80% no jumtu sakaru būvēm varētu būt nelegālas
Eksperti norāda, ka nepilnību dēļ sakaru būvju segmentā iestājusies stagnācija.
Būvkompānijas LEC ("Latvijas Energoceltnieks") vērtējums par elektronisko sakaru būvniecību Latvijā liecina, ka tirgū varētu palielināties nelegālo sakaru būvju skaits. No kopējiem šī segmenta apjomiem, nelikumīgi varētu būt līdz pat 80% objektu. Šādu situāciju sekmējusi neprecīza grozījumu izstrāde Elektronisko sakaru likumā, kā rezultātā šobrīd atbildīgo institūciju - pašvaldību būvvaldes un Elektronisko sakaru direkcijas – starpā nav vienprātības, kam jāakceptē sakaru objektu nodošana ekspluatācijā.
Eksperti norāda, ka nepilnību dēļ sakaru būvju segmentā iestājusies stagnācija. "Sakaru būvēm, kas līdz šim ir bijis viens no aktīvākajiem būvniecības segmentiem, neskatoties uz vispārējo būvapjomu kritumu nozarē, stagnācija neraksturīga un – negatīva tendence," atzīst būvkompānijas LEC valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis.
80% no jumtu sakaru būvēm būs nelegālas
Šobrīd uzņēmēji praksē sastopas ar absurdu situāciju. Likumīgi celts objekts, kura realizācijā veikts nopietns darbs un ir sakārtota visa darbu uzsākšanai un veikšanai nepieciešamā dokumentācija, noslēguma fāzē tā arī netiek likumīgi noformēts viena apstākļa dēļ. Tā kā mainīta līdzšinējā kārtība un elektronisko sakaru būvēm būvatļaujas izsniegšanas tiesības uzticētas Elektronisko sakaru direkcijai (ESD), būvvaldes uzskata, ka tieši ESD šie objekti ir jāpieņem arī ekspluatācijā. Tikmēr pati ESD uzskata, ka tā nav viņu kompetence, un uzņēmējus aicina vērsties būvvaldē.
Turpina A. Asars-Asarovskis, būvkompānijas LEC valdes loceklis:
"Šobrīd jau reāli praksē sastopamies ar šo apburto loku, vēršoties pie vienas un otras institūcijas, līdz galam tā arī nesaņemot skaidrus norādījumus, kā būtu pareizi. ESD uzskata, ka saistītā likumdošana nenoņem atbildību no pašvaldībām, savukārt pašvaldība uzskata, ka nevar uzņemties atbildību par objektu, kura būvniecības atļaujas izsniegšanas procesā nav iesaistījusies!
Tai pat laikā pa vidu ir uzņēmēji, kas nostādīti neapskaužamas dilemmas priekšā: ciest zaudējumus un atļauties stāvēt dīkstāvē, kamēr šis jautājums tiek atrisināts, vai arī uzsākt uzceltā objekta lietošanu, faktiski to nenododot ekspluatācijā likumā paredzētajā kārtībā.
Šobrīd valsts, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu dēļ pati savā ziņā ir legalizējusi nelegālo būvniecību."
Problēmas risinājums
Meklējot risinājumus, būvkompānijas LEC eksperti ir vienisprātis, ka labākais modelis sakaru būvju nodošanai ekspluatācijai varētu būt pašvaldības būvvaldes organizēta komisija objekta pieņemšanai ekspluatācijā.
"Šīs komisijas sastāvā būtu jāiekļauj ne tikai pašvaldības eksperti (arhitekts, būvuzraugs, būvinspektors), bet arī ESD pārstāvji," uzsver A.Asars-Asarovskis.
LEC arī papildina, ka daļēji ir saprotama ESD šī brīža pretenzija par sakaru objektu pieņemšanu ekspluatācijā, jo reāli šīs organizācijas apjomi ir par mazu tirgus pieprasījumam (pašlaik ir viena ESD struktūrvienība, kas atrodas Rīgā, lai gan pieprasījums ir visā Latvijā).
No 20 uz 4 jumtu stacijām
Elektronisko sakaru būves uz esošajām ēkām ir populārākais būvniecības veids pilsētu būvniecībā. Ja agrāk celtniecībā jumtu sakaru būves bija viens no ātrāk īstenojamiem objektiem, tad šobrīd to būvniecība notiek vislēnāk. Būvkompānija LEC kopš šī gada sākuma uzbūvējusi 20 torņus, bet tikai 4 jumta stacijas – agrāk šī proporcija bija apgrieztā kārtībā.
Asars-Asarovskis: "Elektronisko sakaru likuma izmaiņām pēc būtības esam pauduši savu atbalstu. Tā kā elektronisko sakaru nozare Latvijā strauji attīstās, tad viena atbildīgā, pārraugošā institūcija, kas ir ESD, noteikti ir vajadzīga. Tomēr statistika apstiprina, ka labas ieceres var izjaukt nevajadzīgi pārpratumi un - likuma nepilnības."
