10 iemesli, kāpēc mājas atjaunošana jāuzsāk jau tagad

Šī gada pavasarī uzsākta jauna valsts atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam ir pieejams atbalsta finansējums 16,6  milj. euro apmērā. Finansējums būs pietiekošs aptuveni 1030 ēku atjaunošanai, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Iepriekšējo gadu laikā atjaunotas vien aptuveni 3% daudzdzīvokļu ēkas Latvijā. Tas ir ļoti maz. Tāpēc "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis Juris Romaņenko pastāstīja, kā veikt  mājas atjaunošanu un kādas priekšrocības  no tā iegūst iedzīvotāji.

1.Kas ir grants?

Lai ziemā par apkuri maksātu mazāk un tajā pašā laikā arī nenosaltu, mājā nedrīkst būt siltuma zudumi. Nav iespējams palielināt energoefektivitāti, nomainot tikai logus un radiatorus. Māja zaudē siltumu caur sienām, pagrabiem, ieejas durvīm, bēniņiem. Lai panāktu maksimālu efektu, mājai nepieciešama atjaunošana. Tas īpaši attiecas uz tipveida daudzdzīvokļu ēkām, kuru konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām. Eiropas Savienība māju atjaunošanai piešķir finansējumu: līdz 2023. gadam Latvijas iedzīvotājiem pieejami 16,6 miljoni eiro.

Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum). Projektu pieņemšana programmā tika uzsākta 2016. gada jūlijā.

Atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pieejams vairākos veidos kā:

grants (dāvinājums);

garantijas;

tiešais Altum aizdevums;

tehniskās konsultācijas projektu sagatavošanai un veiksmīgai īstenošanai.

Granta apmērs tiek noteikts, balstoties gan uz projekta finansēšanas avotu, gan plānoto energoefektivitātes līmeni pēc projekta īstenošanas. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts komercbankas vai cita privātā investora finansējums, granta apmērs ir 36-50%  no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Savukārt gadījumos, kad komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu neizsniegs, būs iespēja saņemt Altum aizdevumu ar procentu likmi 2 %+EURIBOR apmērā, bet šajā gadījumā  granta apmērs nav tik liels (25-35% apmērā).

Šķietami labāks variants ir tad, ja ir izdevies saņemt lielāku grantu. Taču būs mājas, kurām būs izdevīgāk aizņemties uz garāku termiņu ar zemāku procentu likmi, saņemot mazāku grantu. Par izmaksu efektīvu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu uzskata tādu projektu, kura investīciju atmaksāšanās periods ir līdz 20 gadiem. Taču bez  šiem noteikumiem ir arī papildus kritēriji, kuriem jāpievērš uzmanība, ja  dzīvokļu īpašnieki vēlas atjaunot savu māju.  "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis Juris Romaņenko pastāstīja, kādus jautājumus iedzīvotāji uzdod visbiežāk un ko vajadzētu zināt, izvērtējot savas dzīvojamās mājas atjaunošanu.

2.Kāpēc vajag atjaunot savu māju?

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu,  kopumā jārenovē  60-70% no Latvijas ēku sektora, dzīvojamo ēku sektorā tie būtu ap 25 tūkstošiem dzīvojamo māju.  To tehniskais stāvoklis nolietojuma un konstruktīvu defektu dēļ nav labs.

Galvenie  ieguvumi veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanu:

līdz 50% no atjaunošanas izmaksām tiek apmaksāti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda;

apkures rēķini ir par 40-60% mazāki;

nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% apmērā uz 10 gadiem;

ievērojami tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats;

tiek uzlabots mikroklimats ēkas telpās;

būtiski palielinās dzīvokļu vērtība.

Šobrīd jau 13 RNP pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši "PAR" dzīvojamās mājas atjaunošanu, piesaistot ES līdzfinansējumu un tuvākajā laikā lēmumus varētu pieņemt arī vairāku citu ēku dzīvokļu īpašnieki.

