10 aplami uzskati par dakstiņiem
Kopš laika, kad cilvēks atklāja māku apdedzināt mālu, nekas cits, kā vien mērķtiecīga evolūcija nav bijis vajadzīgs, lai nonāktu pie arī mūsdienās labi pazīstamiem mākslīgi veidotiem noteiktas formas māla jumta segumiem jeb dakstiņiem.
Māla dakstiņa jeb kārniņa betona radiniekus acīmredzot sāka lietot Tālo Austrumu – Ķīnas - iedzīvotāji. Iespējams, ka arī Romas impērijā pazina dažus betona būvelementus. Zināmākā dakstiņu attīstības vēsture ir saistīta ar Vidusjūras zemēm, turpretim ziemeļu mērenajā joslā ar sākotnējām māla apdedzināšanas krāsnīm un tehnoloģijām nebija iespējams iegūt tik kvalitatīvus dakstiņus, kas spētu izturēt ziemas salu. Tehnoloģijas gan pilnveidojās, taču joprojām aktuāls bija augstvērtīgs dakstiņu veidošanas, apdedzināšanas un uzlikšanas darbaspēka trūkums un to lielā masa, kas transportējot ievērojami sadārdzināja cenu. Jaunu, strauju pavērsienu arī šajā jomā ienesa tvaika mašīnas izgudrošana un dzelzceļu būve. Tādējādi dakstiņi, kā plaši izplatīts materiāls mūs platuma grādos, ir tikai pusotra gadsimta vecs.
Lai arī dakstiņš ir viens no visvecākajiem jumta materiāliem, un tā īpašību kvalitāti var novērtēt gan Eiropā un Āzijā, gan tepat Latvijā, sabiedrības apziņā izveidojušies daži stereotipi, kuru apgāšanu vai pareizāk sakot – izskaidrošanu -, lūdzām veikt SIA "Lafarge Tekkin" speciālistiem.
1. Dakstiņu jumts ir dārgs
Jumts, kas izskatās solīdi, nekad nevar būt būvēts no lētiem materiāliem. Dakstiņu jumts nav dārgāks par citiem materiāliem. Drīzāk otrādi – paradoksālā veidā dakstiņu jumts var izrādīties lētāks nekā pirmajā acumirklī šķietami izdevīgākās dakstiņu jumta imitācijas. Nevienu materiālu nedrīkstētu salīdzināt, vadoties pēc vienību cenas, jo materiālu izlietojuma normas ir atšķirīgas. Tā tas ir arī ar jumta materiāliem. Piemēram, ja jumts ir ļoti sarežģīts, ar daudziem stūriem un izbūvēm, lielo plākšņu atgriezumi var viegli sasniegt pat trešdaļu no visa izlietojamā materiāla, taču tas neko daudz neietekmē dakstiņu reālo izlietojumu. Tādējādi, salīdzinot cenas, tajās būtu jāieskaita arī atgriezumi un dažādi stiprinājuma piederumi. Konkrēta cenu piedāvājuma saņemšanai lūdzam vērsties būvmateriālu veikalos.
2. Dakstiņu jumts ir smags
Jumta pārseguma materiālam jābūt svaram, lai vējš to neaizpūstu. Taču jumtu neveido tikai pārsegums. Ja skārds sver ap 5 kg/m² un dakstiņi ap 45 kg/m², tad patiesā slodze, kura atbilstoši aprēķiniem gulstas uz spārēm, sijām un ēkas nesošo konstrukciju, ir daudz lielāka. Piemēram, saskaņā ar padomju laiku SniP, sniega slodze tika aprēķināta līdz 140 kg/m². Pašreizējie normatīvi paredz rēķināt sniega slodzi līdz pat 180 kg/m² un vēl vairāk. Papildus tiek ņemta vērā arī konstrukciju masa, vēja un staigāšanas pa jumtu slodze. Pārseguma materiālu masas starpība ir salīdzinoši maza, un tā konstrukciju izmēru aprēķināšanā netiek ņemta vērā.
Vecu ēku balstošās konstrukcijas jau gadu desmitiem ir pārcietušas dažādas ar laika apstākļiem saistītas slodzes, piemēram, vētras un biezu, slapju sniegu, tādēļ ar dažu desmitu kilogramu svaru šīs solīdā vecuma konstrukcijas mēs vairs nespējam pārsteigt. Protams, pastāv arī kritiskas un šaubīgas situācijas, taču šādos gadījumos vienmēr var vērsties Celtniecības ekspertīzes centrā, kas dod bezmaksas vērtējumu dakstiņu jumta pieļaujamībai kādai konkrētai celtnei.
