Prezidente neizsludina likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi un nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu".
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nav izsludinājusi un nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu".
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses dienests, prezidente novērtē likumā noteikto mērķi nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību. Tai pašā laikā likumu neskaidru padara precīzu vēsturiskā centra aizsardzības zonas ārējo robežu apraksta trūkums visai 1574,2 hektāru platības teritorijai.
Likumā neesot arī noteikts, ar kādu normatīvo aktu palīdzību šīs robežas tiks precizētas.
"Nav skaidrs, kāds ir aizsardzības režīms vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai, vai uz visu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu attieksies vieni un tie paši noteikumi, neņemot vērā atšķirības dažādu Rīgas rajonu, piemēram, Pārdaugavas vai ostas rajona, vēsturiskajā attīstībā un īpatnībās," savu lēmumu pamato prezidente.
Vīķe-Freiberga arī norāda, ka problēmas rada Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma trūkums. Šādam plānojumam būtu jārada pamats vēsturiskā centra aizsardzības zonas konkrētu robežu noteikšanai.
Prezidente aicinājusi Rīgas domi pēc iespējas ātrāk izstrādāt un apstiprināt vēsturiskā centra teritorijas plānojumu.
"Rīgas domei būtu jāapzinās, ka vairāku pašvaldības sasaukumu laikā neatrisinātā teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana likumsakarīgi varētu novest pie valsts institūciju un likumdevēju vēlmes ierobežot pašvaldības kompetenci un pārņemt ar Rīgas vēsturiskā centra apsaimniekošanu saistītās funkcijas," norāda prezidente.
Vīķe-Freiberga arī norāda, ka uz Rīgas vēsturisko centru un uz Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu būtu attiecināmi atšķirīgi noteikumi par to aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, kas šobrīd likumā netiek paredzēts. Pēc prezidentes domām, ir būtiski ievērot atšķirību starp Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, Ministru kabinetam izstrādājot noteikumus par vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību.
Likums paredz arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidošanu. Tā darbotos kā sabiedriski konsultatīva padome, kurā būtu apvienoti sabiedrības, valdības un Rīgas domes pārstāvji. Padomes nolikumu un sastāvu noteiktu Ministru kabinets. Padome būtu jānodibina trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
Tomēr prezidente norāda, ka likumā noteiktās padomes funkcijas pārsniedz sabiedriski konsultatīvas institūcijas tiesības. Padomei tiek dotas tiesības pārraudzīt vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu un ievērošanu, sniegt atzinumu par izstrādāto plānojumu pirms tā atzīšanas, kā arī sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem.
Padome arī varētu norādīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams detālais plānojums. Likuma ietvaros padomei ir arī deleģētas tiesības vērtēt būvniecības ieceres dokumentus ar tiesībām tos noraidīt, apturēt projektu īstenošanu, kā arī apstiprināt pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu. Arī padomes pilnvaru laiks nav skaidri paredzēts.
Pēc prezidentes domām, minētās funkcijas jādeleģē izpildvaras institūcijām, piemēram, valdībai, ministrijai, to padotības institūcijai.
Kā norāda Vīķe-Freiberga, likums nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem. Projekti publiski izvērtējami padomē un saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
"Jāatzīst, ka šāda prasība, kas būtu piemērota valsts vai pašvaldības finansētiem projektiem, nebūtu piemērojama privātām ēkām. Tas rada ierobežojumus privātai uzņēmējdarbībai un brīvā tirgus principu piemērošanai. Manuprāt, jebkuram privātam investoram ir tiesības izvēlēties arhitektu un projektu pēc saviem ieskatiem, taču noteikti, ņemot vērā iepriekš zināmas valsts un pašvaldību noteiktas prasības un nododot šo projektus kompetentu institūciju izvērtējumam," norāda Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsver, ka likums nav ticis saskaņots ar normatīvu aktu prasībām būvniecības jomā, tai skaitā ar Būvniecības likumu, Aizsargjoslu likumu, Teritoriju plānošanas likumu, vispārējiem būvnormatīviem un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.
Kā ziņots, Saeimas pieņemtā likuma mērķis ir apturēt nekontrolēto būvniecību UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargzonā.
Savukārt ārvalstu investori uzskata, ka Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zona, kuru noteica Rīgas dome jau 90.gadu vidū, ir nepamatoti liela un tās uzturēšana Latvijas valdībai var radīt izdevumus, kuri šobrīd pat nav aprēķināmi.
Likuma pretinieki uzskata, ka ne vien vēsturiskā centra aizsargzona ir pārāk liela, bet arī padome ir lieka struktūra, jo tā radīs papildu birokrātiskus šķēršļus uzņēmējiem.
Likumu neizsludināt aicināja Rīgas dome un Ārvalstu investoru padome.
Savukārt sabiedriskās organizācijas - Latvijas Arhitektu savienība un Vides aizsardzības klubs - aicināja Valsts prezidenti izsludināt šo likumu. Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule aģentūrai LETA gan norādīja, ka Prezidenta kancelejas lietvedībā nav saņemtas oficiālas vēstules no šīm sabiedriskajām organizācijām.
