Aicina pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā par obligātu prasību noteikt vides pieejamību
Nepieciešams noteikt, ka būvobjektu var nodot ekspluatācijā tikai pēc vides pieejamības eksperta pozitīva atzinuma.
Nepieciešams noteikt, ka būvobjektu var nodot ekspluatācijā tikai pēc vides pieejamības eksperta pozitīva atzinuma, šodien Nacionālajā invalīdu forumā uzsvēra invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" prezidents Ivars Balodis.
Šādas izmaiņas ļoti palīdzētu vides pieejamības veicināšanā invalīdiem.
Balodis stāstīja, ka Rēzeknē un Cēsīs vides pieejamības eksperti darbojas sekmīgi un neviena sabiedriskā būve bez saskaņošanas ar viņiem netiek nodota ekspluatācijā, turklāt šie eksperti šajās pilsētās strādā kā pašvaldības darbinieki.
Vides pieejamības eksperts no Jēkabpils Valdis Strods forumā uzsvēra, ka viņam darbs pilsētā ir apgrūtināts, jo netiek dota iespēja iepazīties ar sabiedrisko būvju projektiem, turklāt viņa ieteikumi netiek ņemti vērā.
Strods stāstīja, ka vietējā pašvaldība argumentē, ka viņam nav būvnieka izglītības. Tādēļ Strods nevarot iepazīties ar projektu, turklāt, ja būvē nav ievērotas vides pieejamības normas, viņam nav tiesību uzlikt veto šādam projektam.
Balodis uzsvēra, ka sevišķi svarīgi pieņemt darbā vides pieejamības ekspertus būtu Rīgas domei. Galvaspilsētā ir daudzas sabiedriskās ēkas, kurās ir apgrūtināta iekļūšana invalīdiem, jo tajās, piemēram, nav uzbrauktuvju invalīdu ratiņiem.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Ekonomikas ministrijas Arhitektūras nodaļas vadītāja Emma Vernere, ideja par to, ka pirms būvobjekta nodošanas jābūt vides pieejamības eksperta pozitīvam atzinumam, ir apsveicama.
Pēc viņas domām, vēl labāk būtu, ja izdotos izveidot Vides pieejamības aģentūru, piemēram, uz "Apeirona" bāzes. Tās uzdevums būtu vērtēt būvobjektu pieejamību invalīdiem, kā arī rīkot seminārus un sniegt informāciju par vides pieejamību.
Vernere uzsvēra, ka pašlaik Rīgā ir vissliktākā situācija ar vides pieejamību, jo pilsētā ir daudzas vecas mājas un arhitektūras pieminekļi, turklāt Rīgā ir arī kāda aptieka, kas atrodas pagrabā un uz kuru invalīdi nevar nokļūt, jo uz to ved tikai kāpnes.
Pēc viņas teiktā, nav skaidrs, kā šāda situācija varēja izveidoties, jo higiēnas prasības aptiekām noteikts, ka tām jābūt pieejamām ikvienam.
Forumā tika demonstrētas fotogrāfijas, kurās bija redzamas sabiedriskās būves, kuras nav pieejamas invalīdiem, jo nav izpildītas vides pieejamības normas. To starpā bija aptieka pagrabā, vairāki veikali, kāda "Latvijas Mobilā telefona" filiāle. Forumā izskanēja, ka Latvijas Nacionālās operas Mazā zāle nav piemērota invalīdiem, jo tā veidota kā mēģinājumu zāle operas darbiniekiem, līdz ar to vides pieejamības normas uz to nav attiekušās, taču tagad tajā notiek publiski pasākumi.
Šādas izmaiņas ļoti palīdzētu vides pieejamības veicināšanā invalīdiem.
Balodis stāstīja, ka Rēzeknē un Cēsīs vides pieejamības eksperti darbojas sekmīgi un neviena sabiedriskā būve bez saskaņošanas ar viņiem netiek nodota ekspluatācijā, turklāt šie eksperti šajās pilsētās strādā kā pašvaldības darbinieki.
Vides pieejamības eksperts no Jēkabpils Valdis Strods forumā uzsvēra, ka viņam darbs pilsētā ir apgrūtināts, jo netiek dota iespēja iepazīties ar sabiedrisko būvju projektiem, turklāt viņa ieteikumi netiek ņemti vērā.
Strods stāstīja, ka vietējā pašvaldība argumentē, ka viņam nav būvnieka izglītības. Tādēļ Strods nevarot iepazīties ar projektu, turklāt, ja būvē nav ievērotas vides pieejamības normas, viņam nav tiesību uzlikt veto šādam projektam.
Balodis uzsvēra, ka sevišķi svarīgi pieņemt darbā vides pieejamības ekspertus būtu Rīgas domei. Galvaspilsētā ir daudzas sabiedriskās ēkas, kurās ir apgrūtināta iekļūšana invalīdiem, jo tajās, piemēram, nav uzbrauktuvju invalīdu ratiņiem.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Ekonomikas ministrijas Arhitektūras nodaļas vadītāja Emma Vernere, ideja par to, ka pirms būvobjekta nodošanas jābūt vides pieejamības eksperta pozitīvam atzinumam, ir apsveicama.
Pēc viņas domām, vēl labāk būtu, ja izdotos izveidot Vides pieejamības aģentūru, piemēram, uz "Apeirona" bāzes. Tās uzdevums būtu vērtēt būvobjektu pieejamību invalīdiem, kā arī rīkot seminārus un sniegt informāciju par vides pieejamību.
Vernere uzsvēra, ka pašlaik Rīgā ir vissliktākā situācija ar vides pieejamību, jo pilsētā ir daudzas vecas mājas un arhitektūras pieminekļi, turklāt Rīgā ir arī kāda aptieka, kas atrodas pagrabā un uz kuru invalīdi nevar nokļūt, jo uz to ved tikai kāpnes.
Pēc viņas teiktā, nav skaidrs, kā šāda situācija varēja izveidoties, jo higiēnas prasības aptiekām noteikts, ka tām jābūt pieejamām ikvienam.
Forumā tika demonstrētas fotogrāfijas, kurās bija redzamas sabiedriskās būves, kuras nav pieejamas invalīdiem, jo nav izpildītas vides pieejamības normas. To starpā bija aptieka pagrabā, vairāki veikali, kāda "Latvijas Mobilā telefona" filiāle. Forumā izskanēja, ka Latvijas Nacionālās operas Mazā zāle nav piemērota invalīdiem, jo tā veidota kā mēģinājumu zāle operas darbiniekiem, līdz ar to vides pieejamības normas uz to nav attiekušās, taču tagad tajā notiek publiski pasākumi.