3. Dakstiņu jumts ir sarežģīti uzstādāms
Tā tas kādreiz noteikti bija, taču laiki mainījušies un līdzi atnācis arī betona dakstiņu jumts. Uzstādot betona dakstiņu jumtu, nav nepieciešamas īpašas iemaņas vai piederumi, kā dažiem citiem jumta pārseguma materiāliem. Pilnīgi pietiek ar kāpnēm, mērlenti, āmuru un naglām. Svarīgi ievērot uzstādīšanas instrukciju, jo tad jumtu spēj uzlikt gandrīz ikviens, kas prot turēt rokās āmuru. Instrukcijas prasības jāievēro obligāti un darba operācijas jāveic tieši tādā secībā, kā norādīts. Tas nozīmē, ka dakstiņu jumta uzlikšana sākas jau ar latiņu attāluma aprēķināšanu. Instrukciju var saņemt dakstiņu tirdzniecības vietās, "Lafarge Tekkin" pārstāvniecībā un žurnāla "DIY Lietpratējs"3.numurā.
4. Dakstiņu jumta balstošajām konstrukcijām vajag vairāk kokmateriālu
Kā jau minēts iepriekš, dakstiņi kā jumta materiāls noteikti ir smagāks nekā skārds un arī nedaudz smagāks par azbestšīferi. Saskaņā ar aprēķiniem šī starpība ir tik maza, ka neietekmē konstrukciju izvēli. Projektējot jaunas ēkas, parasti nav starpības, kāds pārseguma materiāls jumtam ir paredzēts. Spāru soli un augstumu nosaka siltināšanas materiālu izmēri. Dzīvojamās ēkas galvenokārt tiek siltinātas ar akmens vai stikla vati, kas tiek pārdota ruļļos vai loksnēs, un kuru izmērs ir nedaudz mazāks par 600 mm (600 mm ir kļuvis par spāru vai karkasa statņu standarta attālumu, no kura tiek atskaitīts spāres biezumam tuvs attālums, ņemot vērā, ka vate nedaudz jāsaspiež, lai tā pilnībā aizpildītu atveri starp konstrukciju elementiem).
Arī spāru šķērsgriezums atkarīgs no siltināšanas vajadzībām vai nepieciešamā biezuma. Ja ņem vērā, ka spāres solis ir 600 mm un šķērsgriezums 50 x 150 mm, tad šādas jumta konstrukcijas celtspēja ir vairākas reizes lielāka, nekā nepieciešams jebkuram izplatītam jumta pārsegumam. Paliek vēl latojums, taču lielākās jumta pārseguma materiālu daļas latojuma solis ir no 300 līdz 400 mm, un to šķērsgriezums ir tuvu 50 x 50 mm. Kā redzams, arī šeit nav nekādas starpības starp dažādiem materiāliem. Izrādās, ka kokmateriālu izlietojums nemaz nav atkarīgs no jumta materiāla.
5. Dakstiņi viegli plīst
Betona dakstiņi ir viens no izturīgākajiem jumta pārseguma materiāliem. Svarīgākais faktors ir dakstiņu materiāls – betons, kura stiprības īpašības, atšķirībā no citiem materiāliem, laika gaitā uzlabojas. Jo vecāki ir betona dakstiņi, jo tie cietāki. Betona dakstiņi ir uniformas dakstiņi, respektīvi, visiem dakstiņiem ir vienāda forma. Šādi dakstiņi bez problēmām ievietojami sev paredzētā vietā. Tomēr būtu jāseko, lai starp dakstiņiem un to savienojumiem nepaliktu netīrumi. Betona dakstiņi nav arī jāpiegriež (tas tuvāk aprakstīts instrukcijā). Tādējādi nepieciešamo dakstiņu daudzumu var precīzi aprēķināt jau pirms darbu sākuma.
6. Betona dakstiņi nav piemēroti restaurācijai
Ja ēka reiz uzcelta apjumšanai ar dakstiņu jumtu, jauns šāds pat klājums nedrīkstētu radīt nekādas problēmas. Protams, jumta konstrukcijas jāpārbauda, jānovērtē to stāvoklis un celtspēja.
