2015. gada auditu rezultāti liecina - lielākie klupšanas akmeņi projektos arvien ir iepirkumi

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. Revīziju rezultāti liecina, ka izveidotās ES fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm.

"Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi," skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

"Ir jāsaprot, ka gadījumos, kad ir iesaistītas daudz dažādas valsts pārvaldes iestādes gan ES fondu, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu administrēšanā, kas sazarojas pa aktivitātēm un programmām, nodrošināt nevainojamu kopējās sistēmas darbību ir sarežģīti. Visbiežākie iemesli tam ir izpratnes un zināšanu trūkums, ko var ietekmēt personāla maiņa, vai, piemēram, kapacitātes trūkums, kā arī citi cilvēciskie faktori. Tāpēc vērtējums divi, raugoties Eiropas Komisijas (EK) acīm, ir uzskatāms par labu," skaidro N.Lasmane, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka iestādēm nav nepieciešams pilnveidoties. "Konstatējot kādas nobīdes no normas, tiek izteikti ieteikumi sistēmas darbības uzlabošanai, un to ieviešanai mēs rūpīgi sekojam līdzi," tā RI vadītāja. Viņa papildina, ka kopumā RI cenšas pieturēties pie zelta vidusceļa -  auditos atklāt un preventīvi novērst kļūdas, un tajā pašā laikā ievērot piesardzību, lai izteikto ieteikumu rezultātā projektu īstenotājiem neveidojas papildu birokrātiskais slogs.

Pērn ES fondu projektu pārbaužu laikā, līdzīgi kā visos iepriekšējos gados, vislielākās problēmas atklājās publisko iepirkumu jomā, galvenokārt tieši būvniecībā. "No visiem neattiecināmiem izdevumiem, kas ES fondos sastādīja teju 2,17 miljonus eiro, 95 procenti bija konstatēti iepirkumos. Arvien ES fondu administrējošo iestāžu vidū ir arī kapacitātes trūkumi -  tiek kavēti maksājumu pieprasījumu apstrādes termiņi," komentāru par būtiskākajām problēmām sniedz RI vecākā eksperte Inese Brēmene, kas atbildīga par Gada kontroles ziņojumu sagatavošanu, kurus EK iesniedz reizi gadā - ES fondu plānošanas periodā 2007-2013 līdz 31. decembrim, bet turpmāk ES fondu plānošanas periodā 2014-2020 līdz 15.februārim. I.Brēmene arī norāda, ka 2015. gada auditu rezultātā atklātais kļūdas līmenis ir 0,69%, kas ir zem EK noteiktā būtiskuma.

Savukārt pērn EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu veiktajās projektu pārbaudēs zīmīgākās problēmas bija saistītas ar samaksu par paveikto projektā iesaistītiem darbiniekiem, kā arī ar iegādāto pamatlīdzekļu nolietojuma attiecināšanu projektu izdevumos. Tomēr konstatētajām neatbilstībām nav augsts būtiskums, jo kļūdas līmenis EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu investīciju projektos pagājušajā gadā sastādīja 0,05%, kas arī ir zem EK noteiktā būtiskuma sliekšņa.

EK regulā noteiktais būtiskuma līmenis 2% apmērā ir robeža, kad konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka kopējā vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi.

FM Revīzijas iestāde ir neatkarīga ES fondu pārbaudes institūcija Latvijā, kuras izveidošana katrā Kohēzijas politiku ieviesošā ES dalībvalstī ir EK noteikta obligāta prasība. RI pienākums ir aizsargāt EK finansējumu un veicināt tā pareizu izlietojumu nacionālā līmenī. Par paveikto darbu katru gada RI sniedz EK neatkarīgu atzinumu, uz kuru balstoties, tiek pieņemts lēmums par izdevumu apstiprināšanu Latvijai.

Ar RI sagatavotajiem Gada kontroles ziņojumiem (GKZ) un Atzinumiem ir iespējams iepazīties šeit:

• ES fondi: http://www.esfondi.lv/gada-kontroles-zinojumi-2007-2013
• EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenti: http://norwaygrants.lv/?id=72