AS "Rebir" peļņa deviņos mēnešos pārsniedz pērnā gada ražošanas un peļņas apjomu
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) AS "Rebir" peļņa pēc nodokļu nomaksāšanas šā gada deviņos mēnešos bija Ls 670 000, bet pērn pa visu gadu - Ls 602 000.
Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) AS "Rebir" peļņa pēc nodokļu nomaksāšanas šā gada deviņos mēnešos bija Ls 670 000, bet pērn pa visu gadu - Ls 602 000. Arī ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies par aptuveni 15%, aģentūru LETA informēja AS "Rebir" padomes priekšsēdētājs Juris Lāčaunieks.
Pēc Lāčaunieka teiktā, peļņa jau gandrīz divtik pārsniegusi ieceres, tas ir, Ls 350 000.
Uzņēmuma ražošanas apjoms šogad sasniedzos Ls 7 400 000, kas līdzinās visa pērnā gada ražošanas apjomam. Lāčaunieks prognozēja, ka varētu sasniegt arī ar pilnsapulces lēmumu apstiprināto plānu - Ls 8 500 000.
Apgrozījums šā gada deviņos mēnešos AS "Rebir" bija Ls 8 900 000, kas ir līdzvērtīgs visa pērnā gada apgrozījumam un patlaban ir tikai nedaudz mazāk, nekā plānots visa gada laikā - Ls 9 500 000.
Aptuveni Ls 700 000 šogad ieguldīts uzņēmuma ražošanas attīstībā, tai skaitā darbavietu sakārtošanā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, apkārtējās vides aizsardzībā, tādējādi saņemot A kategorijas integrēto vides atļauju, kas paredz vides piesārņojuma un tā radītās ietekmes samazināšanu. Daudz līdzekļu ieguldīts arī jaunu tehnoloģiju ieviešanā - pulverkrāsošanas līnijā, ražošanas atlikumu savākšanā, notekūdeņu attīrīšanā no eļļām un citur.
Patlaban notiek dividenžu izmaksāšana par 2001.gadu - 1 santīms par akciju. Kopā uzņēmumam ir vairāk nekā 6 000 000 akciju. AS "Rebir" akciju turētāji ir Latvijas komercbankas, kurām pieder apmēram trešdaļa akciju, tikpat daudz akciju ir rūpnīcas darbiniekiem un menedžmentam, kā arī citām personām.
Lāčaunieks uzsvēra, ka uzņēmumam vairs nav banku kredītu parādu.
AS "Rebir" nodarbināti 1 350 cilvēki, bet kopā ar meitas uzņēmumiem - vairāk nekā 1 800.
"Rebir" ražo 14 veidu elektroinstrumentus - urbjmašīnas, triecienrotācijas urbjmašīnas, slīpmašīnas, ēveles, cirkulāros zāģus. Produkcija ir sertificēta atbilstoši Eirosertifikātu prasībām. Produkcija tiek realizēta gan NVS valstīs, gan Eiropas tirgū.
Kopš 1998.gada 1.augusta AS "Rebir" ir piešķirts Rēzeknes SEZ uzņēmējsabiedrības statuss.
Valda Madalāne LETA
Copyright © LETA
Pēc Lāčaunieka teiktā, peļņa jau gandrīz divtik pārsniegusi ieceres, tas ir, Ls 350 000.
Uzņēmuma ražošanas apjoms šogad sasniedzos Ls 7 400 000, kas līdzinās visa pērnā gada ražošanas apjomam. Lāčaunieks prognozēja, ka varētu sasniegt arī ar pilnsapulces lēmumu apstiprināto plānu - Ls 8 500 000.
Apgrozījums šā gada deviņos mēnešos AS "Rebir" bija Ls 8 900 000, kas ir līdzvērtīgs visa pērnā gada apgrozījumam un patlaban ir tikai nedaudz mazāk, nekā plānots visa gada laikā - Ls 9 500 000.
Aptuveni Ls 700 000 šogad ieguldīts uzņēmuma ražošanas attīstībā, tai skaitā darbavietu sakārtošanā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, apkārtējās vides aizsardzībā, tādējādi saņemot A kategorijas integrēto vides atļauju, kas paredz vides piesārņojuma un tā radītās ietekmes samazināšanu. Daudz līdzekļu ieguldīts arī jaunu tehnoloģiju ieviešanā - pulverkrāsošanas līnijā, ražošanas atlikumu savākšanā, notekūdeņu attīrīšanā no eļļām un citur.
Patlaban notiek dividenžu izmaksāšana par 2001.gadu - 1 santīms par akciju. Kopā uzņēmumam ir vairāk nekā 6 000 000 akciju. AS "Rebir" akciju turētāji ir Latvijas komercbankas, kurām pieder apmēram trešdaļa akciju, tikpat daudz akciju ir rūpnīcas darbiniekiem un menedžmentam, kā arī citām personām.
Lāčaunieks uzsvēra, ka uzņēmumam vairs nav banku kredītu parādu.
AS "Rebir" nodarbināti 1 350 cilvēki, bet kopā ar meitas uzņēmumiem - vairāk nekā 1 800.
"Rebir" ražo 14 veidu elektroinstrumentus - urbjmašīnas, triecienrotācijas urbjmašīnas, slīpmašīnas, ēveles, cirkulāros zāģus. Produkcija ir sertificēta atbilstoši Eirosertifikātu prasībām. Produkcija tiek realizēta gan NVS valstīs, gan Eiropas tirgū.
Kopš 1998.gada 1.augusta AS "Rebir" ir piešķirts Rēzeknes SEZ uzņēmējsabiedrības statuss.
Valda Madalāne LETA
Copyright © LETA