150.Latvijas Nacionālās operas ēkas jubilejas gadu LNO trupa uzsāks uz pilnībā atjaunotas skatuves
Piektdien, 30.augustā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, LNO vēsturiskās ēkas restaurācijas un interjeru projektu arhitekte Liesma Markova un SIA "Rīgas meži" vadība apmeklēja Latvijas Nacionālo operu, kur iepazinās ar tajā veiktajiem remontdarbiem.
LNO tehniskais direktors Vilmārs Šadris klātesošajiem uzsvēra, ka šovasar, gatavojoties ēkas jubilejas sezonai, Opernamā veikta virkne būtisku uzlabojumu, no kuriem daļa saistīta ar skatuves tehniskā aprīkojuma atjaunošanu, pašas skatuves seguma nomaiņu, apgaismojuma vadības sistēmu renovāciju u.c. mākslinieciskā procesa nodrošināšanai būtiskiem darbiem.
Apmeklējuma laikā amatpersonas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani novērtēja gan atjaunoto skatuvi, gan šogad veiktās portika grīdas rekonstrukcijas darbus Operas ēkas terasē.
Skatuves segums pēdējo reizi ticis mainīts pirms 17 gadiem – 1995.gadā. Ekspluatācijas laikā grīda bija kļuvusi nelīdzena, dēļu virsma – atskabargaina, koksnes šķiedras - sākušas atslāņoties, vietām izlūzuši arī grīdas dēļi. Tas būtiski apgrūtinājis baletdejotāju darbu, traucējot gan baleta drošībai un dekorāciju stabilitātei, iepriekš uzsvēra LNO vadība.
Ievērojot to, ka skatuves remontdarbus iespējams veikt tikai vasarā, t.i., sezonas pārtraukumā, pērn jūlijā pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma tika uzsākta lielākās daļas skatuves virsmas - 450 kvadrātmetru nomaiņa, šogad atjaunojot arī atlikušos 200 kvadrātmetrus. Skatuves segumam izvēlētas augstvērtīgas priedes koka sagataves (priežu dēļi no A klases bezzaru baļķiem), ko piegādāja SIA "Rīgas meži". Simtgadīgās Rīgas masta priedes jau vairākus gadsimtus visā pasaulē pazīstamas kā ļoti augstvērtīgs un elastīgs kokmateriāls. Skatuves grīdas segumam izmantotās priedes augušas Daugavas mežniecībā netālu no Ogres.
Latvijas Nacionālās operas ēka celta 1860.-1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822-1885) projekta. No 1990.-1995.gadam notika LNO ēkas rekonstrukcija un interjera restaurācija, tomēr daži apdares darbi tās ietvaros tika atlikti. Viens no tiem - greznā portika grīda, kurai gandrīz 20 gadus virs betona nebija nekāda dekoratīvā seguma, tādējādi radot disonējošu kontrastu ar blakus esošo beletāžas telpas vērtīgo parketu un apgrūtinot telpas kopšanu.
Pērn, operas skatuves pirmās kārtas remontdarbu uzsākšanas fāzē apmeklējot LNO, vicemērs Andris Ameriks, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un SIA "Rīgas nami" vadība vienojās par balkona grīdas seguma rekonstrukcijas nepieciešamību atbilstoši celtnes stilam un nozīmīgumam.
Šobrīd portika grīdas rekonstrukcija ir pabeigta. Tās segumam izvēlētas īpašas, Francijā pasūtītas rakstainas cementa flīzes, kas raksturīgas ēku stila interjeram, kas celtas 19.gs sešdesmitajos gados Eiropā.
"Cementa flīzes tiek uzskatītas par ļoti augstas klases grīdas segumu un tikušas izmantotas vairumā skaistāko sabiedrisko ēku un piļu interjeros. Tas ir cēls un ilgmūžīgs grīdas segums, kas skaisti noveco reizē ar namu", šodien klātesošajiem stāstīja SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, vienlaikus norādot, ka grīdas flīzēšanas darbs bijis atbildīgs un laikietilpīgs process, jo katra flīze ir roku darbs, viena no otras savstarpēji atšķiras, un tās jāieklāj bez šuvēm, saskaņojot rakstu.
Cementa flīzi veido tās virsma - vismaz 3 mm biezs krāsainas sapresētas masas slānis un apmēram 13-15 mm bieza cementa pamatne. Flīze savu izturību iegūst hidrauliskā spiedē, tā netiek tradicionāli apdedzināta kā keramiska flīze. Krāsainais raksts ir daļa no flīzes, nevis tikai krāsas vai glazūras slānis uz tās. Virsmai izmanto minerālu pigmentus, sajauktus ar balto portlandcementu un marmora pulveri, bet pamatnei – portlandcementu. Grīdas, uz kurām ir šīs flīzes, pazīstamas ar savu izturību un izsmalcināto izskatu.
Operas 2013/2014.gada sezona tiks atklāta 5.septembrī. Jaunā sezona operai būs īpaša, jo LNO vēsturiskajam namam šogad aprit 150 gadu jubileja.