5 lietas, kas visbiežāk satrauc iedzīvotājus ēku atjaunošanā

Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir atjaunotas aptuveni tikai 740 daudzdzīvokļu ēkas, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tie ir vien aptuveni 2% no padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku skaita valstī.  Tomēr daudzām ēkām nepieciešama atjaunošana, lai nodrošinātu drošību ēkās, uzlabotu iedzīvotāju komforta līmeni un energoefektivitāti, samazinātu rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un pagarinātu kalpošanas laiku. Kā viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji kūtri iesaistās ēku atjaunošanā, ir iedzīvotāju aizspriedumi, kas kavē pieņemt lēmumu.

Rakstā ieskicējām 5 lietas, kas visbiežāk satrauc iedzīvotājus ēku atjaunošanā.

Vai tas ir dārgi?
Protams, atjaunošana nozīmē izmaksas, kas skar visus mājas iedzīvotājus, taču tam ir pieejams arī Eiropas Savienības finansējums. Tāpat jāatceras, ka jau pēc darbu pabeigšanas, ēka kļūs energoefektīvāka, tāpēc maksājumi par apkuri samazināsies. Lielākajā daļā jau realizēto projektu to īpašnieki atzīst, ka maksājumi pēc atjaunošanas ir pat mazāki nekā pirms būvdarbu veikšanas, šad tad ņemot vērā arī bankas kredīta procentu maksājumus. Alternatīva ir turpināt maksāt lielas summas par patērēto enerģiju, galvenokārt, importētas dabasgāzes veidā.

No Eiropas struktūrfondu finansējuma parasti tiek segti 15-20% atjaunošanas izmaksu, taču atsevišķos gadījumos izdevies panākt pat 50% līdzfinansējumu. Ir apstiprināts, ka arī turpmākajos 6 gados Latvijas daudzdzīvokļu namu atjaunošanai būs pieejams Eiropas finansējums. Par finansējuma iespējām un variantiem jāsazinās ar AS "Attīstības finanšu institūciju Altum".

Eksperti lēš, ka visaptveroša atjaunošana pagarina ēku kalpošanas laiku vēl par vismaz 30 gadiem, izmaksājot tikai aptuveni 1/8 no jaunas ēkas būvniecības. Tas ir ieguldījums, kuru novērtēs arī nākamās paaudzes. Atjaunošanas darbu apjoms var būt dažāds, bet kopumā tas ir plašs darbu komplekss, sākot no ārsienu siltināšanas, pagraba, bēniņu pārsegumu remonta, līdz pat logu un durvju nomaiņai koplietošanas telpās vai pat dzīvokļos. Iespējams vienlaikus veikt arī lodžiju stiklošanu un cauruļu nomaiņu. Noteikti nedrīkst aizmirst arī ventilācijas izveidošanu vai sakārtošanu.

Vai "bonusā" ir arī pelējums?
Ēku atjaunojot, tā iegūst jaunu ārējo "čaulu", samazinot siltuma zudumus un samazinot arī gaisa kustību. Paralēli ir jādomā par ventilāciju, lai šādā namā neveidotos pelējums. Vienkāršākais risinājums ir regulāri vēdināt telpas vai vismaz izmantot daudzos logos jau iebūvēto vēdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu telpās. Ja ēka ir siltināta, tās logi visu laiku ir aizvērti, bet radiatori atslēgti, jo siltums telpās saglabājas labāk, tad telpās veidojas kondensāts, logi noraso un likumsakarīga ir arī pelējuma rašanās.

Veiksmīga ventilācijas sistēma būtiski uzlabo dzīvokļa mikroklimatu. Ar katru gadu tiek ieviestas jaunas tehnoloģiskas inovācijas, un arī dzīvojamām mājām ir atrasti daudzi veiksmīgi risinājumi ventilācijas sistēmai.

Kāda jēga?
Iedzīvotāji, kuri nav iedziļinājušies jau realizēto projektu atsauksmēs un ekspertu ieteikumos, nereti satraucas, ka atjaunošanas rezultātā ietaupījuma var nebūt, ka darbi tiks veikti nepietiekami augstā līmenī un rezultātā izmaksas tikai paaugstināsies. Tiesa, izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju pakalpojumus, šādu precedentu nav bijis. Piemēram, Rīgā un Valmierā realizētajos projektos ietaupījums pēc darbu pabeigšanas nevienā objektā nav mazāks par 40%, bet dažkārt sasniedz pat 60%. Protams, darbu kvalitātei ir nozīmīga loma, tāpēc, izvēloties būvdarbu veicēju, jāvērtē arī iepriekš realizēto projektu kvalitāte un klientu atsauksmes.

