building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi19830
Nozares ziņas33032
2006. gads būvniecībā : building.lv - par būvniecību Latvijā

2006. gads būvniecībā

Marts parasti ir laiks, kad uzņēmumos un statistikas pārvaldē ir apkopoti precīzi dati par pagājušā gada rezultātiem, tāpēc aktuālā tēmā šoreiz mazliet atskatāmies atpakaļ, lai paraudzītos, kas paveikts pērn.

Marts parasti ir laiks, kad uzņēmumos un statistikas pārvaldē ir apkopoti precīzi dati par pagājušā gada rezultātiem, tāpēc aktuālā tēmā šoreiz mazliet atskatāmies atpakaļ, lai paraudzītos, kas paveikts pērn.

Noskaidrosim, kādi ir kopējie apgrozījuma rādītāji 2006. gadā būvniecībā valstī, cik būvatļauju izsniegts pērn, kādi bijuši lielākie objekti un taujāsim par pagājušā gada rezultātiem dažiem zināmākajiem būvniecības uzņēmumiem.

Skaidrs, ka arī 2006. gadā būvniecība turpinājusi attīstīties, apjomi auguši, būvmateriālu cenas arī.

Izsniegtās būvatļaujas 2006. gadā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā būvvaldes izsniegušas 5868 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1296,5 tūkst. m². Savukārt 2005.gadā tika izsniegtas 4928 atļaujas ar kopējo platību 1064,9 tūkst. m². Palielinājies arī izsniegto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2006.gadā saņemtas 1378 būvatļaujas, kas ir par 28% vairāk nekā 2005.gadā. Būvatļaujas tiek izsniegtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Lielākā daļa jeb 78% atļauju izsniegtas jaunu māju būvniecībai (4580 būvatļaujas), taču 2005.gadā izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 77% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Visvairāk būvatļaujas jaunu viena dzīvokļu māju būvniecībai 2006.gadā izsniegtas Rīgas rajonā – 1980 būvatļaujas, kas veido 43% no kopējā šāda tipa būvatļauju skaita republikā. Rīgā saņemtas 530 būvatļaujas (12%), Ogres rajonā - 418 būvatļaujas (9%), Jelgavas rajonā – 224 (5%), Cēsu rajonā – 142 (3%), Jūrmalā – 141 (3%), Tukuma rajonā – 136 (3%), Jelgavā – 135 (3%).

No kopējā vasarnīcu un dārza māju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita (1378 būvatļaujas) 591 jeb 43% izsniegtas jaunu vasarnīcu un dārza māju būvniecībai ar kopējo platību 63,9 tūkst. m².

Jaunu šoseju, ielu un ceļu būvniecībai tika izsniegtas 174 būvatļaujas, sliežu ceļu būvniecībai – 5 būvatļaujas, kā arī 144 būvatļaujas jaunu maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībai ar kopējo garumu 238,1 km. 2006.gadā tika izsniegtas 1456 būvatļaujas jaunu vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībai ar kopējo līniju garumu - 810 km.

Būvniecības apjomi 2006. gadā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā būvniecības apjomi sasniedza 1131,6 miljonus latu, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2005.gadā.

Pērn ārpus valsts robežām Latvijas būvnieku saviem spēkiem veikto būvdarbu apjoms veidoja 10,5 miljonus latu (2005.gadā – 6,3 miljoni latu). Visvairāk būvdarbu veikts ES un NVS valstīs – attiecīgi 6,9 un 3,5 miljoni latu (2005.gadā – 2,8 un 2,4 miljoni latu). Tai pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijas Republikā veikuši būvdarbus 3,4 miljonu latu apmērā.

2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, jaunās būvniecības apjomi (rēķinot salīdzināmās cenās) palielinājušies par 22,2% jeb 106,8 miljoniem latu, bet remontu un rekonstrukcijas apjomi attiecīgi par 7,1% un 36,0 miljoniem latu.

Pērn jaunās celtniecības un remontu apjoms tiltu būvniecībā audzis 2,1 reizi, izglītības iestāžu ēku, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu – 1,4 reizes, administratīvo ēku un dzīvojamo māju – 1,2 reizes.

Tai pašā laikā maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecības apjomi samazinājušies par 22%, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku – par 11%.

2006.gadā ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 812,6 tūkst m², no tām par iedzīvotāju līdzekļiem - 388,9 tūkst.m² (2005.gadā - attiecīgi 552,2 un 324,7 tūkst. m²).


Pamanāmākie objekti 2006. gadā

2006. gadā ekspluatācijā nodoti daudzi tautsaimniecības objekti. Daži no interesantākajiem un pamanāmākajiem:

Daudzfunkcionālā izklaides un sporta būve "Arēna Rīga" (ģenerāluzņēmējs "Merks"). Arēnas būvniecība uzsākta 2004. gadā, ēka ir 140 metrus gara un 84 m plata, tās kopējais augstums ir 25 metri un tajā ir līdz 12 500 sēdvietas. Kopējā ēkas platība ir 22 750 kvadrātmetri un projektā investēti 20 000 000 lati.
20.jūnijā tika atklāta AS "Rīgas piena kombināts" siera rūpnīca, kas ir pirmā ražotne piensaimniecības nozarē, kura kopš neatkarības atgūšanas Latvijā uzcelta pilnībā no jauna. Rūpnīcas celtniecība tika uzsākta 2005.gada jūnijā. Tās celtniecība ir izmaksājusi 5,5 miljonus latu. Rūpnīcā investēti paša uzņēmuma līdzekļi, izmantotas kredītiespējas, kā arī ES fondu finansējums 1,2 miljoni latu. Siera rūpnīcas būvdarbus veica SIA "Remus".
SIA "Knauf" jaunā kaļķa un cementa rūpnīca- rūpnīcā investēti astoņi milj. eiro. 2007.gadā tiks paplašināta ģipškartona rūpnīca, kā arī modernizēta ģipša apmetumu rūpnīca. Kopumā 2006.un 2007.gadā Knauf investīciju apjoms Baltijā sasniegs 40 milj. eiro. Jaunā rūpnīca papildina Knauf ģipša apmetumu, ģipškartona plākšņu ražotņu kompleksu Sauriešos, Rīgas rajonā. Jaunā rūpnīca būvēta, lai apmierinātu augošo Baltijas tirgus pieprasījumu un ļautu saglabāt līdzšinējo cenu līmeni par spīti ilgstoši augstai inflācijai.
Tāpat 2006. gadā paplašināta viesnīca "Reval Hotel Latvia", Daugavpilī – rekonstruētā Vienības pamatskola, Aizkraukles rajonā – SIA "Nelss" Aizkraukles kokzāģētavas kokmateriālu poligons un muitas noliktava, Rīgas rajonā – SIA "Knauf" jaunā kaļķa un cementa rūpnīca un autoceļa "Via Baltica" posms Ādaži – Gauja, Valmierā – jauna biezpiena ražotne a/s "Valmieras piens".

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.