Aicina precizēt neskaidros atbalsta nosacījumus biomasas koģenerācijas stacijām
Foto: Aicina precizēt neskaidros atbalsta nosacījumus biomasas koģenerācijas stacijām
Biomasas koģenerācijas staciju būvniecība ar Eiropas fondu līdzfinansējumu kopumā ir atbalstāma, taču naudas piesaistes noteikumos veicami atsevišķi precizējumi, vēstī LETA.
Biomasas koģenerācijas staciju būvniecība ar Eiropas fondu līdzfinansējumu kopumā ir atbalstāma, taču naudas piesaistes noteikumos veicami atsevišķi precizējumi, vēstī LETA.
To šodien kopsēdē secināja Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.
Koģenerācijas stacijas darbojas šķeldas sadedzināšanas rezultātā dodot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Ņemot vērā, ka jaunajās stacijās enerģija tiktu ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, staciju darbībai nebūtu nepieciešamas papildu CO2 izmešu kvotas.
Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas, uz šādu staciju būvniecību varētu pretendēt deviņi interesenti, un lielākie projekti tiktu īstenoti Rīgā un Daugavpilī. Katrā no šīm pašvaldībām plānots būvēt tādu koģenerācijas staciju, kas dotu četrus megavatus elektrības un 20 megavatus siltuma. Projektus šajā programmā varētu sākt pieņemt šī gada beigās pēc noteikumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Pret noteikumu projektu asi iebilda Vidzemes reģiona pārstāvis Andrejs Ceļapīters (TP), norādot, ka šādu modernu staciju būvniecība lielajās pilsētās krasi palielinātu pieprasījumu pēc šķeldas, un tās pietrūktu daudzām mazajām pašvaldībām, kurām nav pieejama gāze un citi koksnei alternatīvi energoresursi. Jaunu staciju būvniecība kāpinās kurināmā cenu un mazās pašvaldības to nevarēs samaksāt, kas draud ar sociālekonomisku krīzi daudzos lauku rajonos, deputātiem norādīja Ceļapīters.
Viņš rosināja sašaurināt pretendentu loku, nosakot, ka biomasas energostacijas būvējamas tikai tur, kur nav pieejams gāzes vads. Tāpat viņš rosināja no 7 līdz 3,5 miljoniem latu samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma apjomu.
Savukārt AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka krīze draud arī Rīgā, jo, pieaugot gāzes izmaksām, "Rīgas siltums" nākamajā ziemā, iespējams, būs spiest celt siltuma cenas pat līdz diviem latiem par kvadrātmetru. Alternatīvu apkures risinājumu ieviešana mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kura cenas aug ļoti strauji.
Žīgurs sēdē uzsvēra, ka, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, RS plāno realizēt vienu no nozīmīgākajiem atjaunojamo energoresursu izmantojošo koģenerācijas elektrostaciju izbūves projektiem - siltumcentrālē "Ziepniekkalns" Rīgā, Tīraines ielā, izbūvēt biokurināmā koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu 4 megavati un siltuma jaudu līdz 22 megavatiem.
Pēc Žīgura stāstītā, projektu iesniegumu pieņemšanas izsludināšana ir vairākkārt atlikta - kopumā tas ir pārcelts gandrīz par gadu uz priekšu, uz šā gada ceturto ceturksni, kas zināmā mērā traucē RS modernizācijas plānošanu.
RS lūdza atbalstu elektrostacijas izbūvei "Ziepniekkalnā", kā arī aicināja paātrināt minētās Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes uzsākšanu.
Komisiju deputāti norādīja, ka problēmas risinājumu nevar meklēt, ierobežojot gazificēto pašvaldību iespējas dažādot enerģijas avotus un izmantot videi draudzīgāku kurināmo.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile (TB/LNNK) ierosināja domāt par atbalstu šķeldas ražotājiem, jo Latvijai tas ir perspektīvs enerģijas avots. Tāpat izskanēja priekšlikums modernizēt mazo pašvaldību apkures sistēmas, uzlabojot to energoefektivitāti un tādējādi strauji samazinot kurināmā patēriņu.
Deputāti aicināja par noteikumu izstrādi atbildīgo Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma summu. Tas ļaus uz patlaban rezervētajiem 17 miljoniem latu pretendēt lielākam interesentu lokam, bet lielajiem projektiem Rīgā un Daugavpilī būs jārēķinās ar lielāku pašfinansējumu.
Tāpat deputāti lūdza atbildīgo ministriju pārskatīt projekta vērtēšanas kritērijus. Ir jāpanāk, lai vienādas izredzes iegūt finansējumu ir gan tiem pretendentiem, kas pāriet no gāzes uz biomasu, gan tiem, kas jau līdz šim apkurei izmantojuši koksni.