Vēlams atcerēties, ka, piemēram, Vecrīgā lielākā daļa jumtu jau gadsimtiem bijuši apjumti ar dedzināta māla dakstiņiem, ka betons ir ievērojami vecāks celtniecības materiāls nekā Vecrīga, un pēc izskata betona no māla dakstiņiem var atšķirt tikai speciālists.
7. Dakstiņu jumta apkope ir sarežģīta
Šis apgalvojums ir samērā vienkārši apgāžams, jo jumtu mūžu ir viegli novērot. Darot to objektīvi, izrādās, ka betona dakstiņiem nepieciešams tik maz kopšanas, ka to pat var nosaukt par neapkopjamu. Piemēram, betona dakstiņi nav jākrāso. Un, ja kāds dakstiņš smagos apstākļos saplīst, tad to ir iesējams nomainīt pa vienam, neaiztiekot citus dakstiņus.
8. Dakstiņu jumts apsūno
Pieaugot vecumam, betonam teorētiski būtu tikai jāsacietē. Tā patiešām tas ir, taču teorētiska iebilde ir attiecināma uz gadu desmitiem veciem betona jumtiem, kuriem dakstiņus izgatavoja, izmantojot Franca Krulla rūpnīcā ražotas speciālas formas. Šādi izgatavoti dakstiņi, kas ir līdz 100 gadiem veci, atkarībā no tā laika meistara rūpības var būt tik poraini, ka sūnu saknes var tos sadrupināt.
Mūsdienīgajā sausās presēšanas tehnoloģijā izgatavotie betona dakstiņi ir tik blīvi, ka pat mitrums nespēj iekļūt tajos, nemaz nerunājot par sūnām. Tādējādi apsūnošana ir tīri vizuāla problēma. Vai priekšrocība? Akmens jumts ir dabai tuvs un saplūst ar ainavu.
9. Betona dakstiņu krāsa noplūk
Pēc mūsdienu tehnoloģijas betona dakstiņus iespējams izgatavot no krāsaina maisījuma, kas pēc tam tiek pārklāts ar līmējošu krāsu uz ūdens bāzes. Virspusējā krāsa patiešām noplūk un kļūst nedaudz blāvāka nokrišņu un saules ietekmē, taču pašā materiālā krāsa saglabā dakstiņu tajā pašā tonī gadu desmitiem. Nav arī bažu, ka krāsa varētu lobīties un nākt nost lielos gabalos. Betona dakstiņi nav jākrāso – dakstiņu jumts noveco stilīgi.
10. Dakstiņu jumtam nepieciešams pamatnes segums
Dakstiņu jumtam nepieciešams pamatnes segums, taču tas nepieciešama visiem mūsdienu pārseguma materiāliem, jo siltināšanas materiālus lieto tāda biezuma slāņos, kādi agrāk nav pieprasīti vai lietoti. Pamatnes seguma vajadzību nosaka nepieciešamība ventilēt jumtu, izvadīt ēkas izdalītos ūdens tvaikus un neļaut rasties kondensātam.
Materiālu sagatavoja SIA "Lafarge Tekkin".
Lai arī dakstiņš ir viens no visvecākajiem jumta materiāliem, un tā īpašību kvalitāti var novērtēt gan Eiropā un Āzijā, gan tepat Latvijā, sabiedrības apziņā izveidojušies daži stereotipi, kuru apgāšanu vai pareizāk sakot – izskaidrošanu -, lūdzām veikt SIA "Lafarge Tekkin" speciālistiem.
1. Dakstiņu jumts ir dārgs
Jumts, kas izskatās solīdi, nekad nevar būt būvēts no lētiem materiāliem. Dakstiņu jumts nav dārgāks par citiem materiāliem. Drīzāk otrādi – paradoksālā veidā dakstiņu jumts var izrādīties lētāks nekā pirmajā acumirklī šķietami izdevīgākās dakstiņu jumta imitācijas. Nevienu materiālu nedrīkstētu salīdzināt, vadoties pēc vienību cenas, jo materiālu izlietojuma normas ir atšķirīgas. Tā tas ir arī ar jumta materiāliem. Piemēram, ja jumts ir ļoti sarežģīts, ar daudziem stūriem un izbūvēm, lielo plākšņu atgriezumi var viegli sasniegt pat trešdaļu no visa izlietojamā materiāla, taču tas neko daudz neietekmē dakstiņu reālo izlietojumu. Tādējādi, salīdzinot cenas, tajās būtu jāieskaita arī atgriezumi un dažādi stiprinājuma piederumi. Konkrēta cenu piedāvājuma saņemšanai lūdzam vērsties būvmateriālu veikalos.
