60% Latvijas iedzīvotāju vēlētos, lai viņu mājoklis imitē iedzīvotāju ikdienišķās darbības, kā arī aizbloķē durvis, ja mājoklī ielauzies garnadzis
Paplašinoties jaunu tehnoloģisko risinājumu un produktu piedāvājumam, pieaug arī cilvēku vēlmes un gaidas attiecībā uz dažādām dzīves situācijām. To pierāda arī mārketinga pētījumu uzņēmuma aptauja par viedajām jeb gudrajām mājām. Aptaujā 81% respondentu norādīja, ka labprāt vēlētos, lai viņu mājoklis ir tik gudrs, ka tas automātiski regulē klimata un apkures režīmus, savukārt 60% - lai viņu mājoklis imitētu iedzīvotāju ikdienišķās darbības, kā arī aizbloķētu visas durvis, ja mājoklī ielauzies garnadzis.
Lai gan viedu jeb gudru māju, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vēl ir maz, m, ar augstiem ienākumiem. Savukārt mazāk par viedo māju tehnoloģiskajiem risinājumiem zina tie, kas patlaban dzīvo mazās pilsētās vai laukos un privātmājās.
Tāpat pētījumā respondentiem tika lūgts izteikt viņu asociācijas terminam "viedā jeb gudrā māja" un šādas mājas tehnoloģiskajiem risinājumiem. Rezultātā nākas secināt, ka visbiežāk "viedā māja" tiek asociēta ar datorizētu, automatizētu mājokļa apkures, klimata vadību, kā arī citu funkciju pārvaldi, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Šī asociācija ir dominējošā gan to respondentu vidū, kas iepriekš ir dzirdējuši, gan to, kas nav dzirdējuši par viedajām mājām.
Visnoderīgākā viedo māju funkcija respondentu vidū šķita automātiskā klimata un apkures kontrole, kā arī iespēja izvēlēties dažādus apkures un klimata režīmus (81%). Īpaši nozīmīga šī funkcija šķita pašnodarbinātajiem vai uzņēmējiem un tiem, kas plāno pirkt māju. Tikmēr 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka svarīgi ir arī dažādi mājokļa drošības risinājumi, piemēram, domofons ar video opciju, iespēja prombūtnes laikā mājoklī imitēt iedzīvotāju ikdienišķās darbības vai mājokļa automātiska aizbloķēšanās, ja ielauzies zaglis. Kā īpaši noderīgu šo funkciju atzina tieši Rīgā dzīvojošie respondenti. Savukārt 52% atzina, ka būtu iepriecināti, ja savu mājokli un dažādas tā funkcijas viņi spētu kontrolēt attālināti ar mobilo vai citu viedo ierīču palīdzību.
Interesanti, ka veco labo filmu triku ar plaukstu sasišanu un gaismas ieslēgšanos vai izslēgšanos mājoklī kā noderīgu atzina tikai 21% respondentu, norādot to kā vismazāk noderīgo gudrās mājas funkciju.
Tāpat aptaujā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme vispārīgi pret jaunajām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem. Dati rāda, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju attieksme ir pozitīva - 21% aptaujāto respondentu ir ļoti ieinteresēti un, ja vien ir iespējams, cenšas izmēģināt ikvienu jaunu tehnoloģiju vai inovatīvu risinājumu. Savukārt 50% aptaujāto atzīst, ka ir ieinteresēti un spēj viegli pielāgoties, ja šādas inovatīvās tehnoloģijas spēj dzīvi un ikdienu padarīt vienkāršāku. Tikai 1% atzīst, ka viņus šāda veida risinājumi neinteresē.
Dati norāda, ka lielāka interese par jaunajām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem ir Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 45 gadiem, ar augstiem ienākumiem un profesionālo izglītību, kā arī Pierīgā, lielās mājsaimniecībās dzīvojošajiem, kas tuvākajā laikā plāno būvēt jaunu māju vai pirkt un ievākties jaunā mājā vai dzīvoklī.
Latvijas iedzīvotāju aptauju par viedajām/gudrajām mājām šī gada martā veica mārketinga pētījumu uzņēmums. Kvantitatīvā iedzīvotāju aptauja tika veikta interneta vidē, un tajā tika aptaujāti 805 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 55 gadiem, ar vismaz 400 eiro ikmēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Tomēr iepriecinošs ir fakts, ka par tām ir dzirdējuši un to noderību apzinās 68% Latvijas iedzīvotāju. No tiem lielākā daļa ir pašnodarbinātie vai uzņēmēji vecumā no 36 līdz 45 gadiem