49 % rīdzinieku iestājas par kādreizējā kinoteātra "Spartaks" ēkas piebūves nojaukšanu
Gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku, paužot viedokli par to, kādam pēc renovācijas un restaurācijas darbu noslēguma būtu jābūt kinoteātra "Rīga" ārējam veidolam, izvēlējušies atbildi: "Jānojauc kādreizējā kinoteātra "Spartaks" ēkas piebūve, kurā šobrīd atrodas spēļu zāle "Klondaika"", liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā un jūnijā veiktās aptaujas rezultāti.
Gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku, paužot viedokli par to, kādam pēc renovācijas un restaurācijas darbu noslēguma būtu jābūt kinoteātra "Rīga" ārējam veidolam, izvēlējušies atbildi: "Jānojauc kādreizējā kinoteātra "Spartaks" ēkas piebūve, kurā šobrīd atrodas spēļu zāle "Klondaika"", liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā un jūnijā veiktās aptaujas rezultāti.
Biežāk nekā caurmērā par šādu risinājumu bijuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadā, latvieši, LR pilsoņi, kā arī pilsētas Centra rajonā un Kurzemes rajonā dzīvojošie.
To, ka kinoteātra "Rīga" ārējam veidolam jāpaliek tādam, kāds tas ir pašlaik, atzīmējuši 26% aptaujāto, bet 25% atzinuši, ka viņiem "nav viedokļa šajā jautājumā".
"Arhitektiem un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem, kas pauduši tik dažādus un atšķirīgus viedokļus par kinoteātra "Rīga" ārējo veidolu, pilsētnieku paustā nostāja varētu kalpot par svarīgu argumentu", uzskata Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). "Līdz šim notikušajās diskusijās bieži vien sarunas centrā tikuši izvirzīti ne tie nozīmīgākie fakti, kas turklāt ne vienmēr bijuši līdz galam pārbaudīti un atbilduši patiesībai. Bet pamata jautājums, kas jārisina, ir par unikālās un greznās 1924.gadā celtās kino "Rīga" ēkas, kam nav līdzinieces Baltijā, iespējami labāku atgriešanu tajā pilsētvidē, kas šobrīd ap to izveidojusies."
www.riga.lv
Biežāk nekā caurmērā par šādu risinājumu bijuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadā, latvieši, LR pilsoņi, kā arī pilsētas Centra rajonā un Kurzemes rajonā dzīvojošie.
To, ka kinoteātra "Rīga" ārējam veidolam jāpaliek tādam, kāds tas ir pašlaik, atzīmējuši 26% aptaujāto, bet 25% atzinuši, ka viņiem "nav viedokļa šajā jautājumā".
"Arhitektiem un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem, kas pauduši tik dažādus un atšķirīgus viedokļus par kinoteātra "Rīga" ārējo veidolu, pilsētnieku paustā nostāja varētu kalpot par svarīgu argumentu", uzskata Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). "Līdz šim notikušajās diskusijās bieži vien sarunas centrā tikuši izvirzīti ne tie nozīmīgākie fakti, kas turklāt ne vienmēr bijuši līdz galam pārbaudīti un atbilduši patiesībai. Bet pamata jautājums, kas jārisina, ir par unikālās un greznās 1924.gadā celtās kino "Rīga" ēkas, kam nav līdzinieces Baltijā, iespējami labāku atgriešanu tajā pilsētvidē, kas šobrīd ap to izveidojusies."
www.riga.lv