A.Požarnovs atzinīgi vērtē Satiksmes departamenta šāgada veikumu
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) uzklausīja un atzinīgi novērtēja Satiksmes departamenta sagatavoto pārskatu par šogad paveiktajiem darbiem un plāniem 2008.gadam.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) uzklausīja un atzinīgi novērtēja Satiksmes departamenta sagatavoto pārskatu par šogad paveiktajiem darbiem un plāniem 2008.gadam.
"Satiksmes departamenta paveiktais apliecina stratēģisku, mērķtiecīgu un sistemātisku darbu satiksmes drošības paaugstināšanai situācijā, kad satiksmes intensitāte Rīgā dramatiski pieaug. Šis gads satiksmes jomā ir iezīmējies arī ar atjaunotās Latvijas valsts neatkarības laikā nepieredzēti intensīvu jaunu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un projektēšanu, kāda līdz šim nav bijusi," rezumē A. Požarnovs.
Požarnovs atbalsta Satiksmes departamenta nostādni, ka satiksmes drošība un cilvēku dzīvība ir prioritāte satiksmes jomā Rīgā. Atbilstoši Eiropas ceļu satiksmes drošības hartai, kurai Rīga ir pievienojusies, satiksmes drošība pilsētā ir svarīgākais satiksmes vērtēšanas elements. Tāpēc arī 2007.gadā vislielākā uzmanība ir veltīta tieši drošībai pilsētas ielās. Pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Rīgā samazinās. Taču tas joprojām ir ļoti augsts, tāpēc ir ļoti svarīgi arī turpmāk mērķtiecīgi strādāt šajā virzienā. Satiksmes departaments sistemātiski strādā pie satiksmes drošības Baltajā grāmatā uzstādīto mērķu sasniegšanas. Rīgā tiek ierīkotas jaunas regulējamas gājēju pārejas un ar luksoforiem aprīkotas neregulējamas gājēju pārejas, kā arī tiek paaugstināta neregulējamu gājēju pāreju drošība. Tiek palielināts gājēju barjeru skaits, izbūvēti ātrumvaļņi (to kopējais skaits Rīgā pašlaik ir 132), atbilstoši drošības prasībām pārbūvēti krustojumi, tiek veidots veloceliņu tīkls. Šobrīd pilsētā jau 90 procenti uzklātā ceļu horizontālā marķējuma ir no izturīgiem plastikāta materiāliem.
Šo darbu rezultātā ir būtiski palielinājusies satiksmes dalībnieku drošība pilsētas ielās. Satiksmes drošības paaugstināšanas darbi turpināsies arī nākamgad. Piemēram, plānots izbūvēt gājēju tiltu pār Jūrmalas šoseju pie Beberbeķiem, pārbūvēt Lielirbes ielas un Ventspils ielas krustojumu, M.Keldiša ielas un A.Saharova ielas krustojumu, A.Čaka ielas un Pērnavas ielas krustojumu. Ir panākta vienošanās ar "Stockmann" par gājēju tuneļa izbūvi Gogoļa ielas šķērsošanai.
Analizējot satiksmes plūsmu, departamenta pieaicinātie eksperti ir konstatējuši, ka situācijā, kad Rīgā un Rīgas reģionā reģistrēto automašīnu un pilsētā iebraucošo automašīnu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies, bez lielām papildus investīcijām apvedceļu izbūvē un sabiedriskā transporta attīstīšanā situācija neuzlabosies. Tāpēc galveno uzmanību ir nepieciešams koncentrēt uz ilgtermiņa un stratēģiskiem risinājumiem: pilsētas centra apbraucamo ceļu izbūvi un sabiedriskā transporta kā tāda transporta veida, kas kompakti pārvadā lielāku cilvēku skaitu, pakalpojumu attīstīšanu.
