"Zaļās mājas" ziņo par jaunas biznesa koalīcijas izveidi zaļās būvniecības atbalstam
"Pienācis laiks apjaust, ka mūsu šodienas izvēles ietekmē to, kā dzīvosim rīt. Būvējot mājokli, ikvienam lēmumam jābūt pārdomātam, apsverot visas iespējamās alternatīvas.
"Pienācis laiks apjaust, ka mūsu šodienas izvēles ietekmē to, kā dzīvosim rīt. Būvējot mājokli, ikvienam lēmumam jābūt pārdomātam, apsverot visas iespējamās alternatīvas. Zaļo būvniecību pārliecinoši var dēvēt par gudrāko alternatīvu, jo tā sniedz iespēju dzīvot tīrā un veselīgā vidē, tādu to saglabājot arī saviem bērniem," šodien notikušajā preses konferencē uzsvēra biedrības "Zaļās mājas" padomes priekšsēdētāja, uzņēmuma "Kolonna" valdes locekle, nekustamo īpašumu departamenta direktore Inga Piterniece.
Jaundibinātās biedrības "Zaļās mājas" mērķis ir veicināt zaļās būvniecības attīstību, kas respektē ekoloģiskos ierobežojumus un ir sociāli un finansiāli izdevīga. Atbalstot zaļo būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finansu sektora un dabas aizsardzības organizāciju vidus.
"Zaļā būvniecība ir ieguvums ne vien videi, bet visai sabiedrībai kopumā. Veiksmīgi sabalansējot globālās vajadzības un uzņēmēju intereses, tai ir labas attīstības perspektīvas. To pastiprina fakts, ka iniciatīva zaļās būvniecības atbalstam nākusi no biznesa organizācijām, kas apjautušas šīs problēmu svarīgumu," uzrunā žurnālistiem norādīja biedrības "Zaļās mājas" padomes loceklis, Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs.
"Mājas ir tuvākais un svarīgākais dzīves balsts. Moderno būvniecības risinājumu izsvērta izmantošana dzīves telpas radīšanā sniedz iespēju paaugstināt savas dzīves kvalitāti, turklāt sniedz ieguldījumu visas sabiedrības labklājībā. Šo iemeslu dēļ savās izvēlēs nedrīkstam būt pavirši un vienaldzīgi," uzskata biedrības "Zaļās mājas" padomes loceklis, Aizkraukles Bankas padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Bergmanis.
Šobrīd notiekošais būvniecības bums iezīmē sabiedrības vēlmi un iespējas dzīvot labāk. Līdz ar dzīves līmeņa pakāpenisku paaugstināšanos Latvijā nekustamo īpašumu tirgū vērojams augošs pieprasījums pēc mājokļu iegādes un rekonstrukciju darbiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā būvniecības apjomi palielinājušies par 22,2%, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi kāpuši par 7,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
"Sabiedrībā pieaug atbalsts un interese arī par vidi saudzējošu būvniecību, ko apliecina atsevišķi realizētie projekti un to ieceres. Tomēr sabiedrības vairākums mājokļa izvēlē joprojām kā būtiskāko kritēriju izvirza celtniecības izmaksas, ēku uzturēšanas, kvalitātes un sabalansētas attīstības jautājumus novirzot otrajā plānā. Rezultātā, būdami nepietiekami informēti, nekritiski un neizvēlīgi, patērētāji mēdz šķirties no lielām naudas summām par dažkārt nekvalitatīviem, videi un pašu veselībai nedraudzīgiem mājokļiem," norādīja Inga Piterniece.
Lai gan normatīvie akti nosaka videi draudzīgu kritēriju piemērošanu publiskajos iepirkumos, praksē tas netiek īstenots. To ilustrē, piemēram, fakts, ka tikai divas sporta zāles Latvijā celtas, izmantojot videi un veselībai draudzīgākus materiālus (koka konstrukcijas). Nepastāv arī noteikti priekšnosacījumi zaļā iepirkuma piemērošanai pašvaldību daudzdzīvokļu būvniecībā.
Situācijas risināšanai pozitīvā virzienā izveidota biedrība "Zaļās mājas". Tās padome, apvienojot uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, veido platformu zaļās būvniecības ideju iedzīvināšanai kā individuālā, tā politiskā līmenī.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns uzsver: "Mūsdienu zaļās būvniecības koncepcija nenozīmē atgriešanos pirmskomforta laikmetā. Tas ir veids, kā dzīvot dabiskāk, neatsakoties no ierastajām ērtībām un kvalitātes standartiem. Efektīvāk patērēta enerģija, atjaunojami un gudrāk izlietoti resursi, zemāki ēku uzturēšanas izdevumi – šīs ir galvenās zaļās būvniecības priekšrocības. Ņemot vērā augošos enerģijas tarifus, energoietilpīgo būvmateriālu un tradicionālo kurināmo resursu sadārdzināšanos, "zaļi" būvēts mājoklis ir vērtība, kas sevi pierādīs gadiem ilgi."
Laikā, kad iedzīvotāju uzmanības lokā arvien biežāk nonāk jautājumi par atmosfēras piesārņojuma draudiem un ar to saistītajām klimata izmaiņām, zaļā būvniecība piedāvā reālus risinājumus šo problēmu mazināšanā. Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) pētījums pierāda – ja Eiropā tiktu piemēroti zaļāki standarti jaunu ēku būvniecībā un esošo uzturēšanā, pašreizējo enerģijas patēriņu būtu iespējams samazināt par vairāk kā piektdaļu, turklāt ik gadu tiktu aizkavēta līdz 45 miljonu tonnu CO2 izmešu nonākšana atmosfērā.
