MK akceptē grozījumus Konkurences likumā
7.augustā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas ieviesīs virkni uzlabojumu Konkurences padomes darbā, vienkāršos paziņošanas kārtību uzņēmējiem par atsevišķiem apvienošanās veidiem, kā arī noteiks uzņēmumiem ar būtisku ietekmi (jeb kuriem ir vismaz 25% tirgus daļa konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū) aizliegumu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū.
Informāciju sagatavoja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
7.augustā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas ieviesīs virkni uzlabojumu Konkurences padomes darbā, vienkāršos paziņošanas kārtību uzņēmējiem par atsevišķiem apvienošanās veidiem, kā arī noteiks uzņēmumiem ar būtisku ietekmi (jeb kuriem ir vismaz 25% tirgus daļa konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū) aizliegumu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū.
Izstrādātie grozījumi nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem. Izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai. Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā.
Kvantitatīvo rādītāja – 25% tirgus daļas konkrētajā tirgū – kā būtiskas ietekmes definēšanas kritērija izvēles pamatojums: balstoties uz Eiropas Kopienu regulējumu par uzņēmumu atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme atsevišķās nozarēs, piemēram, elektronisko sakaru tirgū, Konkurences padome, izanalizējusi Latvijas atsevišķu mazumtirdzniecības sektoru vadošo tirgus dalībnieku finansiālos rādītājus konkrētā tirgus kontekstā, atzinusi par samērīgu izmantot analoģisku kritēriju un noteikt, ka būtiska ietekme tirgū var piemist tirgus dalībniekiem ar tirgus daļu ne mazāku kā 25%.
Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū turpmāk tiks aizliegta:
1) netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm;
2) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami sakarā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;
3) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;
4) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana;
5) netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.
Minētais būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums galvenokārt aizsargās lielāko veikalu tīklu klientus pret vienpusēju un netaisnīgu nosacījumu uzspiešanu, savukārt patērētāju ieguvums būtu lielāka preču izvēle.
Līdzīgs regulējums darbojas arī citās ES dalībvalstīs – piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus.
Piemēram, Vācijas konkurences likums (Kartellgesetz, Gesetz gegen Wettbewerbsbeschraenkungen) 2000.gadā tika papildināts ar normām, kas aizliedz uzņēmumiem, kam ir pārsvars pār konkurentiem vai citiem tirgus dalībniekiem un kas neatbilst dominējošā stāvokļa statusam, attiecībā pret tiem piemērot netaisnīgus, diskriminējošus noteikumus utt. Līdzīgas normas ir Austrijas konkurences likumā (Nahversorgungsgesetz – Kaufmaennisches Wohlverhalten), kas nosaka korektas līgumattiecības; Īrijas (ar 2006.gadā izdarītajiem grozījumiem ierobežojošo darbību izskaušanai tirdzniecībā), Francijas konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos utt.
Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā balstīti uz Latvijas praksi, kur būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tikuši konstatēti ne tikai piegādātāju neoficiāli paustajās sūdzībās, bet arī atsevišķu Konkurences padomes lietu izpētē. Iepazīstoties ar piegādātāju un lieltirgotāju noslēgtajiem līgumiem, Konkurences padome konstatējusi, ka lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem piemīt tirgus vara pār saviem piegādātājiem, kas izpaužas, attiecībā pret pēdējiem piemērojot nesamērīgus noteikumus, t.sk. arī iegūstot būtiski zemākas iepirkuma cenas nekā to darījumos ar citiem mazākiem veikalu tīkliem. Papildus 2006.gadā veiktajos Konkurences padomes pētījumos tika konstatēts augsts koncentrācijas līmenis tieši minēto produktu iepirkuma tirgū (mazumtirdzniecības sektorā), kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces galacenu.
Ekonomikas ministrija likumprojekta izstrādes gaitā vairākkārt konsultējusies ar Eiropas Komisiju. Šī gada 18.janvārī EM tikās ar ES Konkurences ģenerāldirektorātu, kurš nesaskatīja pretrunas ar ES tiesību aktiem un atzina, ka dalībvalstij ir brīvība ieviest savu nacionālo regulējumu attiecībā uz negodīgām tirdzniecības darbībām. Šī gada 19.janvārī Ekonomikas ministrija izstrādāto likumprojektu pārrunāja ar Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātu, kas iebilda pret 70 miljonu latu gada apgrozījuma slieksni būtiskas ietekmes definīcijā un norādīja uz pārāk vispārīgu šīs būtiskās ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas definējumu. Savukārt, šī gada 4.jūlija vēstulē Eiropas Komisija pauda atzinību par augstākminēto trūkumu novēršanu un norādīja tikai uz nepieciešamību izveidot izslēdzošu ļaunprātīgas izmantošanas darbību sarakstu, ko arīdzan Ekonomikas ministrija jau veikusi pēdējā likumprojekta redakcijā. Līdz ar to visi Eiropas Komisijas iebildumi ir ņemti vērā.