Departaments ir ziņojis, ka 2007.gadā ir uzsākta Austrumu maģistrāles posma no Gaujas ielas līdz Meža prospektam būvniecība, Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība, Augusta Deglava ielas jauna posma būvniecība. Ir veikti Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas jeb pievadceļu projektēšanas darbi, lai jau nākamgad varētu uzsākt to būvniecību. Ir pabeigta projektēšana pārvadam pār dzelzceļu Sarkandaugavā u.c.
2007.gadā ir uzsākta veiksmīga sadarbība ar A/s "Pasažieru vilciens", kuras pirmie rezultāti rīdziniekiem būs jūtami jau nākošgad. No 2008.gada maija sāks kursēt papildu vilcienu reisi vasarā maršrutā Priedaine – Rīga – Vecāķi – Rīga – Priedaine, ziemā maršrutā Priedaine – Rīga – Salaspils – Rīga – Priedaine. Plānots, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ieviesīs arī vienotu abonementa biļeti.
2007.gadā Satiksmes departaments ir daudz darījis sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai. Vairākos ielu posmos ir ierīkotas sabiedriskā transporta joslas, piemēram, 13.Janvāra ielā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī, kā arī noteikta tramvaja prioritāte. Nākamgad šis darbs turpināsies.
Šis gads iezīmējās arī ar veloceliņu būvniecību. Pēc sešu gadu pārtraukuma Rīgas dome bija piešķīrusi nepieciešamo finansējumu velosatiksmes jomai, kā rezultātā Satiksmes departaments varēja uzsākt jau pirms vairākiem gadiem izstrādāto veloceliņu tīkla plāna realizāciju. Šogad izbūvēts veloceliņš "Centrs – Mežaparks" un "Zaļā veloceliņa" ielu šķērsojumi.
Šogad izstrādāts tehniskais projekts veloceliņam "Mežaparks – Vecāķi", tiek precizēts tehniskais projekts veloceliņam "Centrs – Berģi". Nākamgad paredzēts sākt jau abu šo veloceliņu būvniecību.
2007.gadā Satiksmes departaments ir rekonstruējis vai atjaunojis asfatbetona segumu 41 ielu posmā. Vēl četru ielu rekonstrukcija ir sākta un tiks pabeigta nākamgad. Veikta Akmens tilta labā krasta satiksmes pārvada renovācija, atjaunots tilts pār pilsētas kanālu Maskavas ielā. Nākamgad plānots renovēt tiltu pār Baltezera kanālu Jaunciema gatvē un tiltu pār Juglu Brīvības gatvē. 2008.gadā plānots sākt un 2009.gadā pabeigt Vairoga un Gaujas ielas divu līmeņu satiksmes pārvadu.
"Rīga pašlaik ir valsts nevienmērīgās ekonomiskās attīstības ķīlniece. Katru dienu simtiem tūkstošu cilvēku no visas valsts mēro ceļu uz darbu vai skolu Rīgā. Ik mirkli Rīgā slejas arvien jaunas būves, piesaistot papildus satiksmes plūsmu. Tieši pilsētplānošana šobrīd ir viena no būtiskākajām Rīgas vājībām, kā rezultātā rodas daudzas satiksmes problēmas. Tāpēc Pilsētas attīstības departamenta un Satiksmes departamenta sadarbības uzlabošana ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai mēs necīnītos tikai ar problēmas sekām. Neviens liels objekts pilsētā nebūtu jāsaskaņo, pirms nav rūpīgi izplānotas satiksmes plūsmas un veiktas vajadzīgās izmaiņas infrastruktūrā. Šo darbu finansēšanā vajadzētu iesaistīt arī investorus.
Ikviens mēs, protams, gribētu, lai pilsētas ielu tīkls būtu pārbūvēts dažu gadu laikā tāpat kā dažu gadu laikā iedzīvotāji ir varējuši iegādāties automašīnas Rietumeiropas valstu līmenī. Mēs, protams, gribētu, lai jau rīt no rīta mums būtu tāds sabiedriskais transports un tāds ielu tīkls kā Stokholmā vai Londonā. To, ko Rietumeiropas valstis satiksmes jomā veica gadsimta garumā, mēs vēlamies paveikt dažu desmitu gadu laikā. Tā ka darāmā ir un būs daudz, tostarp arī Satiksmes departamentam," rezumē A.Požarnovs.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) uzklausīja un atzinīgi novērtēja Satiksmes departamenta sagatavoto pārskatu par šogad paveiktajiem darbiem un plāniem 2008.gadam.
