AS "Latvenergo" ieiet biokurināmā biznesā
Foto: AS "Latvenergo" ieiet biokurināmā biznesā
Uzsākot jaunās šķeldas Ķeguma katlumājas projektu, AS "Latvenergo" atklāj savus nodomus startēt biokurināmā izmantošanas biznesā, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Uzsākot jaunās šķeldas Ķeguma katlumājas projektu, AS "Latvenergo" atklāj savus nodomus startēt biokurināmā izmantošanas biznesā, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
"Latvenergo" piederošā jaunā ar šķeldu kurināmā katlumāja tuvāko divu nedēļu laikā piedzīvos pirmo iekurināšanu. Tā aizstās divas esošās fosilā kurināmā katlumājas Ķegumā.
"Tas ir pirmais "Latvenergo" pilotprojekts šķeldas izmantošanas biznesā. Pēc mūsu veiktajiem aprēķiniem, šis risinājums ilgtermiņā izrādījās izdevīgāks kurināmais nekā gāzes, mazuta ar sēra saturu līdz 1% vai dīzeļdegvielas izmantošana. Paskatīsimies, kā projekts iekustēsies, un, ja tas ritēs veiksmīgi, pieļauju, ka mēs varētu ar līdzīgiem projektiem startēt arī citās Latvijas lielākajās pilsētās. Taču, atšķirībā no Ķeguma, tās varētu būt koģenerācijas stacijas, jo mūsu pamatbizness tomēr ir elektroenerģijas, nevis tikai siltuma ražošana," stāstīja "Latvenergo" ražošanas plānošanas direktors Aivars Kvesko.
Iemesls, kāpēc jau Ķeguma katlumāja netika izbūvēta kā koģenerācijas - elektrības un siltuma ražošanas - stacija, ir tas, ka šādai siltuma jaudai, proti, četriem megavatiem (MW), saražotā elektroenerģija būtu tikai apmēram 0,4 MW, kuras ražošana sanāktu ekonomiski neefektīva un nosegtu pārsvarā tikai katlumājas vajadzības.
"Šķeldas koģenerācijas stacijas sevi attaisno, sākot ar 10-20 MW pastāvīgu siltuma slodzi," skaidro Kvesko.
Tikpat būtisks faktors ir arī koksnes sagādes iespējas, lai tās piegādes attālums nepārsniegtu 50 kilometrus. "Tieši apjomīgās loģistikas un lielās transporta plūsmas dēļ, ko prasa šķelda kā resurss, nevar būt runa par to, ka to sāktu izmantot, piemēram, Rīgas TEC-2, pat ja pieņemam, ka Latvija spētu nodrošināt tik lielu šķeldas apjomu. Tādā gadījumā tikai siltumenerģijas ražošanai vien TEC-2 būtu nepieciešami aptuveni 2,7 miljonu beramo kubikmetru šķeldas," norāda "Latvenergo" ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.
Ķeguma katlumājai kurināmo piecus gadus piegādās AS "Latvijas Finieris".
"Latvenergo" piederošā jaunā ar šķeldu kurināmā katlumāja tuvāko divu nedēļu laikā piedzīvos pirmo iekurināšanu. Tā aizstās divas esošās fosilā kurināmā katlumājas Ķegumā.
"Tas ir pirmais "Latvenergo" pilotprojekts šķeldas izmantošanas biznesā. Pēc mūsu veiktajiem aprēķiniem, šis risinājums ilgtermiņā izrādījās izdevīgāks kurināmais nekā gāzes, mazuta ar sēra saturu līdz 1% vai dīzeļdegvielas izmantošana. Paskatīsimies, kā projekts iekustēsies, un, ja tas ritēs veiksmīgi, pieļauju, ka mēs varētu ar līdzīgiem projektiem startēt arī citās Latvijas lielākajās pilsētās. Taču, atšķirībā no Ķeguma, tās varētu būt koģenerācijas stacijas, jo mūsu pamatbizness tomēr ir elektroenerģijas, nevis tikai siltuma ražošana," stāstīja "Latvenergo" ražošanas plānošanas direktors Aivars Kvesko.
Iemesls, kāpēc jau Ķeguma katlumāja netika izbūvēta kā koģenerācijas - elektrības un siltuma ražošanas - stacija, ir tas, ka šādai siltuma jaudai, proti, četriem megavatiem (MW), saražotā elektroenerģija būtu tikai apmēram 0,4 MW, kuras ražošana sanāktu ekonomiski neefektīva un nosegtu pārsvarā tikai katlumājas vajadzības.
"Šķeldas koģenerācijas stacijas sevi attaisno, sākot ar 10-20 MW pastāvīgu siltuma slodzi," skaidro Kvesko.
Tikpat būtisks faktors ir arī koksnes sagādes iespējas, lai tās piegādes attālums nepārsniegtu 50 kilometrus. "Tieši apjomīgās loģistikas un lielās transporta plūsmas dēļ, ko prasa šķelda kā resurss, nevar būt runa par to, ka to sāktu izmantot, piemēram, Rīgas TEC-2, pat ja pieņemam, ka Latvija spētu nodrošināt tik lielu šķeldas apjomu. Tādā gadījumā tikai siltumenerģijas ražošanai vien TEC-2 būtu nepieciešami aptuveni 2,7 miljonu beramo kubikmetru šķeldas," norāda "Latvenergo" ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.
Ķeguma katlumājai kurināmo piecus gadus piegādās AS "Latvijas Finieris".