"ACB Betons" šogad plāno saražot 60 000 kvadrātmetru bruģakmeņa
Ceļu būves firmas "ACB" dibinātais uzņēmuma "ACB Betons" šogad plāno saražot 60 000 kvadrātmetrus bruģakmeņa, aģentūru LETA informēja uzņēmuma direktors Aivars Geistarts.
Ceļu būves firmas "ACB" dibinātais uzņēmuma "ACB Betons" šogad plāno saražot 60 000 kvadrātmetrus bruģakmeņa, aģentūru LETA informēja uzņēmuma direktors Aivars Geistarts.
Geistarts pastāstīja, ka patlaban pieprasījums pēc bruģakmeņa Latvijā palielinās un tas vērojams arī privātajā sektorā, taču viņš teica, ka arī konkurence bruģakmeņa ražošanā pieaug, tāpēc uzņēmums ražos produkciju atbilstoši būvnormatīviem, un saviem klientiem to centīsies piedāvāt par iespējami zemāku cenu.
Pēc viņa teiktā bruģakmeņa ražošanas līnija ir izmaksājusi apmēram 600 000 Vācijas marku, ko uzņēmums varētu atpelnīt astoņu deviņu gadu laikā. Saistībā ar šogad paredzēto ražošanas apjomu neto apgrozījums tieši no bruģakmeņa ražošanas varētu būt apmēram 45 000 - 50 000 latu.
Geistarts pastāstīja, ka pagaidām uzņēmums saražoto produkciju centīsies realizēt Rīgā un tās apkārtnē, jo, transportējot produkciju tālāk, tās izmaksas sadārdzinās, savukārt ražošanas izmaksas visur ir apmēram vienādas, līdz ar to produkcijas pārdošana var tikt apgrūtināta.
Mārtiņš Apinis LETA
Copyright © LETA
Geistarts pastāstīja, ka patlaban pieprasījums pēc bruģakmeņa Latvijā palielinās un tas vērojams arī privātajā sektorā, taču viņš teica, ka arī konkurence bruģakmeņa ražošanā pieaug, tāpēc uzņēmums ražos produkciju atbilstoši būvnormatīviem, un saviem klientiem to centīsies piedāvāt par iespējami zemāku cenu.
Pēc viņa teiktā bruģakmeņa ražošanas līnija ir izmaksājusi apmēram 600 000 Vācijas marku, ko uzņēmums varētu atpelnīt astoņu deviņu gadu laikā. Saistībā ar šogad paredzēto ražošanas apjomu neto apgrozījums tieši no bruģakmeņa ražošanas varētu būt apmēram 45 000 - 50 000 latu.
Geistarts pastāstīja, ka pagaidām uzņēmums saražoto produkciju centīsies realizēt Rīgā un tās apkārtnē, jo, transportējot produkciju tālāk, tās izmaksas sadārdzinās, savukārt ražošanas izmaksas visur ir apmēram vienādas, līdz ar to produkcijas pārdošana var tikt apgrūtināta.
Mārtiņš Apinis LETA
Copyright © LETA