"Satiksmes departamenta paveiktais apliecina stratēģisku, mērķtiecīgu un sistemātisku darbu satiksmes drošības paaugstināšanai situācijā, kad satiksmes intensitāte Rīgā dramatiski pieaug. Šis gads satiksmes jomā ir iezīmējies arī ar atjaunotās Latvijas valsts neatkarības laikā nepieredzēti intensīvu jaunu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un projektēšanu, kāda līdz šim nav bijusi," rezumē A. Požarnovs.
Požarnovs atbalsta Satiksmes departamenta nostādni, ka satiksmes drošība un cilvēku dzīvība ir prioritāte satiksmes jomā Rīgā. Atbilstoši Eiropas ceļu satiksmes drošības hartai, kurai Rīga ir pievienojusies, satiksmes drošība pilsētā ir svarīgākais satiksmes vērtēšanas elements. Tāpēc arī 2007.gadā vislielākā uzmanība ir veltīta tieši drošībai pilsētas ielās. Pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Rīgā samazinās. Taču tas joprojām ir ļoti augsts, tāpēc ir ļoti svarīgi arī turpmāk mērķtiecīgi strādāt šajā virzienā. Satiksmes departaments sistemātiski strādā pie satiksmes drošības Baltajā grāmatā uzstādīto mērķu sasniegšanas. Rīgā tiek ierīkotas jaunas regulējamas gājēju pārejas un ar luksoforiem aprīkotas neregulējamas gājēju pārejas, kā arī tiek paaugstināta neregulējamu gājēju pāreju drošība. Tiek palielināts gājēju barjeru skaits, izbūvēti ātrumvaļņi (to kopējais skaits Rīgā pašlaik ir 132), atbilstoši drošības prasībām pārbūvēti krustojumi, tiek veidots veloceliņu tīkls. Šobrīd pilsētā jau 90 procenti uzklātā ceļu horizontālā marķējuma ir no izturīgiem plastikāta materiāliem.
Šo darbu rezultātā ir būtiski palielinājusies satiksmes dalībnieku drošība pilsētas ielās. Satiksmes drošības paaugstināšanas darbi turpināsies arī nākamgad. Piemēram, plānots izbūvēt gājēju tiltu pār Jūrmalas šoseju pie Beberbeķiem, pārbūvēt Lielirbes ielas un Ventspils ielas krustojumu, M.Keldiša ielas un A.Saharova ielas krustojumu, A.Čaka ielas un Pērnavas ielas krustojumu. Ir panākta vienošanās ar "Stockmann" par gājēju tuneļa izbūvi Gogoļa ielas šķērsošanai.
Analizējot satiksmes plūsmu, departamenta pieaicinātie eksperti ir konstatējuši, ka situācijā, kad Rīgā un Rīgas reģionā reģistrēto automašīnu un pilsētā iebraucošo automašīnu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies, bez lielām papildus investīcijām apvedceļu izbūvē un sabiedriskā transporta attīstīšanā situācija neuzlabosies. Tāpēc galveno uzmanību ir nepieciešams koncentrēt uz ilgtermiņa un stratēģiskiem risinājumiem: pilsētas centra apbraucamo ceļu izbūvi un sabiedriskā transporta kā tāda transporta veida, kas kompakti pārvadā lielāku cilvēku skaitu, pakalpojumu attīstīšanu.
Departaments ir ziņojis, ka 2007.gadā ir uzsākta Austrumu maģistrāles posma no Gaujas ielas līdz Meža prospektam būvniecība, Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība, Augusta Deglava ielas jauna posma būvniecība. Ir veikti Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas jeb pievadceļu projektēšanas darbi, lai jau nākamgad varētu uzsākt to būvniecību. Ir pabeigta projektēšana pārvadam pār dzelzceļu Sarkandaugavā u.c.
