Laikraksts: Daugavpils dome konkursā izvēlējusies dārgāko asfalta rūpnīcu
Daugavpils pilsētas pašvaldības rīkotajā konkursā par asfaltbetona ražošanas iekārtu piegādi uzvarējusi Vācijas firma "Wirtgen International GmbH", lai gan tās piedāvājums bijis par aptuveni 370 000 latu dārgāks nekā pārējiem pretendentiem, šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
Daugavpils pilsētas pašvaldības rīkotajā konkursā par asfaltbetona ražošanas iekārtu piegādi uzvarējusi Vācijas firma "Wirtgen International GmbH", lai gan tās piedāvājums bijis par aptuveni 370 000 latu dārgāks nekā pārējiem pretendentiem, šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
Pēc NRA rīcībā esošās informācijas, Vācijas firma apņemas piegādāt asfaltbetona ražošanas iekārtas Daugavpilij par Ls 1 995 312 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Kā raksta NRA, pret izsoles norisi iebildusi Latvijas Ceļinieku asociācija (LCA), kas par savām aizdomām informējusi arī Satiksmes ministriju. LCA valdes pilnvarotais pārstāvis Viktors Kārkliņš pēc dokumentācijas izpētes informējis par vairākiem pārkāpumiem tās gaitā. Izsoles dokumentācija neatbilstot normālai izsoles kārtībai - pretendentiem izdalīti dažādi dokumenti, tādējādi atsijājot daļu konkursantu, turklāt komisijas gaitā cenas kā līdzīgas salīdzinātas gan ar tajās iekļauto PVN, gan bez tā.
Cenu atšķirība starp adekvātiem piedāvājumiem bijusi pat Ls 370 890. Kā NRA uzsvēra Kārkliņš, daugavpilieši izvēlējušies "radikāli dārgāko piedāvājumu", un izsoles gaita izskatījusies pēc "naudas atmazgāšanas".
Kā norāda NRA, atsaucoties uz LCA atzinumu, ja bijuši vienādi priekšlikumi, tad visos gadījumos izvēlēts dārgākais piedāvājums. Piemēram, izvērtējot piedāvājumus par akmens drupināšanas iekārtām, nav veikta analīze par to komplektāciju, tomēr par labāku atzīts dārgākais piedāvājums, kas cenā atšķīries par Ls 160 000.
Savukārt cenu salīdzināšana starp ceļu būves tehniku - veltņiem, frēzēm, ieklājējiem un iekrāvējiem - vispār nav notikusi. Saskaitot šo iekārtu cenas kopā, atšķirība starp augsti sertificētu ražotājrūpnīcu piedāvājumiem bijusi aptuveni Ls 110 000 latu, kas "liecina par nepieciešamību īpaši rūpīgi izvērtēt iekārtu komplektāciju", teikts LCA valdes locekļa atzinumā.
Daugavpils pilsētas izpilddirektors, konkursa komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Providenko NRA neatzina, ka izsoles norisē būtu pieļautas kļūdas.
"Mēs bijām ieinteresēti slēgt piegādes līgumu ar vienu, nevis vairākiem pretendentiem. Turklāt cenu kritērijs mums nebūt nebija noteicošais, galvenais - nevainojama kvalitāte. Citiem vārdiem sakot, izdevīgāk ir pirkt mersedesu, nevis zaporožecu, lai pēc tam nevajadzētu noņemties ar veselu gūzmu problēmu. Protams, Čehijas, Itālijas un citu firmu ražojumi bija lētāki, bet vienmēr jāņem vērā, ka skopais maksā divreiz," skaidrojis Providenko.
LCA valdes loceklis Kārkliņš paudis neizpratni, kāpēc Daugavpilij vispār nepieciešamas asfaltbetona ražošanas iekārtas, ja pilsētai apkārt ir uzņēmējsabiedrības, kuru iekārtas stāv dīkā. Viņš norādījis uz to, ka daugavpilieši iekārtu iegādes atmaksai grasās izlietot pilsētai paredzētos Valsts autoceļu fonda līdzekļus, tādējādi "nosmeļot" pilsētas ielu remontam paredzēto naudu.
Pēc Providenko domām, asfaltbetona rūpnīca vajadzīga visas Latgales ceļu, it īpaši pierobežas maģistrāļu, būvniecībai un remontam, tāpēc arī tik būtiska esot iekārtu kvalitāte. Līdzekļus tik tiešām paredzēts iegūt no ceļu fonda, koncentrējot to apgūšanu īsā laika posmā, tas ir, summu, ko varētu izlietot sešos gados, paredzēts apgūt divos vai trīs gados.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume NRA atzinis, ka no tirgus viedokļa daugavpiliešu lēmums par asfaltbetona rūpnīcas iegādi nav saprotams, jo pašvaldībai vajadzētu nodarboties ar pasūtījumu veikšanu, nevis uzņēmējdarbību, taču tāds bijis domes lēmums.
