A/S "BKD" raksturo devīze, ar kuru uzņēmums sevi šogad pirmo reizi prezentēja arī izstādē "Māja. Dzīvoklis 2001"- INTELEKTA SPĒKS BŪVNIECĪBĀ.

Intervija ar Vilni Birznieku "BKD" valdes priekšsēdētāju.

A/S "BKD" raksturo devīze, ar kuru uzņēmums sevi šogad pirmo reizi prezentēja arī izstādē "Māja. Dzīvoklis 2001"- INTELEKTA SPĒKS BŪVNIECĪBĀ.

Kāpēc izvēlējāties tieši tādu devīzi?
Būvniecībā esam akcentējuši vadību. Vadība ir galva, tai jābūt skaidrai un gudrai. Esam piegājuši būvniecībai nevis no tā viedokļa, ka ir jāsavāc labi strādnieki, bet gan no inženiertehniskā viedokļa.
Visa civilizācija attīstās pateicoties no smadzenēm. Arī mēs gribam, lai labi strādā smadzenes.

Intelekta spēks. Kā tas tiek panākts?
Skaistais stāsts ir tāds: "BKD" nodibinājās 1993. gadā, atgriežoties no ārzemēm labiem, jauniem inženieriem, kuri bija guvuši pieredzi gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Pie mums strādā gudri un pieredzējuši darbinieki.

Kurš ir "BKD" interesējošais tirgus?
Mēs neesam Rīgas firma (mūsu pamata sēdeklis gan ir Rīgā). Cenšamies strādāt pa visu Latviju. Sev esam definējuši, ka mūsu ir Baltijas tirgus. Šobrīd jau esam tikuši pie pirmā objekta Lietuvā. Piedalāmies arī konkursos Igaunijā. Abās kaimiņvalstīs ir mūsu filiāles. Esmu sācis braukāt arī uz Maskavu un dibināt kontaktus tur. Mūsu attīstības virziens ir austrumi. 

Minējāt, ka strādājat visā Latvijā. Liekas, ka ārpus Rīgas ir maz lielu projektu.
Jā, tie ir salīdzinoši mazi projekti. Pavisam mazos projektos parasti strādā vietējās firmas. Ja ārpus Rīgas rodas kāds lielāks objekts, vietējās firmas ar to netiek galā un tad startējam mēs. Vietējām firmām nav pieredzes lielāku objektu būvniecībā. No Lielajām Latvijas būvfirmām ir maz tādu, kuras pārkāpj Rīgas robežas. 

Kādi ir lielākie objekti, kuros esat strādājuši?
Unibankas centrālā ēka Doma laukumā (rekonstrukcija), Ķīpsalas izstāžu halle, ledus halle Jelgavā, gandrīz visas stadiona būves Ventspilī (arī peldbaseina rekonstrukcija), Silenes robežkontroles punkts. Mums ir ļoti daudz objektu. 
Pašlaik esam numur viens vides aizsardzības projektos- ūdens attīrīšanas, sagatavošanas, pievadīšanas iekārtas, kanalizācijas sistēmas. Domāju, ka šajā ziņā esam pirmajā vietā. Baltezera ūdens sūkņu stacijas rekonstrukcija, Cēsu ūdens atdzelžošanas stacija, Rojas pilsētas visas ūdens sistēmas rekonstrukcija. 

Jūs nosaucāt daudzus lielus objektus. Vai strādājat arī ar nelieliem individuāliem pasūtījumiem?
Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc es nevaru noteikt, ka mums interesē tikai noteikta līmeņa projekti. 
Sākumā paši strādājām visos objektos, arī nelielajās privātmājās. Šobrīd esam izdalījuši meitas uzņēmumu. Nelielākajos objektos strādā mūsu meitas uzņēmums. Privātmājas darbos ir nepieciešamas labs darbu vadītājs un brigāde, kas labi strādā. Inženierim, kurš savā laikā ir rēķinājis cauruļu pārvadus Alpu kalnos, privātmājā nav ko darīt. Tāds inženieris ir par dārgu, šaubos, ka privātpersonas vēlēsies tik daudz maksāt. Privātmājā nevajag tik augsti kvalificētu inženieru darbu. Neatsakām mazajiem pasūtītājiem, risinājumu esam atraduši tajā, ka mazajos projektos strādā meitas uzņēmums. 

Kādi bijuši pakāpieni, kā kopš dibināšanas ir mainījies uzņēmums?
Pēdējos gados mūsu apjomi ir pieauguši tikai Latvijā. Šogad prognozējam, ka būs kritums Latvijā, toties augs apjomi kaimiņvalstīs. Tātad kopēji viss līdzsvarosies. Baltijas tirgu traktējam kā vienotu. Robežas šobrīd ir murgs, katrs grib būt tik ļoti neatkarīgs no šim mazajām republikām. 