Informācijai:
Jaunā kārtība paredz, ka ESD izskata un akceptē elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus un izsniedz būvatļaujas, savukārt pašvaldību būvvaldes pieņem būves ekspluatācijā. Esošās neskaidrības attiecināmas uz populārāko būvniecības veidu pilsētās – elektronisko sakaru būvēm uz jau esošām ēkām.
Sīkākai informācijai:
Ilze Jansone
Mob. 26522851
Tel. 67358920
E-pasts: ilze@eksodus-ik.lv
Eksperti norāda, ka nepilnību dēļ sakaru būvju segmentā iestājusies stagnācija. "Sakaru būvēm, kas līdz šim ir bijis viens no aktīvākajiem būvniecības segmentiem, neskatoties uz vispārējo būvapjomu kritumu nozarē, stagnācija neraksturīga un – negatīva tendence," atzīst būvkompānijas LEC valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis.
80% no jumtu sakaru būvēm būs nelegālas
Šobrīd uzņēmēji praksē sastopas ar absurdu situāciju. Likumīgi celts objekts, kura realizācijā veikts nopietns darbs un ir sakārtota visa darbu uzsākšanai un veikšanai nepieciešamā dokumentācija, noslēguma fāzē tā arī netiek likumīgi noformēts viena apstākļa dēļ. Tā kā mainīta līdzšinējā kārtība un elektronisko sakaru būvēm būvatļaujas izsniegšanas tiesības uzticētas Elektronisko sakaru direkcijai (ESD), būvvaldes uzskata, ka tieši ESD šie objekti ir jāpieņem arī ekspluatācijā. Tikmēr pati ESD uzskata, ka tā nav viņu kompetence, un uzņēmējus aicina vērsties būvvaldē.
Turpina A. Asars-Asarovskis, būvkompānijas LEC valdes loceklis:
"Šobrīd jau reāli praksē sastopamies ar šo apburto loku, vēršoties pie vienas un otras institūcijas, līdz galam tā arī nesaņemot skaidrus norādījumus, kā būtu pareizi. ESD uzskata, ka saistītā likumdošana nenoņem atbildību no pašvaldībām, savukārt pašvaldība uzskata, ka nevar uzņemties atbildību par objektu, kura būvniecības atļaujas izsniegšanas procesā nav iesaistījusies!
Tai pat laikā pa vidu ir uzņēmēji, kas nostādīti neapskaužamas dilemmas priekšā: ciest zaudējumus un atļauties stāvēt dīkstāvē, kamēr šis jautājums tiek atrisināts, vai arī uzsākt uzceltā objekta lietošanu, faktiski to nenododot ekspluatācijā likumā paredzētajā kārtībā.
Šobrīd valsts, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu dēļ pati savā ziņā ir legalizējusi nelegālo būvniecību."
Problēmas risinājums
Meklējot risinājumus, būvkompānijas LEC eksperti ir vienisprātis, ka labākais modelis sakaru būvju nodošanai ekspluatācijai varētu būt pašvaldības būvvaldes organizēta komisija objekta pieņemšanai ekspluatācijā.
"Šīs komisijas sastāvā būtu jāiekļauj ne tikai pašvaldības eksperti (arhitekts, būvuzraugs, būvinspektors), bet arī ESD pārstāvji," uzsver A.Asars-Asarovskis.
LEC arī papildina, ka daļēji ir saprotama ESD šī brīža pretenzija par sakaru objektu pieņemšanu ekspluatācijā, jo reāli šīs organizācijas apjomi ir par mazu tirgus pieprasījumam (pašlaik ir viena ESD struktūrvienība, kas atrodas Rīgā, lai gan pieprasījums ir visā Latvijā).
No 20 uz 4 jumtu stacijām
Elektronisko sakaru būves uz esošajām ēkām ir populārākais būvniecības veids pilsētu būvniecībā. Ja agrāk celtniecībā jumtu sakaru būves bija viens no ātrāk īstenojamiem objektiem, tad šobrīd to būvniecība notiek vislēnāk. Būvkompānija LEC kopš šī gada sākuma uzbūvējusi 20 torņus, bet tikai 4 jumta stacijas – agrāk šī proporcija bija apgrieztā kārtībā.
Asars-Asarovskis: "Elektronisko sakaru likuma izmaiņām pēc būtības esam pauduši savu atbalstu. Tā kā elektronisko sakaru nozare Latvijā strauji attīstās, tad viena atbildīgā, pārraugošā institūcija, kas ir ESD, noteikti ir vajadzīga. Tomēr statistika apstiprina, ka labas ieceres var izjaukt nevajadzīgi pārpratumi un - likuma nepilnības."
Informācijai:
Jaunā kārtība paredz, ka ESD izskata un akceptē elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus un izsniedz būvatļaujas, savukārt pašvaldību būvvaldes pieņem būves ekspluatācijā. Esošās neskaidrības attiecināmas uz populārāko būvniecības veidu pilsētās – elektronisko sakaru būvēm uz jau esošām ēkām.
Sīkākai informācijai:
Ilze Jansone
Mob. 26522851
Tel. 67358920
E-pasts: ilze@eksodus-ik.lv