Straume tomēr teica, ka pat nepieļauj domu, ka līdzekļus ceļu remontiem varētu izmantot iekārtu iegādes atmaksāšanai - to kontrolēšot ļoti stingri. Ja LCA ir pretenzijas par izsoles norisi, tad ar tām vajadzētu iepazīstināt Finansu ministriju, uzskata Straume.
LETA LETA
Copyright © LETA
Pēc NRA rīcībā esošās informācijas, Vācijas firma apņemas piegādāt asfaltbetona ražošanas iekārtas Daugavpilij par Ls 1 995 312 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Kā raksta NRA, pret izsoles norisi iebildusi Latvijas Ceļinieku asociācija (LCA), kas par savām aizdomām informējusi arī Satiksmes ministriju. LCA valdes pilnvarotais pārstāvis Viktors Kārkliņš pēc dokumentācijas izpētes informējis par vairākiem pārkāpumiem tās gaitā. Izsoles dokumentācija neatbilstot normālai izsoles kārtībai - pretendentiem izdalīti dažādi dokumenti, tādējādi atsijājot daļu konkursantu, turklāt komisijas gaitā cenas kā līdzīgas salīdzinātas gan ar tajās iekļauto PVN, gan bez tā.
Cenu atšķirība starp adekvātiem piedāvājumiem bijusi pat Ls 370 890. Kā NRA uzsvēra Kārkliņš, daugavpilieši izvēlējušies "radikāli dārgāko piedāvājumu", un izsoles gaita izskatījusies pēc "naudas atmazgāšanas".
Kā norāda NRA, atsaucoties uz LCA atzinumu, ja bijuši vienādi priekšlikumi, tad visos gadījumos izvēlēts dārgākais piedāvājums. Piemēram, izvērtējot piedāvājumus par akmens drupināšanas iekārtām, nav veikta analīze par to komplektāciju, tomēr par labāku atzīts dārgākais piedāvājums, kas cenā atšķīries par Ls 160 000.
Savukārt cenu salīdzināšana starp ceļu būves tehniku - veltņiem, frēzēm, ieklājējiem un iekrāvējiem - vispār nav notikusi. Saskaitot šo iekārtu cenas kopā, atšķirība starp augsti sertificētu ražotājrūpnīcu piedāvājumiem bijusi aptuveni Ls 110 000 latu, kas "liecina par nepieciešamību īpaši rūpīgi izvērtēt iekārtu komplektāciju", teikts LCA valdes locekļa atzinumā.
Daugavpils pilsētas izpilddirektors, konkursa komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Providenko NRA neatzina, ka izsoles norisē būtu pieļautas kļūdas.
"Mēs bijām ieinteresēti slēgt piegādes līgumu ar vienu, nevis vairākiem pretendentiem. Turklāt cenu kritērijs mums nebūt nebija noteicošais, galvenais - nevainojama kvalitāte. Citiem vārdiem sakot, izdevīgāk ir pirkt mersedesu, nevis zaporožecu, lai pēc tam nevajadzētu noņemties ar veselu gūzmu problēmu. Protams, Čehijas, Itālijas un citu firmu ražojumi bija lētāki, bet vienmēr jāņem vērā, ka skopais maksā divreiz," skaidrojis Providenko.
LCA valdes loceklis Kārkliņš paudis neizpratni, kāpēc Daugavpilij vispār nepieciešamas asfaltbetona ražošanas iekārtas, ja pilsētai apkārt ir uzņēmējsabiedrības, kuru iekārtas stāv dīkā. Viņš norādījis uz to, ka daugavpilieši iekārtu iegādes atmaksai grasās izlietot pilsētai paredzētos Valsts autoceļu fonda līdzekļus, tādējādi "nosmeļot" pilsētas ielu remontam paredzēto naudu.
Pēc Providenko domām, asfaltbetona rūpnīca vajadzīga visas Latgales ceļu, it īpaši pierobežas maģistrāļu, būvniecībai un remontam, tāpēc arī tik būtiska esot iekārtu kvalitāte. Līdzekļus tik tiešām paredzēts iegūt no ceļu fonda, koncentrējot to apgūšanu īsā laika posmā, tas ir, summu, ko varētu izlietot sešos gados, paredzēts apgūt divos vai trīs gados.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume NRA atzinis, ka no tirgus viedokļa daugavpiliešu lēmums par asfaltbetona rūpnīcas iegādi nav saprotams, jo pašvaldībai vajadzētu nodarboties ar pasūtījumu veikšanu, nevis uzņēmējdarbību, taču tāds bijis domes lēmums.
Straume tomēr teica, ka pat nepieļauj domu, ka līdzekļus ceļu remontiem varētu izmantot iekārtu iegādes atmaksāšanai - to kontrolēšot ļoti stingri. Ja LCA ir pretenzijas par izsoles norisi, tad ar tām vajadzētu iepazīstināt Finansu ministriju, uzskata Straume.
LETA LETA
Copyright © LETA