, Dīseldorfas lidostā notika ugunsgrēks, kur tieši indīgajos dūmos nosmaka 16 cilvēki, bet 87 cilvēki saindējās un tika hospitalizēti. Tas notika par spīti tam, ka jau tā šai ziņā augstās Vācu normas lidostas būvniecība tika ievērotas, tomēr dūmu nosūces kanāli pietiekami nenodrošināja, lai dotu iespēju šiem 14 cilvēkiem glābt savas dzīvības. Pēc šī notikuma Vācu zemes valdība izdarīja secinājumus un pastiprināja ugunsdrošības prasības šādiem objektiem, bet lidostas vadība pasūtīja speciālus pētījumus, kā rezultātā izbūvēja spēcīgas mehāniskās dūmu nosūces sistēmas, kuru uzdevums ir nepieļaut nekādu dūmu izplatīšanos Lidostas telpās. Vai tiešam kaut kam līdzīgam ir jāatkārtojas Latvijā, lai saprastu, ka vismaz šai ziņa mūsu ugunsdrošības prasības ir jāpaaugstina līdz Eiropas līmenim? Vai nav pienācis laiks cilvēkiem sākt prasīt no celtniekiem un valsts amatpersonām garantēt jauno ēku drošību? Vigo Leithods Promat Latvijā vadītājs
|
Uzrakstiet
komentāru...