"Turklāt dabai draudzīga dzīves vide ir kas vairāk par fizisku telpu, kurā justies labi – tas ir stabils pamats veselīgākam un harmoniskākam dzīves stilam," pārliecināts biedrības valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns.
Informāciju sagatavoja
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 7065964, 29656429
ieva.krumina@latvianwood.lv
Jaundibinātās biedrības "Zaļās mājas" mērķis ir veicināt zaļās būvniecības attīstību, kas respektē ekoloģiskos ierobežojumus un ir sociāli un finansiāli izdevīga. Atbalstot zaļo būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finansu sektora un dabas aizsardzības organizāciju vidus.
"Zaļā būvniecība ir ieguvums ne vien videi, bet visai sabiedrībai kopumā. Veiksmīgi sabalansējot globālās vajadzības un uzņēmēju intereses, tai ir labas attīstības perspektīvas. To pastiprina fakts, ka iniciatīva zaļās būvniecības atbalstam nākusi no biznesa organizācijām, kas apjautušas šīs problēmu svarīgumu," uzrunā žurnālistiem norādīja biedrības "Zaļās mājas" padomes loceklis, Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs.
"Mājas ir tuvākais un svarīgākais dzīves balsts. Moderno būvniecības risinājumu izsvērta izmantošana dzīves telpas radīšanā sniedz iespēju paaugstināt savas dzīves kvalitāti, turklāt sniedz ieguldījumu visas sabiedrības labklājībā. Šo iemeslu dēļ savās izvēlēs nedrīkstam būt pavirši un vienaldzīgi," uzskata biedrības "Zaļās mājas" padomes loceklis, Aizkraukles Bankas padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Bergmanis.
Šobrīd notiekošais būvniecības bums iezīmē sabiedrības vēlmi un iespējas dzīvot labāk. Līdz ar dzīves līmeņa pakāpenisku paaugstināšanos Latvijā nekustamo īpašumu tirgū vērojams augošs pieprasījums pēc mājokļu iegādes un rekonstrukciju darbiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā būvniecības apjomi palielinājušies par 22,2%, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi kāpuši par 7,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
"Sabiedrībā pieaug atbalsts un interese arī par vidi saudzējošu būvniecību, ko apliecina atsevišķi realizētie projekti un to ieceres. Tomēr sabiedrības vairākums mājokļa izvēlē joprojām kā būtiskāko kritēriju izvirza celtniecības izmaksas, ēku uzturēšanas, kvalitātes un sabalansētas attīstības jautājumus novirzot otrajā plānā. Rezultātā, būdami nepietiekami informēti, nekritiski un neizvēlīgi, patērētāji mēdz šķirties no lielām naudas summām par dažkārt nekvalitatīviem, videi un pašu veselībai nedraudzīgiem mājokļiem," norādīja Inga Piterniece.
Lai gan normatīvie akti nosaka videi draudzīgu kritēriju piemērošanu publiskajos iepirkumos, praksē tas netiek īstenots. To ilustrē, piemēram, fakts, ka tikai divas sporta zāles Latvijā celtas, izmantojot videi un veselībai draudzīgākus materiālus (koka konstrukcijas). Nepastāv arī noteikti priekšnosacījumi zaļā iepirkuma piemērošanai pašvaldību daudzdzīvokļu būvniecībā.
Situācijas risināšanai pozitīvā virzienā izveidota biedrība "Zaļās mājas". Tās padome, apvienojot uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, veido platformu zaļās būvniecības ideju iedzīvināšanai kā individuālā, tā politiskā līmenī.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns uzsver: "Mūsdienu zaļās būvniecības koncepcija nenozīmē atgriešanos pirmskomforta laikmetā. Tas ir veids, kā dzīvot dabiskāk, neatsakoties no ierastajām ērtībām un kvalitātes standartiem. Efektīvāk patērēta enerģija, atjaunojami un gudrāk izlietoti resursi, zemāki ēku uzturēšanas izdevumi – šīs ir galvenās zaļās būvniecības priekšrocības. Ņemot vērā augošos enerģijas tarifus, energoietilpīgo būvmateriālu un tradicionālo kurināmo resursu sadārdzināšanos, "zaļi" būvēts mājoklis ir vērtība, kas sevi pierādīs gadiem ilgi."
Laikā, kad iedzīvotāju uzmanības lokā arvien biežāk nonāk jautājumi par atmosfēras piesārņojuma draudiem un ar to saistītajām klimata izmaiņām, zaļā būvniecība piedāvā reālus risinājumus šo problēmu mazināšanā. Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) pētījums pierāda – ja Eiropā tiktu piemēroti zaļāki standarti jaunu ēku būvniecībā un esošo uzturēšanā, pašreizējo enerģijas patēriņu būtu iespējams samazināt par vairāk kā piektdaļu, turklāt ik gadu tiktu aizkavēta līdz 45 miljonu tonnu CO2 izmešu nonākšana atmosfērā.
"Turklāt dabai draudzīga dzīves vide ir kas vairāk par fizisku telpu, kurā justies labi – tas ir stabils pamats veselīgākam un harmoniskākam dzīves stilam," pārliecināts biedrības valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns.
Informāciju sagatavoja
Ieva Krūmiņa,
Biedrības "Zaļās mājas"
Sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja
Tālr. 7065964, 29656429
ieva.krumina@latvianwood.lv