3.Cik izmaksā mājas atjaunošana?

Iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošana vidēji izmaksā 150 eiro par kvadrātmetru. Tāpēc orientējošās kopējās izmaksas par savas mājas atjaunošanu ir viegli noteikt. Taču gala summa ir atkarīga gan no izvēlētajiem materiāliem, gan no plānotā darbu apjoma - vai tiks mainīti logi, siltināti bēniņi vai pagrabs, remontēta kāpņu telpa, u.t.t.

Jebkuras ēkas atjaunošanas galvenais uzdevums ir novērst siltuma zudumus  un uzlabot ēkas energoefektivitāti, samazinot kopējos dzīvokļu īpašnieku maksājumus par īpašuma uzturēšanu.

Plānojot šādu projektu, vispirms jāpiesaista sertificēts energoauditors (sertificētu energoauditoru saraksts pieejams Ekonomikas ministrijas mājaslapā). Vidējais dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņš  ir 160 kWh/m2   gadā. Taču ir mājas, kurām siltumenerģijas patēriņš ir līdz pat 230 kWh/m2 gadā . Šādas mājas siltināt ir izdevīgi, jo ieguldītie līdzekļi atmaksāsies īsākā laika periodā. Tām mājām, kas patērē mazāk par 160 kWh/m2, pamatot renovācijas nepieciešamību un ekonomisko atdevi būs grūtāk.

4.Vai siltumenerģijas patēriņa ziņā ir starpība starp tipveida projektu mājām?

Nevar teikt, ka 103. sērijas mājas patērē mazāk, bet 467. sērijas mājas – vairāk. Tāpēc, ka ir ļoti grūti atrast divas vienādas mājas pat vienas sērijas ietvaros. Mājas būvētas dažādos gados, ekspluatētas dažādi, tām ekspluatācijas laikā ir veikti dažādi remontdarbi - tie ir veikti dažādos laika periodos, izmantojot dažādus materiālus. Tāpēc pat divām blakus esošām vienas sērijas mājām siltuma zudumi var atšķirties.

Ir ļoti svarīgi saprast, cik daudz siltumenerģijas māja patērē pašlaik, kādus darbus iespējams veikt un kādu ekonomiju iespējams iegūt. Katrs renovācijas priekšlikums, katrs darbs, ko mēs varam veikt mājā, dod savu ekonomijas procentu – logu nomaiņa, bēniņu pārseguma vai pagraba griestu siltināšana, ārējo sienu siltināšana, ieejas durvju maiņa, inženiersistēmu maiņa, apkures un karstā ūdens cauruļvadu maiņa. Katrai mājai būs savs darbu saraksts.

Lai saņemtu maksimālo Eiropas Savienības grantu (50%), nepieciešams ar renovācijas palīdzību sasniegt enerģijas patēriņu apkurei (neskaitot karsto ūdeni) līdz 70 kWh/m2 gadā.

5.Vai visas Rīgas mājas var saņemt līdzfinansējumu?

Pēc mūsu aprēķiniem, ne vairāk kā 10% ēku (līdz 500 daudzdzīvokļu mājām), ko apsaimnieko RNP, atbilst izvirzītajiem siltumenerģijas patēriņa kritērijiem un ir spējīgas atmaksāt ieguldījumus 20 gadu laikā. Pārējām mājām atmaksāšanās termiņš būs garāks. Tomēr Altum sola veikt izmaiņas programmas nosacījumos, lai iespējami lielāks māju skaits varētu pieteikties pieejamajam finansējumam.

Pirms lemt par projekta uzsākšanu ir jāizvērtē tādi kritēriji kā  iedzīvotāju maksājumu  disciplīna par saņemtajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem, esošais mājas finanšu līdzekļu uzkrājums, no kura nepieciešams segt tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas. Ņemot vērā arī šos kritērijus, pagaidām, pirms nav veiktas izmaiņas programmasnosacījumos, pretendentu skaits uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu Rīgā sarūk līdz aptuveni 200 mājām.

