49 % negadījumu īpašumos notiek bojātu cauruļvadu dēļ
Negadījumi, kas saistīti ar cauruļvadu plīsumiem, ir izplatītākie īpašumu apdrošināšanā, turklāt biežāk plīst tieši kanalizācijas caurules, kas vecā dzīvojamā fonda mājās ir kritiskā stāvoklī.
Pamatā, 49 % negadījumu, kas notiek dzīvojamā sektorā saistīti ar applūdi un tvaika vai šķidruma noplūdi, kā rezultātā tiek bojāts ne vien īpašums, bet arī manta tajā. Notiekot šādam negadījumam, izdevumi mājokļa remontam ir vidēji 1000 latu, taču nereti, ja, piemēram, noticis caurules plīsums, īpašniekam būs nepieciešami papildus līdzekļi sava mājokļa remontam, jo radušos bojājumu novēršana var būt dārga un ne vienmēr ir pieejami neparedzēti finanšu līdzekļi. Turklāt liela zaudējumu daļa ir sabojātā manta – ledusskapji, mēbeles, datortehnika, TV un audio iekārtas, utt.
Renārs Duntavs, "BTA Insurance Company" SE, Īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs: "Daudzdzīvokļu namos par iemeslu negadījumiem lielākoties ir ūdens vai kanalizācijas cauruļu plīsumi. Īpaši bieži tas notiek vecā dzīvojamā fonda namos, kur caurules nav mainītas kopš ēku celšanas brīža. Pēc mūsu datiem šādu gadījumu skaits ik gadu pieaug vismaz par 15 procentiem. Kopumā rudens un ziema ir laiks, kad negadījumu skaits, kas saistīti ar šķidruma vai tvaika noplūdi, kā arī applūdi, pieaug pat par 63 procentiem. Tam ir vairāki iemesli. Uzsākot apkures sezonu, daudzi privātmāju īpašnieki pārvērtē savas apkures sistēmas iespējas, kā rezultātā pārkarst un plīst ūdens boilers."
Tāpat applūdes notiek tādēļ, ka ir bojāts ēkas jumts vai tas nav savlaicīgi notīrīts no biezās sniega kārtas. Īpaši ziemas periodā pieaug pieteikumu skaits, kad ēku augšējo stāvu dzīvokļi bojāti kūstošā sniega vai ledus dēļ. Jāatgādina gan, ka apdrošinātājam ir tiesības atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja nams nav uzturēts kārtībā un bojājumi radušies pašu cilvēku vai nama apsaimniekotāja vainas dēļ. Tāpēc, ja ēkas jums netiks tīrīts savlaicīgi un tādēļ iestājies apdrošināšanas gadījums, atlīdzību var arī neizmaksāt.
Ja negadījums noticis privātmājā, tad cietējs parasti ir tikai attiecīgās ēkas īpašnieks, taču, ja applūde notikusi daudzdzīvokļu namā, tiek bojāts ne vien dzīvoklis, kurā notikusi nelaime, bet arī apakšējā stāva kaimiņu dzīvoklis – nolieti griesti un sienas, bojāta elektrotehnika.
"Cilvēkiem, kuri apdrošina pie mums savu īpašumu, vienmēr iesakām apdrošināt arī civiltiesisko atbildību. Tā ir iespēja pasargā sevi no finansiāliem izdevumiem, ja esam nodarījuši kaitējumu citu īpašumam vai mantai. Ja agrāk varējām teikt, ka sabiedrībā valda mīts, ka mājokļa apdrošināšana ir dārgs prieks un lieki izdevumi, pēdējā laikā situācija mainījusies. Apdrošināšanu iegādājas daudz aktīvāk nekā agrāk, piemēram, apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums, salīdzinot 2010. un 2012. gada pirmos pusgadus, ir ap 34 %, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri nepamatoti pārliecināti, ka ar viņiem nekas nevar notikt. Taču ik dienu notiek nelaimes gadījumi, kad bojā iet īpašumi vai cilvēka nolaidības dēļ tiek bojāts trešo personu īpašums. Ja apdrošināšana cilvēkiem nav bijusi, viss īpašums jāatjauno par saviem līdzekļiem, kā arī vēl jākompensē kaimiņiem nodarītie zaudējumi Apdrošinoties cilvēks pasargā sevi no neplānotiem izdevumiem, turklāt apdrošināšanas polises gada maksa nav liela, vidēji LVL 45 gadā, bet iegādājoties akcijas laikā- vēl lētāk," uzsver Renārs Duntavs
Ja runājam par negadījumiem, kas notiek ar nekustamajiem īpašumiem - tiem raksturīga sezonalitāte. Rudenī un ziemā lielākoties ir ledus un sniega radītie bojājumi, kā arī uguns nelaimes nepareizi uzstādītu, neapkoptu vai bojātu apkures katlu vai novecojušas un nedrošas elektrosistēmas dēļ. Svētkos tie ir ugunsgrēki, ko izraisa eglīšu vai Adventes vainagu aizdegšanās. Tostarp pavasarī īpašumi cieš no plūdiem, vētrām un kūlas dedzināšanas, kā arī garnadži atklāj savu sezonu, kas visvairāk izpaužas vasarā, kad sācies atvaļinājumu laiks un daudzi īpašumi atstāti bez uzraudzības.