building.lv skaitļos

Lietotāji online41
Aktīvie uzņēmumi129
Nozares raksti32348
10-14 % zādzību notiek neaizslēgtu durvju vai brīvas piekļuves dēļ : building.lv - par būvniecību Latvijā

10-14 % zādzību notiek neaizslēgtu durvju vai brīvas piekļuves dēļ

10-14 % zādzību notiek neaizslēgtu durvju vai brīvas piekļuves dēļ

Lai gan zādzībām no mājokļiem pēdējo desmit gadu laikā piemīt tendence samazināties, tomēr to skaits tāpat ir gana liels. Proti, Valsts policija pērn reģistrējusi 1700 zādzības, bet 2022. gadā jau 650 zādzības. 

Gjensidige Latvija kopā ar Valsts policiju šonedēļ, ”Eiropas fokusa dienas pret zādzībām 2022” ietvaros, jau ceturto gadu vērš iedzīvotāju uzmanību mājokļa drošībai, pasargājot sevi no zagļu apciemojumiem mājvietās.

Valsts policijas sniegtie dati liecina, ka visbiežākais iekļūšanas veids mājoklī ir uzlaužot slēdzeni, durvis vai pielāgojot atslēgu. Savukārt nākamais biežākais garnadžu iekļūšanas veids dzīvoklī ir caur logu, to izsitot vai iekļūstot dzīvoklī, kad tas nav bijis aizvērts. Tomēr nereti zādzību iemesls ir mūsu pašu neuzmanība.

“Dati liecina, ka 10-14% no kopējā zādzību skaita notiek pateicoties neaizslēgtām durvīm vai brīvi piekļūstot. Tas nozīmē, ka mājokļa īpašnieks ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem būtu varējis garnadžu viesošanos novērst, piemēram, aizslēdzot mājokļa durvis vai neatstājot terases durvis vēdināšanas režīmā,” stāsta Valsts Policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

“Domājot par lietām, ko varam darīt, lai pasargātu mājokli no zagļiem varam apskatīt divus virzienus – ilgtermiņā un īstermiņā ieviešamos pasākumus. Pirmkārt, svarīgi ir padomāt par lietām, ko varam izdarīt uzreiz, būtiski palielinot drošību. Piemēram, neatstāt vērtīgas lietas bez uzraudzības vai aizvērt logus, kas atstāti vēdināšanas režīmā. Tāpat regulāri pārliecināties, ka mājas durvis ir aizslēgtas. Ne mazāk svarīgi – neizpaust savus prombūtnes plānus svešiniekiem, tajā skaitā, meistariem, kurjeriem vai attāliem paziņām, kas informāciju var nodot zagļiem. Savukārt ilgtermiņā var domāt jau par nopietnākiem drošības pasākumiem, proti, signalizācijas un drošības kameru ierīkošanu, kā arī  labu attiecību veidošanu ar kaimiņiem,”  iesaka Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Statistika rāda, ka lielākoties zādzības notiek Latvijas lielākajās pilsētās, tomēr šobrīd neapskaužamu līdera pozīciju ieņem galvaspilsēta. Rīgā garnadži visaktīvāk darbojas centra un Maskavas forštates rajonā, Ķengaragā un Āgenskalnā, savukārt drošāki rajoni ir Čiekurkalns, Ziepniekkalns un Jugla. Valsts policijas un Gjensidige Latvija pārstāvji atgādina, ka par mājokļa drošību jārūpējas, neskatoties uz to, kurā reģionā vai pilsētas daļā atrodaties. 

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.