Taču ietaupītie apkures rēķini nav vienīgais taustāmais ieguvums no ēku atjaunošanas. Mazāk būs jāmaksā arī par karstā ūdens sagatavošanu un patērēto elektrību koplietošanas telpās, atsevišķas pašvaldības atjaunotajiem namiem piešķir nekustamā īpašuma atlaides un / vai samazina apsaimniekošanas maksu. Papildus tam pagarinās ēkas kalpošanas laiks un pieaug dzīvokļa tirgus vērtība, kā arī iedzīvotāji šādā namā jutīsies komfortablāk.

Vai nevar vēlāk?
Lielākā daļa jeb gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju mitinās daudzdzīvokļu namos. Pārliecinoši lielākā daļa no viņiem dzīvo padomju laikā celtajās ēkās. Medijos jau ir parādījušās ziņas par padomju laiku ēku brukšanu vai arī bojājumiem to konstrukcijās. Visticamāk, jaunu ēku celtniecība nespēs paredzamā nākotnē nodrošināt jaunas mājvietas padomju namos dzīvojošajiem. Jo ilgāk šīs ēkas kalpo, jo lielāki siltuma zudumi tajās ir un nepieciešams vairāk resursu, lai nodrošinātu apkuri. 2009.gadā kopējā apkurināmā platība valstī bija 87 miljoni kvadrātmetru. Arī daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanas izmaksas tikai palielinās, tāpēc ir būtiski par ekonomiju domāt iespējami drīz, rēķinoties arī, ka ēku atjaunošanas projekts nevar tikt realizēts īsā laikā.

Ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka ar ēkas atjaunošanu nevar vilcināties. Piemēram, ja mājoklī pirmajā stāvā ir aukstas grīdas, ja augšējos stāvos vasarā ir ļoti karsti, ja tek jumts, grūst balkoni vai arī var redzēt, ka balkons palēnām atdalās no mājas sienas, ir bojātas caurules, veci vai slikti izolēti logi, izdrupušas šuves starp paneļiem. Neko labu nevēsta arī pelējums dzīvoklī, patvaļīgi uzstādītas papildu apsildes ierīces un bez saskaņošanas aizstiklotas lodžijas.

Vai kaimiņi piekritīs?
Lai uzsāktu ēkas atjaunošanu, jāsaņem vismaz 2/3 (ieteicams būtu 75%) ēkas īpašnieku atbalsts. Tas nereti ir būtiskākais iemesls, kāpēc siltināšanas formalitāšu kārtošana ievelkas. Iedzīvotāji lielākoties ir nepietiekami informēti par ieguvumiem un darbu gaitu, satraucas par augstām izmaksām un citiem faktoriem, tāpēc rodas problēmas lēmumu pieņemšanā. Grūtības rada arī pieaugošais īrnieku skaits – ja starp īpašnieku un īrnieku nav noslēgts līgums, īrnieks nav tiesīgs sniegt piekrišanu atjaunošanas darbu veikšanai. Tāpat īpašnieki nereti nezina savus pienākumus, uzskatot, ka visa atbildība gulstas uz pašvaldību un apsaimniekotāju.

Lai izglītotu un iedrošinātu iedzīvotājus spert pirmos soļus savu māju atjaunošanā, finanšu piesaistes fonds "LABEEF" kopā ar SUNShINE projekta partneriem pasludinājuši februāri par ēku atjaunošanas mēnesi un rīko informatīvu kampaņu "Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības". Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus par ēku atjaunošanu, izglītojot, cik šis process patiesībā ir vienkāršots un pieejams.
"Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības"ietvaros līdz mēneša beigām darbosies informatīvais tālrunis + 371 29117126, kur ikviens var zvanīt ekspertiem, uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes. Jautājumu uzdošanai speciāli izveidots ekspertu forums mājas lapā sharex.lv, kā arī sociālajā tīklā Facebook/ekubirojs. Plānotas arī dažādas tiešraides internetā, kā arī citi informatīvi pasākumi. Vairāk informācijas www.sharex.lv.