6.Vai komunālie rēķini nekļūs lielāki?

Kā jau minēju, galvenais programmas noteikums – projektam jāatmaksājas 20 gadu laikā. Ja tas nenotiek, nauda netiek piešķirta. Jebkura projekta galvenajam mērķim jābūt – iedzīvotāji pēc mājas atjaunošanas veikšanas nedrīkst maksāt vairāk. Tas ir, rēķinos parādās maksa par mājas atjaunošanu, taču samazinās - siltumenerģijas patēriņš telpu apkurei līdz pat 40-60%, karstā ūdens sagatavošanas izmaksas, maksājums par nekustamā īpašuma nodokli, koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņš.

Ņemot vērā atjaunoto dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņa būtisko samazinājumu, novērojams, ka atjaunoto māju iedzīvotāju kopējie maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem (siltums, pārvaldīšanas maksa u.c., t.sk. kredīta maksājums) nav lielāki, kā iepriekš veiktie kopējie maksājumi pirms mājas atjaunošanas. Gluži pretēji - nereti atjaunotajās ēkās kopējie ikmēneša maksājumi pat samazinās, jo kopējais ietaupījums ir lielāks nekā aizņēmuma ikmēneša maksājums.

Tā, piemēram, dzīvojamā mājā Bauskas ielā 51, Rīgā siltumnoturības uzlabošanas darbi tika veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Rezultāts: dzīvojamās mājas Bauskas ielā 51, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki maksā par 53% mazākus rēķinus par apkuri nekā blakus esošo māju dzīvokļu īpašnieki.

7.Vai pēc atjaunošanas nenāksies veikt vēl kādu remontu?

Vai var gadīties tā, ka kredīta apmaksas periodā, kas ir 10-15 gadi, mājai nepieciešams veikt papildus remontdarbus? Viss ir atkarīgs no tā, kādi darbi  renovācijas laikā ir veikti. Piemēram, vai apkures sistēmas caurules nomainītas uz dzelzs vai vara caurulēm, kāda tehnoloģija pielietota fasādes siltināšanai (apmestā fasāde vai ventilējamā fasāde). Dažādām tehnoloģijām ir dažādi kalpošanas termiņi. Apmesto fasādi reizi desmit gados jāpārkrāso. Tāpēc tas, par kādu laiku tiks pagarināts mājas ekspluatācijas termiņš, ir atkarīgs no tā, kāda ir mājas konstrukcija – paneļu vai ķieģeļu, un no tā, kādi materiāli izmantoti renovācijas laikā. Katras konstrukcijas kalpošanas termiņš ir noteikts Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.907   2.pielikumā.

8.Kā sagatavoties mājas atjaunošanai?

Renovācijas sagatavošanās etapi soli pa solim:

Dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vai aptaujā pieņem pirmo lēmumu par dalību Altum programmā, kā arī lēmumu par tehniskās dokumentācijas (energoaudita pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums, projekts, būvdarbu tāme) sagatavošanu un pilnvarojumu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" veikt nepieciešamās darbības projekta īstenošanai. Minētais lēmums jāpieņem ar 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsojumu "par".

Lai būtu vieglāk izlemt jautājumu par mājas atjaunošanas veikšanu, vislabāk ir noskaidrot to cilvēku viedokli, kas jau ir veikuši savas mājas atjaunošanu. Latvijā ir jau 783 šādu māju (renovēto māju e-karte).