Sannija Jauce LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses dienests, prezidente novērtē likumā noteikto mērķi nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību. Tai pašā laikā likumu neskaidru padara precīzu vēsturiskā centra aizsardzības zonas ārējo robežu apraksta trūkums visai 1574,2 hektāru platības teritorijai.
Likumā neesot arī noteikts, ar kādu normatīvo aktu palīdzību šīs robežas tiks precizētas.
"Nav skaidrs, kāds ir aizsardzības režīms vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai, vai uz visu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu attieksies vieni un tie paši noteikumi, neņemot vērā atšķirības dažādu Rīgas rajonu, piemēram, Pārdaugavas vai ostas rajona, vēsturiskajā attīstībā un īpatnībās," savu lēmumu pamato prezidente.
Vīķe-Freiberga arī norāda, ka problēmas rada Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma trūkums. Šādam plānojumam būtu jārada pamats vēsturiskā centra aizsardzības zonas konkrētu robežu noteikšanai.
Prezidente aicinājusi Rīgas domi pēc iespējas ātrāk izstrādāt un apstiprināt vēsturiskā centra teritorijas plānojumu.
"Rīgas domei būtu jāapzinās, ka vairāku pašvaldības sasaukumu laikā neatrisinātā teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana likumsakarīgi varētu novest pie valsts institūciju un likumdevēju vēlmes ierobežot pašvaldības kompetenci un pārņemt ar Rīgas vēsturiskā centra apsaimniekošanu saistītās funkcijas," norāda prezidente.
Vīķe-Freiberga arī norāda, ka uz Rīgas vēsturisko centru un uz Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu būtu attiecināmi atšķirīgi noteikumi par to aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, kas šobrīd likumā netiek paredzēts. Pēc prezidentes domām, ir būtiski ievērot atšķirību starp Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, Ministru kabinetam izstrādājot noteikumus par vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību.
Likums paredz arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidošanu. Tā darbotos kā sabiedriski konsultatīva padome, kurā būtu apvienoti sabiedrības, valdības un Rīgas domes pārstāvji. Padomes nolikumu un sastāvu noteiktu Ministru kabinets. Padome būtu jānodibina trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
Tomēr prezidente norāda, ka likumā noteiktās padomes funkcijas pārsniedz sabiedriski konsultatīvas institūcijas tiesības. Padomei tiek dotas tiesības pārraudzīt vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu un ievērošanu, sniegt atzinumu par izstrādāto plānojumu pirms tā atzīšanas, kā arī sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem.
Padome arī varētu norādīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams detālais plānojums. Likuma ietvaros padomei ir arī deleģētas tiesības vērtēt būvniecības ieceres dokumentus ar tiesībām tos noraidīt, apturēt projektu īstenošanu, kā arī apstiprināt pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu. Arī padomes pilnvaru laiks nav skaidri paredzēts.
Pēc prezidentes domām, minētās funkcijas jādeleģē izpildvaras institūcijām, piemēram, valdībai, ministrijai, to padotības institūcijai.
Kā norāda Vīķe-Freiberga, likums nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem. Projekti publiski izvērtējami padomē un saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
"Jāatzīst, ka šāda prasība, kas būtu piemērota valsts vai pašvaldības finansētiem projektiem, nebūtu piemērojama privātām ēkām. Tas rada ierobežojumus privātai uzņēmējdarbībai un brīvā tirgus principu piemērošanai. Manuprāt, jebkuram privātam investoram ir tiesības izvēlēties arhitektu un projektu pēc saviem ieskatiem, taču noteikti, ņemot vērā iepriekš zināmas valsts un pašvaldību noteiktas prasības un nododot šo projektus kompetentu institūciju izvērtējumam," norāda Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsver, ka likums nav ticis saskaņots ar normatīvu aktu prasībām būvniecības jomā, tai skaitā ar Būvniecības likumu, Aizsargjoslu likumu, Teritoriju plānošanas likumu, vispārējiem būvnormatīviem un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.
Kā ziņots, Saeimas pieņemtā likuma mērķis ir apturēt nekontrolēto būvniecību UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargzonā.
Savukārt ārvalstu investori uzskata, ka Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zona, kuru noteica Rīgas dome jau 90.gadu vidū, ir nepamatoti liela un tās uzturēšana Latvijas valdībai var radīt izdevumus, kuri šobrīd pat nav aprēķināmi.
Likuma pretinieki uzskata, ka ne vien vēsturiskā centra aizsargzona ir pārāk liela, bet arī padome ir lieka struktūra, jo tā radīs papildu birokrātiskus šķēršļus uzņēmējiem.
Likumu neizsludināt aicināja Rīgas dome un Ārvalstu investoru padome.
Savukārt sabiedriskās organizācijas - Latvijas Arhitektu savienība un Vides aizsardzības klubs - aicināja Valsts prezidenti izsludināt šo likumu. Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule aģentūrai LETA gan norādīja, ka Prezidenta kancelejas lietvedībā nav saņemtas oficiālas vēstules no šīm sabiedriskajām organizācijām.
Sannija Jauce LETA
Copyright © LETA