2007.gadā ir uzsākta veiksmīga sadarbība ar A/s "Pasažieru vilciens", kuras pirmie rezultāti rīdziniekiem būs jūtami jau nākošgad. No 2008.gada maija sāks kursēt papildu vilcienu reisi vasarā maršrutā Priedaine – Rīga – Vecāķi – Rīga – Priedaine, ziemā maršrutā Priedaine – Rīga – Salaspils – Rīga – Priedaine. Plānots, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ieviesīs arī vienotu abonementa biļeti.
2007.gadā Satiksmes departaments ir daudz darījis sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai. Vairākos ielu posmos ir ierīkotas sabiedriskā transporta joslas, piemēram, 13.Janvāra ielā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī, kā arī noteikta tramvaja prioritāte. Nākamgad šis darbs turpināsies.
Šis gads iezīmējās arī ar veloceliņu būvniecību. Pēc sešu gadu pārtraukuma Rīgas dome bija piešķīrusi nepieciešamo finansējumu velosatiksmes jomai, kā rezultātā Satiksmes departaments varēja uzsākt jau pirms vairākiem gadiem izstrādāto veloceliņu tīkla plāna realizāciju. Šogad izbūvēts veloceliņš "Centrs – Mežaparks" un "Zaļā veloceliņa" ielu šķērsojumi.
Šogad izstrādāts tehniskais projekts veloceliņam "Mežaparks – Vecāķi", tiek precizēts tehniskais projekts veloceliņam "Centrs – Berģi". Nākamgad paredzēts sākt jau abu šo veloceliņu būvniecību.
2007.gadā Satiksmes departaments ir rekonstruējis vai atjaunojis asfatbetona segumu 41 ielu posmā. Vēl četru ielu rekonstrukcija ir sākta un tiks pabeigta nākamgad. Veikta Akmens tilta labā krasta satiksmes pārvada renovācija, atjaunots tilts pār pilsētas kanālu Maskavas ielā. Nākamgad plānots renovēt tiltu pār Baltezera kanālu Jaunciema gatvē un tiltu pār Juglu Brīvības gatvē. 2008.gadā plānots sākt un 2009.gadā pabeigt Vairoga un Gaujas ielas divu līmeņu satiksmes pārvadu.
"Rīga pašlaik ir valsts nevienmērīgās ekonomiskās attīstības ķīlniece. Katru dienu simtiem tūkstošu cilvēku no visas valsts mēro ceļu uz darbu vai skolu Rīgā. Ik mirkli Rīgā slejas arvien jaunas būves, piesaistot papildus satiksmes plūsmu. Tieši pilsētplānošana šobrīd ir viena no būtiskākajām Rīgas vājībām, kā rezultātā rodas daudzas satiksmes problēmas. Tāpēc Pilsētas attīstības departamenta un Satiksmes departamenta sadarbības uzlabošana ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai mēs necīnītos tikai ar problēmas sekām. Neviens liels objekts pilsētā nebūtu jāsaskaņo, pirms nav rūpīgi izplānotas satiksmes plūsmas un veiktas vajadzīgās izmaiņas infrastruktūrā. Šo darbu finansēšanā vajadzētu iesaistīt arī investorus.
Ikviens mēs, protams, gribētu, lai pilsētas ielu tīkls būtu pārbūvēts dažu gadu laikā tāpat kā dažu gadu laikā iedzīvotāji ir varējuši iegādāties automašīnas Rietumeiropas valstu līmenī. Mēs, protams, gribētu, lai jau rīt no rīta mums būtu tāds sabiedriskais transports un tāds ielu tīkls kā Stokholmā vai Londonā. To, ko Rietumeiropas valstis satiksmes jomā veica gadsimta garumā, mēs vēlamies paveikt dažu desmitu gadu laikā. Tā ka darāmā ir un būs daudz, tostarp arī Satiksmes departamentam," rezumē A.Požarnovs.