Līdz septembra beigām plāno pabeigt Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas pamatu izpēti
Līdz septembra beigām iecerēts pabeigt Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas pamatu izpēti un noskaidrot iemeslus, kādēļ ēkas sienās uzkrājas pārāk daudz mitruma.
Līdz septembra beigām iecerēts pabeigt Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas pamatu izpēti un noskaidrot iemeslus, kādēļ ēkas sienās uzkrājas pārāk daudz mitruma.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Svētā Sīmaņa baznīcas draudzes locekle Velga Pētersone, sestdien sāktā rakšana pie ēkas pamatiem šonedēļ turpinās, patlaban tiek rakts pa kreisi no ēkas ieejas. Nākamais izrakumu laukums būs pa labi no ieejas.
Pirmajā laukumā baznīcas Dienvidaustrumu stūrī sestdien racēji uzdūrušies seniem apbedījumiem, tāpēc tur patlaban strādā arheologs. Vēl pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik dziļi ēkas pamatus klāj kultūrslānis.
Tuvākajā laikā ar izrakumiem pie baznīcas iepazīsies ēkas restaurācijas projekta vadītājs SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" projektu grupa vadītājs Artūrs Lapiņš.
Jau ziņots, ka baznīcas pamatu izpēti sāka, jo ēkai šogad vairākās vietās sāka birt nost pērn uzklātais apmetums. Atklāts, ka ēkas mūri ir piesūkušies ar mitrumu, un vietām mitruma līmenis divas reizes pārsniedz to mitruma normu, kas būtu pieļaujama šāda tipa būvēm. Liekā ūdens uzsūkšanos, domājams, veicina tas, ka ēkas pamatus sedz gadu gaitā radies kultūrslānis.
Baznīcai pērn rudenī apritēja 720 gadu, tās celtniecība pabeigta 1283.gadā. Svētā Sīmaņa baznīca ir valsts kultūras piemineklis un viens no vecākajiem mūra celtniecības paraugiem Latvijā. Celtnē apvienoti romānikas, gotikas, baroka un citi stilu elementi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Svētā Sīmaņa baznīcas draudzes locekle Velga Pētersone, sestdien sāktā rakšana pie ēkas pamatiem šonedēļ turpinās, patlaban tiek rakts pa kreisi no ēkas ieejas. Nākamais izrakumu laukums būs pa labi no ieejas.
Pirmajā laukumā baznīcas Dienvidaustrumu stūrī sestdien racēji uzdūrušies seniem apbedījumiem, tāpēc tur patlaban strādā arheologs. Vēl pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik dziļi ēkas pamatus klāj kultūrslānis.
Tuvākajā laikā ar izrakumiem pie baznīcas iepazīsies ēkas restaurācijas projekta vadītājs SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" projektu grupa vadītājs Artūrs Lapiņš.
Jau ziņots, ka baznīcas pamatu izpēti sāka, jo ēkai šogad vairākās vietās sāka birt nost pērn uzklātais apmetums. Atklāts, ka ēkas mūri ir piesūkušies ar mitrumu, un vietām mitruma līmenis divas reizes pārsniedz to mitruma normu, kas būtu pieļaujama šāda tipa būvēm. Liekā ūdens uzsūkšanos, domājams, veicina tas, ka ēkas pamatus sedz gadu gaitā radies kultūrslānis.
Baznīcai pērn rudenī apritēja 720 gadu, tās celtniecība pabeigta 1283.gadā. Svētā Sīmaņa baznīca ir valsts kultūras piemineklis un viens no vecākajiem mūra celtniecības paraugiem Latvijā. Celtnē apvienoti romānikas, gotikas, baroka un citi stilu elementi.