Deputāti nolēma pēc noteikumu precizēšanas jautājumu par Eiropas Savienības atbalstu koģenerācijas stacijām skatīt atkārtoti.
Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, AS "Rīgas siltums", AS "Latvenergo", kā arī pašvaldību pārstāvji.
To šodien kopsēdē secināja Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.
Koģenerācijas stacijas darbojas šķeldas sadedzināšanas rezultātā dodot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Ņemot vērā, ka jaunajās stacijās enerģija tiktu ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, staciju darbībai nebūtu nepieciešamas papildu CO2 izmešu kvotas.
Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas, uz šādu staciju būvniecību varētu pretendēt deviņi interesenti, un lielākie projekti tiktu īstenoti Rīgā un Daugavpilī. Katrā no šīm pašvaldībām plānots būvēt tādu koģenerācijas staciju, kas dotu četrus megavatus elektrības un 20 megavatus siltuma. Projektus šajā programmā varētu sākt pieņemt šī gada beigās pēc noteikumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Pret noteikumu projektu asi iebilda Vidzemes reģiona pārstāvis Andrejs Ceļapīters (TP), norādot, ka šādu modernu staciju būvniecība lielajās pilsētās krasi palielinātu pieprasījumu pēc šķeldas, un tās pietrūktu daudzām mazajām pašvaldībām, kurām nav pieejama gāze un citi koksnei alternatīvi energoresursi. Jaunu staciju būvniecība kāpinās kurināmā cenu un mazās pašvaldības to nevarēs samaksāt, kas draud ar sociālekonomisku krīzi daudzos lauku rajonos, deputātiem norādīja Ceļapīters.
Viņš rosināja sašaurināt pretendentu loku, nosakot, ka biomasas energostacijas būvējamas tikai tur, kur nav pieejams gāzes vads. Tāpat viņš rosināja no 7 līdz 3,5 miljoniem latu samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma apjomu.
Savukārt AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka krīze draud arī Rīgā, jo, pieaugot gāzes izmaksām, "Rīgas siltums" nākamajā ziemā, iespējams, būs spiest celt siltuma cenas pat līdz diviem latiem par kvadrātmetru. Alternatīvu apkures risinājumu ieviešana mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kura cenas aug ļoti strauji.
Žīgurs sēdē uzsvēra, ka, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, RS plāno realizēt vienu no nozīmīgākajiem atjaunojamo energoresursu izmantojošo koģenerācijas elektrostaciju izbūves projektiem - siltumcentrālē "Ziepniekkalns" Rīgā, Tīraines ielā, izbūvēt biokurināmā koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu 4 megavati un siltuma jaudu līdz 22 megavatiem.
Pēc Žīgura stāstītā, projektu iesniegumu pieņemšanas izsludināšana ir vairākkārt atlikta - kopumā tas ir pārcelts gandrīz par gadu uz priekšu, uz šā gada ceturto ceturksni, kas zināmā mērā traucē RS modernizācijas plānošanu.
RS lūdza atbalstu elektrostacijas izbūvei "Ziepniekkalnā", kā arī aicināja paātrināt minētās Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes uzsākšanu.
Komisiju deputāti norādīja, ka problēmas risinājumu nevar meklēt, ierobežojot gazificēto pašvaldību iespējas dažādot enerģijas avotus un izmantot videi draudzīgāku kurināmo.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile (TB/LNNK) ierosināja domāt par atbalstu šķeldas ražotājiem, jo Latvijai tas ir perspektīvs enerģijas avots. Tāpat izskanēja priekšlikums modernizēt mazo pašvaldību apkures sistēmas, uzlabojot to energoefektivitāti un tādējādi strauji samazinot kurināmā patēriņu.
Deputāti aicināja par noteikumu izstrādi atbildīgo Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma summu. Tas ļaus uz patlaban rezervētajiem 17 miljoniem latu pretendēt lielākam interesentu lokam, bet lielajiem projektiem Rīgā un Daugavpilī būs jārēķinās ar lielāku pašfinansējumu.
Tāpat deputāti lūdza atbildīgo ministriju pārskatīt projekta vērtēšanas kritērijus. Ir jāpanāk, lai vienādas izredzes iegūt finansējumu ir gan tiem pretendentiem, kas pāriet no gāzes uz biomasu, gan tiem, kas jau līdz šim apkurei izmantojuši koksni.
Deputāti nolēma pēc noteikumu precizēšanas jautājumu par Eiropas Savienības atbalstu koģenerācijas stacijām skatīt atkārtoti.
Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, AS "Rīgas siltums", AS "Latvenergo", kā arī pašvaldību pārstāvji.