2. Dakstiņu jumts ir smags
Jumta pārseguma materiālam jābūt svaram, lai vējš to neaizpūstu. Taču jumtu neveido tikai pārsegums. Ja skārds sver ap 5 kg/m² un dakstiņi ap 45 kg/m², tad patiesā slodze, kura atbilstoši aprēķiniem gulstas uz spārēm, sijām un ēkas nesošo konstrukciju, ir daudz lielāka. Piemēram, saskaņā ar padomju laiku SniP, sniega slodze tika aprēķināta līdz 140 kg/m². Pašreizējie normatīvi paredz rēķināt sniega slodzi līdz pat 180 kg/m² un vēl vairāk. Papildus tiek ņemta vērā arī konstrukciju masa, vēja un staigāšanas pa jumtu slodze. Pārseguma materiālu masas starpība ir salīdzinoši maza, un tā konstrukciju izmēru aprēķināšanā netiek ņemta vērā.
Vecu ēku balstošās konstrukcijas jau gadu desmitiem ir pārcietušas dažādas ar laika apstākļiem saistītas slodzes, piemēram, vētras un biezu, slapju sniegu, tādēļ ar dažu desmitu kilogramu svaru šīs solīdā vecuma konstrukcijas mēs vairs nespējam pārsteigt. Protams, pastāv arī kritiskas un šaubīgas situācijas, taču šādos gadījumos vienmēr var vērsties Celtniecības ekspertīzes centrā, kas dod bezmaksas vērtējumu dakstiņu jumta pieļaujamībai kādai konkrētai celtnei.
3. Dakstiņu jumts ir sarežģīti uzstādāms
Tā tas kādreiz noteikti bija, taču laiki mainījušies un līdzi atnācis arī betona dakstiņu jumts. Uzstādot betona dakstiņu jumtu, nav nepieciešamas īpašas iemaņas vai piederumi, kā dažiem citiem jumta pārseguma materiāliem. Pilnīgi pietiek ar kāpnēm, mērlenti, āmuru un naglām. Svarīgi ievērot uzstādīšanas instrukciju, jo tad jumtu spēj uzlikt gandrīz ikviens, kas prot turēt rokās āmuru. Instrukcijas prasības jāievēro obligāti un darba operācijas jāveic tieši tādā secībā, kā norādīts. Tas nozīmē, ka dakstiņu jumta uzlikšana sākas jau ar latiņu attāluma aprēķināšanu. Instrukciju var saņemt dakstiņu tirdzniecības vietās, "Lafarge Tekkin" pārstāvniecībā un žurnāla "DIY Lietpratējs"3.numurā.
4. Dakstiņu jumta balstošajām konstrukcijām vajag vairāk kokmateriālu
Kā jau minēts iepriekš, dakstiņi kā jumta materiāls noteikti ir smagāks nekā skārds un arī nedaudz smagāks par azbestšīferi. Saskaņā ar aprēķiniem šī starpība ir tik maza, ka neietekmē konstrukciju izvēli. Projektējot jaunas ēkas, parasti nav starpības, kāds pārseguma materiāls jumtam ir paredzēts. Spāru soli un augstumu nosaka siltināšanas materiālu izmēri. Dzīvojamās ēkas galvenokārt tiek siltinātas ar akmens vai stikla vati, kas tiek pārdota ruļļos vai loksnēs, un kuru izmērs ir nedaudz mazāks par 600 mm (600 mm ir kļuvis par spāru vai karkasa statņu standarta attālumu, no kura tiek atskaitīts spāres biezumam tuvs attālums, ņemot vērā, ka vate nedaudz jāsaspiež, lai tā pilnībā aizpildītu atveri starp konstrukciju elementiem).
Arī spāru šķērsgriezums atkarīgs no siltināšanas vajadzībām vai nepieciešamā biezuma. Ja ņem vērā, ka spāres solis ir 600 mm un šķērsgriezums 50 x 150 mm, tad šādas jumta konstrukcijas celtspēja ir vairākas reizes lielāka, nekā nepieciešams jebkuram izplatītam jumta pārsegumam. Paliek vēl latojums, taču lielākās jumta pārseguma materiālu daļas latojuma solis ir no 300 līdz 400 mm, un to šķērsgriezums ir tuvu 50 x 50 mm. Kā redzams, arī šeit nav nekādas starpības starp dažādiem materiāliem. Izrādās, ka kokmateriālu izlietojums nemaz nav atkarīgs no jumta materiāla.
