2015.gadā Latvijas ekonomikas pieaugums varētu sasniegt 2,8%, bet 2016.gadā - 3,2 %
Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Pie tam kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi palielinājās un 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums gada griezumā sasniedza 3,3%. Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujāka izaugsme nekā iepriekš tika prognozēts.
2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. 2015.gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
2015.gada trīs ceturkšņos investīcijas bija par 3,4% lielākas nekā pirms gada, ko lielā mērā noteica straujš investīciju pieaugums transporta nozarē. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.
Lai arī 2015.gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējie Latvijas ražotāju eksporta apjomi pieauga. 2015.gada desmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 1% lielāks nekā pirms gada. Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu – ES valstīm eksports šajā laikā pieauga par 2,8%. Lielāko devumu eksporta izaugsmē uz ES valstīm veidoja lauksaimniecības un pārtikas preču vērtības pieaugums. Pieauga arī ķīmiskās rūpniecības preču un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports. 2015.gada desmit mēnešos eksports uz Krieviju bija par 25,6% un uz pārējām NVS valstīm – par 6,4% mazāks nekā pirms gada. Straujo eksporta samazinājumu austrumu virzienā galvenokārt ietekmēja vājā ekonomiskā situācija Krievijā, daļēji arī Krievijas noteiktie pārtikas importa ierobežojumi. Vienlaikus jāatzīmē, ka uz trešajām valstīm Latvijas eksports šajā laikā pieauga par 15%, kas liecina, ka Latvijas ražotāji šādos grūtos apstākļos spēj atrast jaunus noieta tirgus.
Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015.gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (desmit mēnešos pieaugums gada griezumā par 3,9%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei. Stabili aug arī mazumtirdzniecības apgrozījums (deviņos mēnešos pieaugums gada griezumā par 5,7%). Palielinās sniegto komercpakalpojumu apjomi. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no pagājušā gada rādītājiem.
Turpinoties ekonomikas izaugsmei uzlabojas situācija darba tirgū. 2015.gada 3.ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 902 tūkstošus, kas bija par 1,8% vairāk nekā pirms gada. Nodarbināti bija 61,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Nozīmīgākais darbavietu pieaugums šajā laikā bija vērojams pakalpojumu sektorā – komercpakalpojumos, veselības un sociālos pakalpojumos, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Savukārt lielākais darbavietu skaita samazinājums bija apstrādes rūpniecībā (pārtikas ražošanā, īpaši zivju apstrādē, un apģērbu ražošanā), būvniecībā un valsts pārvaldē. Pieaugot nodarbinātībai, sarūk bezdarba līmenis – 3.ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.
Ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās iepriekšējos ceturkšņos, kā arī pēdējos mēnešos vērojamā stabilā apstrādes rūpniecības izaugsme un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ļauj prognozēt, ka 2015.gadā kopumā ekonomikas pieaugums varētu sasniegt 2,8%. Savukārt 2016.gadā ekonomikas izaugsme varētu būt vēl straujāka un sasniegt 3,2 %.
2016.gadā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta paplašināšanās iespējām. No vienas puses turpmāko eksporta dinamiku ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet no otras puses eksporta iespējas pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū – ES. Turpinās augt privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas būs tikai nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos periodos. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas, tomēr to dinamika 2016.gadā visticamāk būs mērena.
Privātā patēriņa pieaugums 2016.gadā sekmēs mazumtirdzniecības un citu – uz iekšējo tirgu orientēto nozaru izaugsmi. Pašreiz vērojamās pozitīvās tendences saglabāsies apstrādes rūpniecībā un ražošanas apjomi turpinās augt. Vienlaikus, lai apstrādes rūpniecība noturētu straujus pieaugums tempus, svarīgi ir spēt diversificēt produkcijas sortimentu un ieiet jaunos eksporta tirgos. Savukārt būvniecības nozares attīstība būs mērena. Nozares attīstība ir cieši saistīta ar ES fondu projektiem, līdz ar to straujāka nozares izaugsme sagaidāma pēc jaunā ES fondu plānošanas perioda aktivitāšu uzsākšanas.
Situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī 2016.gadā un nodarbināto skaits varētu palielināties līdz aptuveni 903 tūkstošiem jeb par aptuveni 1%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tādejādi nodarbinātības līmenis varētu sasniegt 62%, savukārt bezdarba līmenis samazināties līdz 8,6 %. Kopumā gan šogad, gan nākamgad lielāks nodarbināto skaita pieaugums sagaidāms uz iekšzemes pieprasījumu vērstajās nozarēs.
Tomēr jāatzīmē, ka svarīgākā loma Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā nākotnē ir spējai uzlabot konkurētspēju – ir kritiski svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt inovācijas kapacitāti.
em.gov.lv