Pret būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu iebilst Latvijas Tirgotāju asociācija, kas pārstāv tirgotāju intereses, no kuriem atsevišķi varētu kvalificēties būtiskas ietekmes definīcijā noteiktajiem kritērijiem
7.augustā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas ieviesīs virkni uzlabojumu Konkurences padomes darbā, vienkāršos paziņošanas kārtību uzņēmējiem par atsevišķiem apvienošanās veidiem, kā arī noteiks uzņēmumiem ar būtisku ietekmi (jeb kuriem ir vismaz 25% tirgus daļa konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū) aizliegumu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū.
Izstrādātie grozījumi nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem. Izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai. Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā.
Kvantitatīvo rādītāja – 25% tirgus daļas konkrētajā tirgū – kā būtiskas ietekmes definēšanas kritērija izvēles pamatojums: balstoties uz Eiropas Kopienu regulējumu par uzņēmumu atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme atsevišķās nozarēs, piemēram, elektronisko sakaru tirgū, Konkurences padome, izanalizējusi Latvijas atsevišķu mazumtirdzniecības sektoru vadošo tirgus dalībnieku finansiālos rādītājus konkrētā tirgus kontekstā, atzinusi par samērīgu izmantot analoģisku kritēriju un noteikt, ka būtiska ietekme tirgū var piemist tirgus dalībniekiem ar tirgus daļu ne mazāku kā 25%.
Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū turpmāk tiks aizliegta:
1) netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm;
2) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami sakarā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;
3) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;
4) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana;
5) netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.
Minētais būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums galvenokārt aizsargās lielāko veikalu tīklu klientus pret vienpusēju un netaisnīgu nosacījumu uzspiešanu, savukārt patērētāju ieguvums būtu lielāka preču izvēle.
Līdzīgs regulējums darbojas arī citās ES dalībvalstīs – piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus.
Piemēram, Vācijas konkurences likums (Kartellgesetz, Gesetz gegen Wettbewerbsbeschraenkungen) 2000.gadā tika papildināts ar normām, kas aizliedz uzņēmumiem, kam ir pārsvars pār konkurentiem vai citiem tirgus dalībniekiem un kas neatbilst dominējošā stāvokļa statusam, attiecībā pret tiem piemērot netaisnīgus, diskriminējošus noteikumus utt. Līdzīgas normas ir Austrijas konkurences likumā (Nahversorgungsgesetz – Kaufmaennisches Wohlverhalten), kas nosaka korektas līgumattiecības; Īrijas (ar 2006.gadā izdarītajiem grozījumiem ierobežojošo darbību izskaušanai tirdzniecībā), Francijas konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos utt.
Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā balstīti uz Latvijas praksi, kur būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tikuši konstatēti ne tikai piegādātāju neoficiāli paustajās sūdzībās, bet arī atsevišķu Konkurences padomes lietu izpētē. Iepazīstoties ar piegādātāju un lieltirgotāju noslēgtajiem līgumiem, Konkurences padome konstatējusi, ka lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem piemīt tirgus vara pār saviem piegādātājiem, kas izpaužas, attiecībā pret pēdējiem piemērojot nesamērīgus noteikumus, t.sk. arī iegūstot būtiski zemākas iepirkuma cenas nekā to darījumos ar citiem mazākiem veikalu tīkliem. Papildus 2006.gadā veiktajos Konkurences padomes pētījumos tika konstatēts augsts koncentrācijas līmenis tieši minēto produktu iepirkuma tirgū (mazumtirdzniecības sektorā), kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces galacenu.
Ekonomikas ministrija likumprojekta izstrādes gaitā vairākkārt konsultējusies ar Eiropas Komisiju. Šī gada 18.janvārī EM tikās ar ES Konkurences ģenerāldirektorātu, kurš nesaskatīja pretrunas ar ES tiesību aktiem un atzina, ka dalībvalstij ir brīvība ieviest savu nacionālo regulējumu attiecībā uz negodīgām tirdzniecības darbībām. Šī gada 19.janvārī Ekonomikas ministrija izstrādāto likumprojektu pārrunāja ar Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātu, kas iebilda pret 70 miljonu latu gada apgrozījuma slieksni būtiskas ietekmes definīcijā un norādīja uz pārāk vispārīgu šīs būtiskās ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas definējumu. Savukārt, šī gada 4.jūlija vēstulē Eiropas Komisija pauda atzinību par augstākminēto trūkumu novēršanu un norādīja tikai uz nepieciešamību izveidot izslēdzošu ļaunprātīgas izmantošanas darbību sarakstu, ko arīdzan Ekonomikas ministrija jau veikusi pēdējā likumprojekta redakcijā. Līdz ar to visi Eiropas Komisijas iebildumi ir ņemti vērā.
Pret būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu iebilst Latvijas Tirgotāju asociācija, kas pārstāv tirgotāju intereses, no kuriem atsevišķi varētu kvalificēties būtiskas ietekmes definīcijā noteiktajiem kritērijiem