5. Dakstiņi viegli plīst
Betona dakstiņi ir viens no izturīgākajiem jumta pārseguma materiāliem. Svarīgākais faktors ir dakstiņu materiāls – betons, kura stiprības īpašības, atšķirībā no citiem materiāliem, laika gaitā uzlabojas. Jo vecāki ir betona dakstiņi, jo tie cietāki. Betona dakstiņi ir uniformas dakstiņi, respektīvi, visiem dakstiņiem ir vienāda forma. Šādi dakstiņi bez problēmām ievietojami sev paredzētā vietā. Tomēr būtu jāseko, lai starp dakstiņiem un to savienojumiem nepaliktu netīrumi. Betona dakstiņi nav arī jāpiegriež (tas tuvāk aprakstīts instrukcijā). Tādējādi nepieciešamo dakstiņu daudzumu var precīzi aprēķināt jau pirms darbu sākuma.
6. Betona dakstiņi nav piemēroti restaurācijai
Ja ēka reiz uzcelta apjumšanai ar dakstiņu jumtu, jauns šāds pat klājums nedrīkstētu radīt nekādas problēmas. Protams, jumta konstrukcijas jāpārbauda, jānovērtē to stāvoklis un celtspēja.
Vēlams atcerēties, ka, piemēram, Vecrīgā lielākā daļa jumtu jau gadsimtiem bijuši apjumti ar dedzināta māla dakstiņiem, ka betons ir ievērojami vecāks celtniecības materiāls nekā Vecrīga, un pēc izskata betona no māla dakstiņiem var atšķirt tikai speciālists.
7. Dakstiņu jumta apkope ir sarežģīta
Šis apgalvojums ir samērā vienkārši apgāžams, jo jumtu mūžu ir viegli novērot. Darot to objektīvi, izrādās, ka betona dakstiņiem nepieciešams tik maz kopšanas, ka to pat var nosaukt par neapkopjamu. Piemēram, betona dakstiņi nav jākrāso. Un, ja kāds dakstiņš smagos apstākļos saplīst, tad to ir iesējams nomainīt pa vienam, neaiztiekot citus dakstiņus.
8. Dakstiņu jumts apsūno
Pieaugot vecumam, betonam teorētiski būtu tikai jāsacietē. Tā patiešām tas ir, taču teorētiska iebilde ir attiecināma uz gadu desmitiem veciem betona jumtiem, kuriem dakstiņus izgatavoja, izmantojot Franca Krulla rūpnīcā ražotas speciālas formas. Šādi izgatavoti dakstiņi, kas ir līdz 100 gadiem veci, atkarībā no tā laika meistara rūpības var būt tik poraini, ka sūnu saknes var tos sadrupināt.
Mūsdienīgajā sausās presēšanas tehnoloģijā izgatavotie betona dakstiņi ir tik blīvi, ka pat mitrums nespēj iekļūt tajos, nemaz nerunājot par sūnām. Tādējādi apsūnošana ir tīri vizuāla problēma. Vai priekšrocība? Akmens jumts ir dabai tuvs un saplūst ar ainavu.
9. Betona dakstiņu krāsa noplūk
Pēc mūsdienu tehnoloģijas betona dakstiņus iespējams izgatavot no krāsaina maisījuma, kas pēc tam tiek pārklāts ar līmējošu krāsu uz ūdens bāzes. Virspusējā krāsa patiešām noplūk un kļūst nedaudz blāvāka nokrišņu un saules ietekmē, taču pašā materiālā krāsa saglabā dakstiņu tajā pašā tonī gadu desmitiem. Nav arī bažu, ka krāsa varētu lobīties un nākt nost lielos gabalos. Betona dakstiņi nav jākrāso – dakstiņu jumts noveco stilīgi.
10. Dakstiņu jumtam nepieciešams pamatnes segums
Dakstiņu jumtam nepieciešams pamatnes segums, taču tas nepieciešama visiem mūsdienu pārseguma materiāliem, jo siltināšanas materiālus lieto tāda biezuma slāņos, kādi agrāk nav pieprasīti vai lietoti. Pamatnes seguma vajadzību nosaka nepieciešamība ventilēt jumtu, izvadīt ēkas izdalītos ūdens tvaikus un neļaut rasties kondensātam.
Materiālu sagatavoja SIA "Lafarge Tekkin".