15 gados Valmieras teātra rekonstrukcijā izlietoti 2,8 miljoni latu
Kopumā 15 gados Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijā izlietoti 2,8 miljoni latu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga.
Kopumā 15 gados Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcijā izlietoti 2,8 miljoni latu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga.
Kultūras ministres konsultants juridiskajos jautājumos Rolands Bortaščenoks, iepazīstoties ar maksātnespējīgās SIA "Vendena" prasības pieteikumu pret Valmieras Drāmas teātri un Kultūras ministriju par 314 703,15 latu piedziņu, konstatējis, ka strīda pirmsākumi meklējami 1994.gadā, kad būvdarbu finansēšana nav notikusi plānveidīgi atbilstoši iepriekš apstiprinātajam projektam.
Iespējams, sarežģījumi radušies Kultūras ministrijas atbildīgo amatpersonu un Valmieras Drāmas teātra nesaskaņotās rīcības dēļ. Tas izraisījis rekonstrukcijas darbu pārtraukšanu 1997.gadā. Jau 2001.gada 18.jūnijā SIA "Vendena" ir informējusi toreizējo kultūras ministri Karinu Pētersoni un Ministru prezidentu Andri Bērziņu par problēmām Valmieras teātra rekonstrukcijas gaitā.
Kultūras ministre Inguna Rībena 24.janvārī Valmierā tikās ar teātra direktoru Pēteri Sūci, lai noskaidrotu, kāpēc būvdarbi ievilkušies 15 gadu garumā un izpildīti tādā kvalitātē, ka šobrīd ir jārunā par rekonstrukcijas darbu rekonstrukciju. Ministre atzīst, ka teātra ēka ir jāsakārto atbilstoši institūciju izvirzītajām drošības prasībām, taču vienlaikus jāizvērtē Valmieras Drāmas teātra direktora Sūča un Kultūras ministrijas atbildīgo amatpersonu rīcības atbilstība valsts interesēm.
Kā jau ziņots, savukārt Valmieras domes izpilddirektors Jānis Baiks uzskata, ka pagājušajā gadā atsāktā Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcija ir apdraudēta, jo Kultūras ministrija vēl arvien vilcinās ar trīspusējā līguma parakstīšanu ar Valmieras Drāmas teātri un pilsētas domi.
Viesojoties Valmierā, kultūras ministre Rībena paziņojusi, ka neesot tiesīga līgumu parakstīt, kamēr nav apstiprināts valsts budžets 2003.gadam. Taču saskaņā ar budžeta projektu aptuveni piecas reizes ir samazinātas valsts investīcijas kultūras objektos valstī un tiem visiem kopā piešķirti tikai aptuveni 70 000 latu, tas ir, tieši tik, cik ir nepieciešams Valmieras Drāmas teātrim rekonstrukcijas kārtai, ko paredzēts veikt 2003.gadā. Turklāt līgums paredz vēl lielākas un ilglaicīgākas finansiālas saistības Kultūras ministrijai.
Valmieras dome, saskaņā ar Baika teikto, ir nobažījusies, ka pēc 14 gadu pārtraukuma beidzot "iekustinātā" teātra būvniecības pabeigšana, kam nepieciešami vismaz Ls 600 000, atkal apstāsies, jo Valmieras dome pati šādas finansiālas saistības uzņemties nespēj.
Līdzekļu piešķiršanas procesu varētu kavēt arī tiesas process, ko patlaban sācis bijušais teātra būvuzņēmums, likvidējamais SIA "Vendena", iesniedzot Vidzemes apgabaltiesā prasību par Ls 314 703 piedziņu no teātra un Kultūras ministrijas par celtniecības darbiem laikā no 1995.līdz 1998.gadam.
Pēc Valmieras domes un Drāmas teātra vadības domām, šī summa ir nepamatoti liela, turklāt tajā iekļauta arī 1995.gada inflācija, kā arī, piemēram, Ls 26 000 par celtniecības krāna dīkstāvi, kurā, pēc pašvaldības domām, nav vainojams būvdarbu pasūtītājs.
