2012.gada nogalē spēkā stāsies jaunā Energoefektivitātes direktīva
Foto: 2012.gada nogalē spēkā stāsies jaunā Energoefektivitātes direktīva
Nolūkā sekmēt Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju pasaulē kā viena no ES politiku prioritātēm ir definēta energoefektivitātes palielināšana, kas kā viens no mērķiem iekļauts arī Eiropas Komisijas publicētajā komunikācijā "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei". Nacionālajā līmenī energoefektivitātes palielināšanas mērķis ietverts Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, kas Ministru kabinetā tika akceptēta 2010.gada novembrī.
Lai izveidotu kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai, izstrādāta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti (2012/27/ES), kas šāgada 14.novembrī publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:L:2012:315:SOM:EN:HTML ). Jaunā direktīva stāsies spēkā 2012.gada 4.decembrī. Direktīvas prasību pārņemšana dalībvalstīm jānodrošina 18 mēnešu laikā, bet atsevišķām prasībām ieviešanas laiks ir 12 mēneši no direktīvas spēkā stāšanās dienas. Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija uzsāks darbu pie jaunās Energoefektivitātes direktīvas prasību ieviešanas.
Jaunās Energoefektivitātes direktīvas īstenošana ļaus katrai dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā ievērojami ietaupīt enerģiju nākotnē, veicinot pāreju uz energoefektīvāku ekonomiku un palielinot reģiona rūpniecības un citu sektoru konkurētspēju. Energoefektivitāte ir vērā ņemams instruments, lai mazinātu atkarību no energoresursu importa un mazinātu klimata pārmaiņas.
Direktīva izstrādāta ar mērķi līdz 2020.gadam nodrošināt 20 % ietaupījumu no Eiropas Savienības primārās enerģijas patēriņa un panākt turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī pēc 2020. gada.
Direktīva paredz gan dalībvalstīm obligāti veicamus pasākumus, gan arī ieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanai. Uzsverot publiskā sektora nozīmi energoefektivitātes paaugstināšanā, kā viens no obligāti veicamajiem pasākumiem, dalībvalstīm noteikta prasība katru gadu renovēt 3 % no kopējā valstij piederošo un izmantojamo ēku platības.
Nolūkā līdz 2020.gada 31.decembrim sasniegt noteiktu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu dalībvalstīm ir pienākums izveidot tā saucamās energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas būs attiecināmas uz enerģijas piegādātājiem un enerģijas sadales uzņēmumiem, nosakot tiem pienākumu īstenot energoefektivitātes pasākumus pie gala patērētājiem.
Jaunajā Energoefektivitātes direktīvā daudz vairāk kā iepriekš uzsvērta kvalitatīvu energoauditu pieejamības nodrošināšana visiem galalietotājiem, jo īpaši uzņēmumiem, kas atbilst lielo uzņēmumu kategorijai, kam energoauditu veikšana būs obligāta.
Lai nodrošinātu enerģijas resursu efektīvu izmantošanu, jaunajā energoefektivitātes direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm līdz 2015.gada 31.decembrim veikt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu. Arī energoregulatoriem, veicot paredzētos uzdevumus attiecībā uz lēmumiem par gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras darbību, pienācīgu uzmanību būs jāpievērš energoefektivitātei.
Liela vērība jaunajā energoefektivitātes direktīvā ir pievērsta enerģijas (elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, karstā ūdens) uzskaites pilnveidošanai un patērētāju informēšanai. Dalībvalstīm būs pēc iespējas jānodrošina, ka patērētāju norēķini par enerģiju notiek, ņemot vērā enerģijas skaitītāju rādījumus, tostarp arī siltuma skaitītāju rādījumus, tādā veidā veicinot patēriņa regulēšanu. Ēkās, kurās nevar tehniski nodrošināt siltuma skaitītāju uzstādīšanu, jāizmanto individuālie siltummaksas sadalītāji. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka rēķinu informācija ir precīza, pamatojoties uz faktisko patēriņu, kā arī enerģijas lietotājiem būtu iespēja viegli piekļūt papildinformācijai par sava patēriņa vēsturi. Tādējādi patērētājiem tiks nodrošināta iespēja sekot līdzi saviem individuālā enerģijas patēriņa paradumiem, kas varētu motivēt efektīvāku enerģijas lietošanu.
Direktīvas priekšlikuma izstrādāšanas un apspriešanas laikā Latvijas pozīciju kopā ar sadarbības partneriem gatavoja Ekonomikas ministrija. Ministrijā tika izveidota darba grupa direktīvas priekšlikuma izvērtēšanai, kurā aktīvi piedalījās Latvijas Siltumražotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Fizikālās enerģētikas institūta, Rīgas domes Rīgas enerģētikas aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, AS "Latvijas gāze", AS "Latvenergo" un iesaistīto ministriju pārstāvji.