Kā tikt ārzemēs? Vai ir viegli uzvarēt turienes konkursos?
Varētu teikt tā lepni- ja ir pietiekami liela pieredze, inženiertehniskai firmai nevarētu būt īpašu sarežģījumu, lai tiktu turienes tirgū. 

Vai esat pavērojis, kādā līmenī notiek būvniecība Latvijā, kādā kaimiņvalstīs. Vai šī atšķirība ir liela?
Katrā vietā ir savas nianses. Bet patiesībā jau būvniecība visā pasaulē ir vienāda. Atšķirīga varbūt ir tikai attieksme un cilvēku mentalitāte. Inženieris Amerikā, Vācijā, Krievijā vai Latvijā tāds pats inženieris vien ir. Varam gudri runāt par tirgus niansēm, bet tad ir jāskatās katras valsts uzņēmējdarbības vide un tautas mentalitāte. 
Attiecībā uz Latviju - negribētos, ka tiek pazaudēts tas, kas mums jau šūpulī ielikts, bet ko citi nevar nopirkt ne par kādu naudu- iespējas strādāt ar austrumiem. 

Kādas problēmas saskatāt būvniecībā Latvijā?
Pirmkārt, nesakārtota likumdošana.
Otrkārt, postsociālisma mentalitāte- ikviens grib padarīt pēc iespējas mazāk, bet visi grib tikt pie dalīšanas. Tā rodas daudzas problēmas. 
Tagad tirgus paliek piesātināts, konkurence pieaug, ir reāls pamats, ka vājākie varētu pazust. Tirgus profesionalizējas. Sāk rasties skauģi, tiek atrasti dažādi radniecības sakari, lai tiktu pie būvpasūtījumiem. 

Negodīgi konkursi. Vai nācies ar tiem sastapties?
Jā, ir nācies sastapties. Mēs esam rūdīti konkursanti. Gandrīz visus pasūtījumus esam guvuši konkursu ceļā. Es jūtos Latvijas pilsonis, kurš maksā nodokļus, tāpēc nesaprotu, kāpēc man būtu jāmaksā vēl kaut kādam ierēdnim, kurš ir deleģēts aizstāvēt tautas (tātad arī manas) intereses. Man tas nav pieņemami, tāpēc arī mēs šajā ziņā neesam īpaši populāri. 
Ar negodīgumu, protams, ir nācies saskarties. Bet mēs esam būvfirma, ne izmeklētāju kantoris, tāpēc neteikšu konkrētus gadījumus, jo neesmu veicis izmeklēšanu. 

Kā cīnīties pret korupciju?
Es nemāku pateikt metodiku. Uzskatu, ka pamazām viss sakārtosies. Likumdošana nostabilizēsies. Nāk jauna paaudze, kas ir ideālistiskāka un mazāk orientēta uz slīpiem gadījumiem. Domāju, ka korupcija samazināsies bet no pieredzes zinu, ka neizzudīs. Organizētā noziedzība pastāv visur. Jautājums ir tikai, cik ļoti tas iespaido situāciju valstī. 
Kā pret to varētu cīnīties es pats personīgi?
Mēs plānojam nostiprināties arī Lietuvas un Igaunijas tirgū, sāksim iet iekšā arī Krievijā. Mēs nebūsim tikai Latvijas tirgū, tāpēc nebūsim šeit vairs ievainojami. 

Jūs pats esat uzņēmuma dibinātājs. Kā radās ideja par uzņēmumu?
Ideja radās jau sen, kad vēl strādāju valsts uzņēmumā, tad es aizbraucu uz Vāciju un divus gadus tur nostrādāju. Atgriezos Latvijā un izlēmu par uzņēmuma dibināšanu. Sākumā tas viss bija nedaudz haotiski, tagad es pilnīgi skaidri zinu, uz ko eju. 

Kāda ir ikdiena Jūsu darbā?
Tie šausmu laiki, kad strādāju tikmēr, kamēr vairs nevarēju pastrādāt, pagulēju un strādāju atkal, jau sen ir garām. Pamatā strādājam normālu darba dienu. Darba dienu reizēm ir grūti izdalīt- piemēram reizēm ir jāaiziet ar klientu vakariņās. 

Vai kolektīvā organizējat kopīgus atpūtas pasākumus?
Viss mūsu kolektīvs daudz sporto. Kopš Ventspils hokeja halles atklāšanas, visi sākuši aktīvi spēlēt hokeju. Mums bijušas pirmās spēles amatieru līgā. Regulāri braucam slēpot. 

Liekas ka darbam ir ļoti būtiska vieta Jūsu dzīvē. Vai nav tā, ka bieži pietrūkst laika pašam sev?
Nē. Pirmajos darbības gados gan tā bieži sanāca. Šobrīd visu var izbalansēt, nav jāstrādā 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. 


Linda Tunte
www.building.lv