Tiesas datums vēl pagaidām nav noteikts, savukārt rekonstrukcijas turpmākā gaita būs zināma pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Kultūras ministres konsultants juridiskajos jautājumos Rolands Bortaščenoks, iepazīstoties ar maksātnespējīgās SIA "Vendena" prasības pieteikumu pret Valmieras Drāmas teātri un Kultūras ministriju par 314 703,15 latu piedziņu, konstatējis, ka strīda pirmsākumi meklējami 1994.gadā, kad būvdarbu finansēšana nav notikusi plānveidīgi atbilstoši iepriekš apstiprinātajam projektam.
Iespējams, sarežģījumi radušies Kultūras ministrijas atbildīgo amatpersonu un Valmieras Drāmas teātra nesaskaņotās rīcības dēļ. Tas izraisījis rekonstrukcijas darbu pārtraukšanu 1997.gadā. Jau 2001.gada 18.jūnijā SIA "Vendena" ir informējusi toreizējo kultūras ministri Karinu Pētersoni un Ministru prezidentu Andri Bērziņu par problēmām Valmieras teātra rekonstrukcijas gaitā.
Kultūras ministre Inguna Rībena 24.janvārī Valmierā tikās ar teātra direktoru Pēteri Sūci, lai noskaidrotu, kāpēc būvdarbi ievilkušies 15 gadu garumā un izpildīti tādā kvalitātē, ka šobrīd ir jārunā par rekonstrukcijas darbu rekonstrukciju. Ministre atzīst, ka teātra ēka ir jāsakārto atbilstoši institūciju izvirzītajām drošības prasībām, taču vienlaikus jāizvērtē Valmieras Drāmas teātra direktora Sūča un Kultūras ministrijas atbildīgo amatpersonu rīcības atbilstība valsts interesēm.
Kā jau ziņots, savukārt Valmieras domes izpilddirektors Jānis Baiks uzskata, ka pagājušajā gadā atsāktā Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcija ir apdraudēta, jo Kultūras ministrija vēl arvien vilcinās ar trīspusējā līguma parakstīšanu ar Valmieras Drāmas teātri un pilsētas domi.
Viesojoties Valmierā, kultūras ministre Rībena paziņojusi, ka neesot tiesīga līgumu parakstīt, kamēr nav apstiprināts valsts budžets 2003.gadam. Taču saskaņā ar budžeta projektu aptuveni piecas reizes ir samazinātas valsts investīcijas kultūras objektos valstī un tiem visiem kopā piešķirti tikai aptuveni 70 000 latu, tas ir, tieši tik, cik ir nepieciešams Valmieras Drāmas teātrim rekonstrukcijas kārtai, ko paredzēts veikt 2003.gadā. Turklāt līgums paredz vēl lielākas un ilglaicīgākas finansiālas saistības Kultūras ministrijai.
Valmieras dome, saskaņā ar Baika teikto, ir nobažījusies, ka pēc 14 gadu pārtraukuma beidzot "iekustinātā" teātra būvniecības pabeigšana, kam nepieciešami vismaz Ls 600 000, atkal apstāsies, jo Valmieras dome pati šādas finansiālas saistības uzņemties nespēj.
Līdzekļu piešķiršanas procesu varētu kavēt arī tiesas process, ko patlaban sācis bijušais teātra būvuzņēmums, likvidējamais SIA "Vendena", iesniedzot Vidzemes apgabaltiesā prasību par Ls 314 703 piedziņu no teātra un Kultūras ministrijas par celtniecības darbiem laikā no 1995.līdz 1998.gadam.
Pēc Valmieras domes un Drāmas teātra vadības domām, šī summa ir nepamatoti liela, turklāt tajā iekļauta arī 1995.gada inflācija, kā arī, piemēram, Ls 26 000 par celtniecības krāna dīkstāvi, kurā, pēc pašvaldības domām, nav vainojams būvdarbu pasūtītājs.
Tiesas datums vēl pagaidām nav noteikts, savukārt rekonstrukcijas turpmākā gaita būs zināma pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