Visi dokumenti tiks iesniegti Altum. Altum darbinieki izvērtēs tehnisko dokumentāciju, pārbaudīs, vai iesniegtajos dokumentos nav pretrunu, vai ir iekļauti visi nepieciešamie tehniskie risinājumi, piemēram, nedrīkst rasties situācija, ka tehniskās apsekošanas atzinumā konstatēto problēmu novēršanai mājas atjaunošanas projektā nav paredzēts šīs problēmas risinājums. Pēc pozitīva Altum lēmuma par tehnisko dokumentāciju saņemšanas ir jāveic iepirkuma procedūras, lai noteiktu, cik izmaksās būvniecības darbi, būvuzraudzība un ar kādiem noteikumiem šī projekta atlikušo daļu (bez granta) varētu finansēt kredītiestādes.

Pēc tam, kad iegūta nepieciešamā informācija, jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības otrais lēmums, taču šoreiz jau par projekta īstenošanu. Līdz šā lēmuma pieņemšanai tiek izveidoti detalizēti aprēķini, cik konkrēti katrs dzīvoklis maksās par mājas atjaunošanu, kāda būs kredītiestādes piedāvātā procentu likme, uz kādu termiņu tiks piešķirts aizdevums un visas pārējās detaļas. Dzīvokļu īpašnieki šajā brīdī varēs nolemt, vai  vispār uzsākt mājas atjaunošanas procesu.

9.Ja Altum atsaka? Nauda ir tērēta par velti?

Principā, vēl pirms dokumentu iesniegšanas Altum, kļūst skaidrs, vai būs iespējams pamatot līdzekļu saņemšanu mājas atjaunošanai, vai nē. Protams, daudz problēmu var atklāties tikai pēc mājas tehniskās apsekošanas un tehniskās dokumentācijas sagatavošanas. Taču visbiežāk runa ir par projekta summu koriģēšanu. Piemēram, sākotnēji var būt plānots, ka ikmēneša maksājums aizņēmuma atmaksai sastādīs 40 eirocentus par 1 kvadrātmetru, taču pēc dokumentu sagatavošanas tiek nolemts izmantot dārgākus materiālus un projektā iekļaut papildus darbus, kā rezultātā maksa var pieaugt līdz 45 eirocentiem par 1 kvadrātmetru. Taču arī šeit pēc  dzīvokļu īpašnieku  vēlmes  visu ir iespējams labot. Ja dzīvokļu īpašnieki nav gatavi maksāt, tad no dažiem darbiem varbūt ir iespējams atteikties. Vai, tieši otrādi, kādus darbus var veikt papildus.

10.Cik ilgs ir ēkas atjaunošanas process?

Būvdarbi, atkarībā no ēkas platības, tiek veikti  12 līdz 20  nedēļās. Ilgāku laiku  aizņem tehniskās dokumentācijas  sagatavošana, saskaņošana, izvērtēšana, iepirkumu procedūras, u.c.

Kur meklēt papildus informāciju?

ES finansējuma saņemšanas kārtību dzīvojamo māju atjaunošanai regulē Ministru kabineta 15.03.2016. noteikumi Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi".

Ja jums rodas papildus jautājumi vai ir vēlme pieteikties konsultācijām klātienē, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: siltinasana@rnparvaldnieks.lv

Papildus informācija par māju atjaunošanu pieejama SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" mājaslapā, sadaļā "Māju atjaunošana", kā arī Altum mājaslapā.

Bez tam, aicinām apmeklēt informatīvo dienu pasākumus, ko sadarbībā ar ALTUM organizēs RNP, la uzzinātu vairāk par ieguvumiem no dzīvojamo māju atjaunošanas un par iespējām saņemt ES līdzfinansējumu

Tuvākie pasākumi:

29.11.2016. plkst.16:00 RNP Aleksandra Čaka ielā 42, Rīgā, zālē 1.stāvā;

06.12.2016. plkst. 16:00 iecirkņa "Jugla" Brīvības gatvē 430a, Rīgā, zālē 1.stāvā;

08.12.2016. plkst. 16:00 Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas konferenču zālē E. Smiļģa ielā 46, Rīgā;

13.12.2016. plkst. 16:00 iecirkņa "Austrumi" A.Deglava ielā 106 k-4, Rīgā, zālē.

riga.lv