Par ēku ekspluatāciju un drošumu atbild īpašnieks

jeb tā persona, kas uzņēmusies apsaimniekošanu. Ja tas ir valsts objekts, tad noteikti ir kāda firma, kas to apsaimnieko un līdz ar to ir atbildīga par tās stāvokli. Līgumā vajadzētu paredzēt, ka ēka tiek uzturēta drošībā attiecībā uz visiem sabiedrības locekļiem, brīdina Raitis Gultnieks, jo līguma nepildīšanas gadījumā var piemērot sodu no 50 līdz 500 latiem, kas noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksā par būvnormatīvu neievērošanu.

Privātmāju savām vajadzībām (kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums - par 3000 m3) drīkst būvēt pats īpašnieks, bet tas neliedz nolīgt profesionālu būvfirmu. Pieņemtie būvuzraugi seko darba kvalitātei un projektā paredzēto materiālu izlietojumam. Pēdējā gadījumā tas garantē nevien lielāku atbildību, bet arī lielākas kopējās būvniecības izmaksas.

Ja ēka vai būve kļūst bīstama apkārtējiem cilvēkiem, tad tās īpašniekam jāveic pasākumi, lai ēku nojauktu vai savestu kārtībā, vispirms jau to norobežojot. Pašvaldība , kuras teritorijā tā atrodas, ir tiesīga likt īpašniekam parūpēties par savu īpašumu. Pretējā gadījumā, Civillikums paredz, ka pašvaldība drīkst ēku savest kārtībā un naudu piedzīt no īpašnieka. Pēc tam tā ir tiesāšanās ar īpašnieku, lai atgūtu iztērētos līdzekļus, un tas parasti ir ilgs process. Tomēr līdzekļu trūkums nedrīkstētu iespaidot cilvēku drošību.