building.lv skaitļos

Lietotāji online25
Aktīvie uzņēmumi20656
Nozares ziņas33067
5 padomi īrniekiem pirms slēgt mājokļa īres līgumu: iesaka eksperte : building.lv - par būvniecību Latvijā

5 padomi īrniekiem pirms slēgt mājokļa īres līgumu: iesaka eksperte

5 padomi īrniekiem pirms slēgt mājokļa īres līgumu: iesaka eksperte
Foto: Freepik.com/ freepik

Vairāk nekā 17 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētā mājoklī, liecina Eurostat dati [1], turklāt pēdējo gadu laikā īrnieku īpatsvars lēnām pieaug. Īres mājoklis sniedz lielāku elastību un brīvību, ko visvairāk novērtē tieši jaunākās paaudzes cilvēki. Taču, lai īrnieks varētu justies droši un nerastos domstarpības ar mājokļa īpašnieku, nepieciešams noslēgt izsmeļošu īres līgumu, kā arī apdrošināties pret iespējamiem negadījumiem.

Atrast piemērotu īres dzīvokli nav viegls uzdevums, un, ja izdodas tikt pie laba piedāvājuma, tad gribas pēc iespējas ātrāk noslēgt līgumu, lai nepalaistu šo iespēju garām. Taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma "Balcia" Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava iesaka līguma slēgšanu nesasteigt, bet pirms tam noskaidrot visu nepieciešamo informāciju. Lūk, ieteikumi, kas noteikti jāizrunā ar mājokļa īpašnieku pirms īres līguma parakstīšanas.

Kurš veiks remontu un kurš par to maksās?

Dzīvojot īres dzīvoklī, ar laiku telpas un iedzīve dabiski nolietojas, piemēram, nodilst grīdas segums vai tapetes, lietošanas pazīmes parādās uz sadzīves tehnikas utt. Taču var gadīties arī nopietnāki bojājumi, kuru novēršanai nepieciešams remonts vai bojātās lietas nomaiņa. Lai šādos gadījumos nerastos domstarpības, svarīgi līgumā atrunāt:

  • vai īrnieks atbild par lietu dabisko nolietojumu;
  • vai īrniekam pirms dzīvokļa atbrīvošanas būs jāveic remonts;
  • kurš sedz izmaksas gadījumā, ja ir jāveic neatliekams remonts;
  • kurš sedz izmaksas, ja bojājumi radušies ne īrnieka vainas dēļ.

Apdrošināt īpašumu var gan īpašnieks, gan īrnieks

Lai cik kārtīgs būtu īrnieks, katram var gadīties kādi neparedzēti gadījumi, kuru rezultātā tiek nodarīti bojājumi telpām, tajās esošajai iedzīvei vai pat trešās personas, piemēram, kaimiņu īpašumam vai mantai. Šādās situācijās zaudējumus segt palīdzēs apdrošināšana, tāpēc pārliecinies, vai īpašnieks īpašumu ir apdrošinājis un ko šī apdrošināšana sedz.

"Ja īpašnieks mājokli nav apdrošinājis, to var darīt arī īrnieks, tā vienlaikus pasargājot ne tikai pašu īpašumu un tā iedzīvi, bet arī savas personīgās mantas. Apdrošināšanas līguma izpratnē īpašnieks un īrnieks ir vienlīdzīgi," skaidro eksperte. Viņa norāda, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, jāizvērtē sava mājokļa un tajā esošo mantu vērtība un jāizvēlas atbilstoša apdrošinājuma summa.

Savukārt, lai kompensētu trešajām personām nodarītos zaudējumus, jānoslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums. Visbiežāk ir gadījumi, kad plīsušas caurules dēļ applūst dzīvoklis un, iespējams, arī kaimiņu dzīvokļi. Ūdens bojājumu novēršana ir salīdzinoši dārga, jo  bieži ir nepieciešama grīdas demontāža, ēkas konstrukciju žāvēšana, izolācijas materiāla nomaiņa un pēc tam arī apdare. Tieši tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana pasargās no ievērojamiem izdevumiem.

Pieņemšanas-nodošanas akts ļaus izvairīties no domstarpībām

Foto: Freepik.com/ freepik

Īres līgumam vajadzētu pievienot arī pieņemšanas-nodošanas aktu – dokumentu, kurā uzskaitīta dzīvoklī vai mājā esošā iedzīve un tās stāvoklis. Ideālā gadījumā šim aktam var pievienot arī īpašuma fotogrāfijas, kurā fiksēts, kā tas izskatās un kas tajā atrodas brīdī, kad tas tiek nodots īrniekam lietošanā. Šis dokuments palīdz gan īpašniekam, gan īrniekam, lai nerastos domstarpības brīdī, kad īrnieks īpašumu nodod atpakaļ īpašniekam.

"Praksē ir bijuši gadījumi, kad saimnieks apgalvo, ka dzīvoklī esošās vannas istabas mēbeles ir salauztas vai sabojātas. Taču bez pieņemšanas-nodošanas akta saimnieks nevar pierādīt, ka mēbeles jau nebija sabojātas pirms īrnieka ierašanās, un tāpēc nevar pieprasīt segt zaudējumus. Tomēr, lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, abām pusēm ir izdevīgi izveidot un parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu," skaidro eksperte.

Kurš segs papildu izmaksas?

Pirms īres līguma slēgšanas svarīgi vienoties, kādus papildu izdevumus sedz īrnieks un kādus īpašnieks, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli, mājas renovācijas vai uzturēšanas izmaksas, apdrošināšanu, izdevumus par skaitītāju nomaiņu utt. Šī vienošanās arī jāiekļauj līgumā, pretējā gadījumā saimnieks var pieprasīt, lai īrnieks sedz visus papildu izdevumus – pat tos, kuriem vajadzētu būt īpašnieka atbildībai.

Noslēdzot īres līgumu, svarīgi ne tikai vienoties par īres maksu un termiņiem, bet arī skaidri definēt visas saistības un atbildības, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē. Rūpīgi izstrādāts līgums, savstarpēja sapratne un apdrošināšana, kas pasargā gan īpašumu, gan tavas personīgās mantas, ļaus tev justies mierīgi un droši savā īres mājoklī.

[1] https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/housing-2024

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.